Definīcija: Valodas vienības izcēlums, izrunājot to ar lielāku intensitāti, retāk — ar lielāku izrunas pamattoņa frekvenci, ilgumu. ◊ zilbes uzsvars; teikuma uzsvars; loģiskais uzsvars
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVuzsvars
RUударение
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978