EN tense form
LV laika forma
RU временная форма
DE Zeitform
Definīcija: Darbības vārda gramatiskā forma, kas norāda uz darbības norisi attiecībā pret runas momentu. Latviešu valodā darbības vārdam ir trīs vienkāršas un trīs saliktas laika formas. Vienkāršajās laika formās gramatiskais laika rādītājs var būt piedēklis (siet — sie-n-u; pļaut — pļau-j-u; nirt — nir-st-u; saukt — sauk-š-u, sauk-s-i), skaņu mija (vilkt — velku; brukt — brūku; celt — ceļu, cēlu), atšķirīga sakne (būt — es-mu, bij-u; iet — ej-u, gā-j-u); saliktās laika formas ir analītiskas, tās veido palīgdarbības vārds būt finītā formā kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi (esmu skrējis, biju skrējis, būšu skrējis).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
