Definīcija: Smags galvas smadzeņu iekaisums, ko izraisa ērču pārnēsāti vīrusi. Cilvēki inficējas no ērču koduma vai lietojot inficēta dzīvnieka pienu. Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā visbiežāk sastopams ērču pavasara — vasaras (jeb taigas) encefalīta paveids. Slimībai var būt ilgs (līdz 21 dienai) inkubācijas periods, taču visbiežāk tā sākas pēkšņi ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, vemšanu, vispārēju nespēku, dažreiz — apziņas un samaņas zaudējumu.
Sk. arī ērce
Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2008
LVencefalīts
RUэнцефалит
Medicīna. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
LVencefalīts
RUэнцефалит
Medicīna. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
LVencefalīts
RUэнцефалит
Lauksaimniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1979
