Definīcija: Elektrotīkls, kurā nevienas galvenās iekārtas (ģeneratora, transformatora) neitrāle nav savienota ar zemi. Izņēmums ir aizsardzības un mērierīces, kas var būt zemētas caur lielas pretestības elementu.
Elektroenerģētikas pamatterminu skaidrojošā vārdnīca — R., Jumava, 1997