Definīcija: Fonoloģiska parādība, kurā valodas skaņas (patskaņi, līdzskaņi) atbilstoši valodas sistēmai pārvēršas fonētiski atšķirīgās skaņās. à pozicionālā skaņu mija; vēsturiskā skaņu mija
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
LVskaņu mija
RUчередование звуков
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978