Definīcija: Gotiskā raksta veids, kam raksturīgi izlocīti, ornamentāli burti ar asiem stūriem. Latviešu rakstībā fraktūra lietota no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENGothic letters; German; Gothic
LVfraktūra (gotu burtu veids)
RUфрактура
DEFraktur
Latviešu-angļu-vācu-krievu poligrāfijas un izdevējdarba terminu vārdnīca — R., LITTA, 1995