EN work; labour
LV darbs
RU труд
DE Arbeit
FR travail
Definīcija: 1. Mērķtiecīga cilvēku darbība, lai radītu materiālās un garīgās vērtības, veiktu pakalpojumus, kas nepieciešami sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Δ ir viens no ražošanas faktoriem, tas ir cilvēku darbības lietderīgs rezultāts un dod tiem iespēju nopelnīt sev eksistences līdzekļus. Atkarībā no Δ sarežģītības, nepieciešamajām zināšanām un prasmēm, lai to veiktu, izšķir: augsti kvalificētu Δ, kvalificētu darbu, mazkvalificētu Δ un nekvalificētu darbu (sk. arī atbilstošo aroda iedalījumu).
2. Pienākumi, kas jāveic, ieņemot kādu amatu, piem., ministra Δ.
3. Noteiktas specialitātes darbinieku, amatnieku īpaša prasme, piem., skolotāja Δ, namdara Δ.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
