Definīcija: Ierīce, kuras uzdevums ir noteikt kāda objekta fizikālo stāvokli (piem., drukāšanas galviņas novietojumu) vai tā fizikālo kvalitāti (piem., temperatūru) un pārveidot to datora ieejas signālā. Parasti sensors ģenerē analogsignālu, kas pirms tā ievadīšanas datorā ar analogdiskrēto pārveidotāju tiek pārvērts par ciparsignālu.