Definīcija: Vārdnīca, kurā sniegti statistikas dati par attiecīgās valodas vārdu, gramatisko formu, atvasinājumu lietošanas biežumu dažādos rakstu avotos. Vārdus un citus valodas elementus biežuma vārdnīcā grupē pēc lietošanas biežuma un/vai pēc alfabēta, norādot lietošanas biežumu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVbiežuma vārdnīca
RUчастотный словарь
Pedagoģijas terminu vārdnīca. LZA TK Terminoloģija 13 — R., Liesma, 1978
