EN monopoly
LV monopols
RU монополия
DE Monopol
FR monopole
Definīcija: 1. Valsts, uzņēmuma, iestādes vai fiziskas personas izņēmuma tiesības veikt noteiktu saimniecisku vai citu darbību kādā jomā, nozarē.
2. Tirgus forma — stāvoklis kādu preču vai pakalpojumu tirgū, ja tajā ir vai nu tikai viens preču piedāvātājs, vai arī viens preču pircējs, kuram ir iespēja noteikt preču cenu, tirgus noteikumus un saņemt lielāku peļņu. Δ rodas ražošanas un pakalpojumu koncentrēšanās rezultātā. Tīrā veidā Δ praktiski nepastāv (sk. tīrais monopols). Ir dažādas Δ formas (piem., uzņēmējsabiedrība, korporācija) un Δ apvienības (piem., kartelis, trests, koncerns, konsorcijs).
Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. — R., Zinātne, 2000
