Definīcija: Ekonomiski pasākumi kādas valsts izolēšanai no ārpasaules, lai ierobežotu vai apgrūtinātu tās politisko vai ekonomisko situāciju un piespiestu piekāpties starptautiskajām prasībām. Parasti embargo izpaužas kā tirdzniecisko sakaru (ar kādu valsti) vai preču, valūtas, zelta, vērtspapīru izvešanas vai ievešanas aizliegums vai arī ārvalstij piederoša īpašuma aizturēšana vai arests. Bieži tiek piekopts ieroču tirdzniecības aizliegums vai tirdzniecības kuģu arests vai aizliegums tiem izbraukt no ostas.
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
ENembargo
LVembargo
RUэмбарго
DEEmbargo
FRembargo
Definīcija:Noteiktu preču ieveduma vai izveduma aizliegums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
ENembargo
LVembargo
RUэмбарго
DEEmbargo; Handelssperre
Ekonomikas, lietvedības un darba organizācijas termini (ELDO) — R., 1995
LVembargo; aizliegums
RUэмбарго
LZA TK kartotēka
LVembargo
RUэмбарго
Juridisko terminu vārdnīca. LZA TK terminoloģija 8. — R., Liesma, 1970
