Definīcija: Valodas skaņu un citu runas līdzekļu īpašību noteikšana, pamatojoties uz runas orgānu darbību un skaņu akustiskajiem rādītājiem (intensitāti, svārstību biežumu jeb frekvenci un ilgumu).
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007