Definīcija: Valodas paveids, kas raksturīgs noteiktam sabiedrības slānim vai sociālai grupai (atkarībā no vecuma, dzimuma, tautības, nodarbošanās u. tml.). Citās valodās dēvēts arī par sociālo (vai šķiru) dialektu.
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007