JAUTĀJUMS
Lai nosauktu ierīci, ar kuras palīdzību daudzdzīvokļu mājas, kā arī privātmājas un biroju ēkas apmeklētājs var piezvanīt uz vēlamo dzīvokli vai vēlamajai personai un tikt ielaists, latviešu valodā plaši lieto terminu «domofons». Varbūt šo aizguvumu varētu aizstāt ar vārdu mājrunis, kas ir līdzīgs vārdam tālrunis (sal.: tālrunis — lai piezvanītu «tālu», mājrunis — lai piezvanītu «mājā»)? (Jautātājs: SIA «ISECO Apsardzes sistēma».)
ATBILDE
Uz līdzīgu jautājumu — kā nosaukt ierīci, ko pierīko ēkas ārdurvīm vai vārtiņiem un ko darbinot ar savienotājpogu vai īpašu kodu var iegūt iespēju sazināties ar personu, kas atrodas ēkā, — atbilde sniegta jau aptuveni pirms 20 gadiem, kad daiļliteratūras tulkotāji jautāja, kā pārtulkot no krievu valodas vārdu домофон. Pēc līdzības ar tālruni tika ieteikts vārds namrunis. 2003. gada janvārī termins namrunis, noraidot citus piedāvātos variantus — «mājrunis» un «kodofons», — tika apstiprināts LZA TK sēdē un par tā ekvivalentiem citās valodās tika atzīti домофон (krievu valodā) un home telephone jeb home phone (angļu valodā).
Pamatojums
1. Salikteni mājrunis balsta jēdzieniskā saistība ar ‘māju’ un ‘tālruni’. Gramatiski tas veidots pareizi, un vārda sākumdaļa māj- tieši atbilst citvalodu vārdiem дом un home. Tomēr tika atzīts, ka vajadzība ierīkot šādu sazināšanās ierīci ir ne tikai mājai kā dzīvojamai ēkai, bet arī iestāžu, biroju ēkām, tāpēc tika izvēlēts vārda nams celms un, saglabājot funkcionālo līdzību ar tālruni, tika veidots saliktenis namrunis.
2. Priekšlikums saukt ierīci par kodofonu tika noraidīts tādēļ, ka ne vienmēr šādas ierīces darbināšanai nepieciešams kods. Ja durvju atvēršanas mehānisms darbināms nevis ar atslēgu, bet ar kodu, tad to mēdz saukt par koda atslēgu. Savukārt ierīci, kuras darbināšanai izmanto kodu, lai sazvanītu vēlamo dzīvokli vai personu un pieteiktu savu atnākšanu un vēlēšanos iekļūt ēkā, un kurai tātad ir funkcionāla līdzība ar zvanu, mēdz saukt par koda zvanu. Šīs ierīces atšķirībā no namruņa nenodrošina iespēju sazināties.
