Definīcija: Programmēšanas valoda, kas izstrādāta 70. gadu sākumā, lai atvieglotu programmatūras pārnešanu no viena datora uz otru. Tajā apvienotas augsta līmeņa mašīnneatkarīgas valodas un asamblervalodas iespējas. Valoda C ir operētājsistēmas UNIX pamatvaloda.