Definīcija: Viena no kooperācijas formām, kad komercpilnvarotājs (franšīzes devējs) pārdod komercpilnvarotajam (franšīzes ņēmējam) tiesības izplatīt savus produktus vai pakalpojumus. Komercpilnvarotājs izstrādā pilnu uzņēmuma koncepciju un darba metodes, bet komercpilnvarotais pērk tiesības izmantot šīs iestrādes. Komercpilnvarotā produkti un pakalpojumi pircējam ir viegli atpazīstami pēc kopējā firmas vārda, simboliem, līdzīgi iekārtotajām tirdzniecības vietām utt
Sk. arī komercpilnvarotājs; komercpilnvarotais
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENfranchise
LVkomercpilnvarojums; franšīze
RUфраншиза
DEFranchise
FRfranchise
Definīcija:1. Līgums, kuru noslēdzot kādu izstrādājumu ražotājs ar konkrētiem noteikumiem pārdod šo izstrādājumu ražošanas licenci un savas firmas prečzīmi citam uzņēmējam. Licences pārdevējs, piem., var piedāvāt licences ieguvējam savu pieredzi, ražošanas iekārtas u. c., bet tādā gadījumā licences pārdevējam paliek kontroles tiesības par ražoto preču kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu. 2. Savu preču tirdzniecības tiesību nodošana noteiktā teritorijā citam uzņēmumam. 3. Apdrošināšanas līgums, kuru noslēdzot apdrošinātājs uzņemas samaksāt tikai noteiktu summu vai procentus no apdrošinātā objekta vērtības. Līdz ar to apdrošinātājs neatbild par zaudējumiem, kas šo summu pārsniedz.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
