EN crisis
LV krīze
RU кризис
DE Abschwung; Rezession
FR crise
Definīcija: 1. Lūzums, grūts pārejas stāvoklis.
2. Ekonomikā — nozīmīga ekonomikas attīstības cikla fāze. Δ seko pēc uzplaukuma perioda, un to raksturo patēriņa krišanās, peļņas un uzņēmējdarbības iespēju samazināšanās, nepārdoto preču krājumu palielināšanās. Δ laikā ražošanas un pakalpojumu apjoms samazinās, daudzi uzņēmumi kļūst nerentabli un bankrotē, palielinās bezdarbs. Pēc Δ seko depresijas fāze. Mūsdienās attīstītās pasaules valstīs ekonomiskās svārstības ievērojami atšķiras no postošās 1929.–1933. g. pasaules ekonomiskās Δ un tai sekojošām fāzēm. Tā kā tiek veikti valsts un lielo uzņēmumu apvienību pretpasākumi, Δ noris daudz vieglāk, ir samazinājies Δ perioda ilgums.
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
