Definīcija:Bankas uzskaites dokuments, kas paredzēts katram tās klientam, lai uzskaitītu viņa noguldīto līdzekļu kustību — līdzekļu iemaksu un izmaksu, kā arī konstatētu atlikumu. Izšķir šādus Δ: korespondentkontu, norēķinu kontu, aizdevuma kontu, bloķētu kontu.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000