Definīcija: Vārds, kas veic vienlīdzīgu teikuma locekļu vai salikta teikuma daļu saistīšanas funkciju. Tas var būt saiklis vai saikļavārds (attieksmes vietniekvārds, apstākļa vārds, partikula).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007