Definīcija: Valoda, ko iemācās no dzimšanas; valoda, kurā ar bērnu runā vecāki, nododot dzimtas valodu nākamajai paaudzei. Parasti tā ir pirmā valoda, kuru apgūst agrā bērnībā mājās, ģimenē un kuru indivīds prot vislabāk. Cilvēkam var būt divas dzimtās valodas. ◊ dzimtās valodas apguve
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007
ENnative language
LVdzimtā valoda
RUродной язык
DEMuttersprache
J. Graudonis. Arheoloģijas terminu vārdnīca. — R., Zinātne, 1994
LVdzimtā valoda
RUродной язык
Valodniecība. LPE tematiskā šķirkļu saraksta projekts. — R., 1978