Definīcija: Vispārināts teikuma paraugs, kurā ietilpst teikuma veidošanai nepieciešamais komponentu (vārdformu, teikuma daļu) minimums, ko iespējams attēlot ar simboliem. ◊ vienkārša teikuma struktūras shēma (sk.); salikta teikuma struktūras shēma (sk.)
Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007