Sēde notiek 2018. gada 5. jūnijā plkst. 14.00 LZA 2. auditorijā
Sēdē piedalās 16 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Feminisma terminu apspriešana.
- Meteoroloģijas terminu apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos rakstveidā paziņojis E. Vimba.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka šajā sēdē paredzēta intensīva darba kārtība, par primāro izvirzot feminisma terminu apspriešanu. Uz feminisma terminu apspriešanu ieradusies arī terminu saraksta iesniedzēja Dr. philol. Ausma Cimdiņa.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē 10. aprīlī apskatījām trīsdimensionālās (3D) drukas terminus, atliktos spēkratu terminus un vēl dažādus mazākus jautājumus. Pagaidām pret protokolu nav saņemti nekādi būtiski iebildumi.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.
K. Timmermanis informē, ka Enerģētikas terminoloģijas apakškomisija sagatavojusi publikāciju par enerģētikas terminoloģijas attīstību ar nosaukumu «Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100 gados». K. Timmermanis aicina izsūtīt šo rakstu visiem TK locekļiem un mudina pārējās apakškomisijas veidot līdzīgus pārskatus par savas nozares terminoloģiju.
M. Baltiņš norāda, ka šādi materiāli tiek gaidīti arī no citām apakškomisijām.
2. Feminisma terminu apspriešana.
M. Baltiņš aicina A. Cimdiņu teikt dažus ievadvārdus.
A. Cimdiņa: iesniegto feminisma terminu sarakstu veido šķirkļi, kas iekļauti «Feminisma terminu skaidrojošajā vārdnīcā», kas izstrādāta Norvēģijas finanšu instrumenta projekta «Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās: Latvijas un Norvēģijas diversitātes» ietvaros. Viena no šā projekta jomām bija gender studies, kas aktualizēja jautājumu par terminu gender. Sazinoties ar Norvēģijas kolēģiem, pārliecinājāmies, ka tur gender ir tulkots kā dzimums – bioloģiskā dzimuma un sociāli konstruēto dzimuma lomu apvienojumā. Izzinot šā vārda cilmi un vēsturi, noskaidrojām, ka jau pagājušā gadsimta 90. gados bijušas asas diskusijas par tā tulkošanu ārpus anglofonās lingvistiskās telpas. Franču feminisma terorētiķes pierādīja, ka bieži vien ir praktiski neiespējami nodalīt bioloģisko dzimumu no tā sauktā sociāli konstruētā dzimuma. Jau šis jēdziens radīja problēmas un diskusijas par tā tulkošanu projekta virsrakstā, kas angliski bija «Gender, Power and Culture: Diversities and Interaction in Norway and Latvia». Jutām, ka gender nevar tulkot kā dzimte, jo dzimte latviešu valodā ir gramatiskā kategorija. Jānis Nameisis Vējš jau 2001.gadā, tulkojot latviski K. Viderbergas rakstu «Tranalating gender» , norādīja, ka gender latviski būtu tulkojams kā dzimums vai dzimumsocialitāte, ko mēs arī izmantojām projekta nosaukumā latviešu valodā.
Vēl viens problemātisks piemērs ir termins queer, kas saistītas ar seksuālām minoritātēm. Burtiskā tulkojumā queer theories būtu savādo, jocīgo vai dīvaino teorijas, bet Kārlis Vērdiņš savulaik tās iztulkoja kā zilo teorijas , nodaļu «Zilo teorijas» iekļaujot arī LU LFMI izdevumā «Mūsdienu literatūras teorijas». Tagad viņš nācis klajā ar atziņu , ka šis tulkojums neesot sevi attaisnojis, turpmāk tās būšot kvīru teorijas.
M. Baltiņš: paturēsim prātā šo fonu, bet skatīsimies uz lietām neitrāli kā uz apzīmējumiem.
academic feminism
akadēmiskais feminisms, feministika
K. Timmermanis: vai te vajag sinonīmus?
J. Baldunčiks: bibliotekāriem feministika būtu īsāks.
M. Baltiņš: šajā gadījumā es gribētu aizstāvēt paralēlismu, jo termins feministika aptver akadēmisko pusi.
A. Lauzis: latviešu valodā ir šķīruma. Ar -ismi ir virzieni, bet, ja tā ir nozare, tad cenšas to atveidot citādi. Padomju laikā lietoja homoseksuālisms, tagad ir homoseksualitāte. Labāk būtu izvēlēties variantu feministika, nevis feminismu, jo feminisms ir idejiskais virziens.
J. Baldunčiks: ar homoseksuālismu bija citādi. Ap 2005. gadu pārbaudītāji no Strasbūras tikās ar minoritātēm, kas teica, ka izdomāts vārds homoseksuālisms, lai viņus apzīmētu kā kauna traipu. Es iebildu, ka šis vārds mums ir visās vārdnīcās. Viņi akcentēja, ka grib vārdu homoseksualitāte. Tas nebija kustības apzīmējums, tas bija dabiskas parādības nosaukums.
M. Baltiņš: es gan domāju, ka tas drīzāk bija tuvāks angļu valodā lietotajiem apzīmējumam.
A. Cimdiņa: academic feminism angļu valodā figurē kā terminoloģisks savienojums, bet feministiku jūs angļu valodā neatradīsit. Latviešu akadēmiskais feminisms un feministika angliski pārklājas ar vienu jēdzienu academic feminism.
M. Baltiņš: lai gan sinonimitāte nav ideāla, tomēr iesaku to šeit atstāt.
TK vienojas apstiprināt abus terminus akadēmiskais feminisms un feministika, liekot pa vidu semikolu.
acculturation
akulturācija
TK apstiprina terminu akulturācija.
actor
aktors
A. Lauzis: sociologi šajā gadījumā ir lietojuši arī aktieris, spēlētājs, reizēm subjekts, tāpēc lai šeit paliek aktors.
J. Baldunčiks: tas nav termins, bet apzīmējums. Īstenībā tas ir darītājs.
E. Cauna: procesa dalībnieks.
J. Baldunčiks: politiskajās pārraidēs ir spēlētājs.
L. Kauķe: sarakstam nav definīciju, un tas ir liels trūkums. Uzskatu, ka terminu saraksts nav gatavs un mēs to nevaram apspriest. Trauslās sievietes un dievietes nav termini.
K. Timmermanis: piekrītu, ka vajadzētu definīcijas un analogus citās valodās.
M. Baltiņš: aicinu tomēr virzīties uz priekšu. Nesaprotamo var paskaidrot saraksta iesniedzēja. Iziesim ātri sarakstam cauri, lai noskaidrotu tos terminus, par kuriem šaubu nav. Abstrahēsimies no jautājuma, vai tas mums liekas termins vai neliekas. Liktenīgā sieviete gan literatūrā, gan mākslā noteikti ir termins.
A. Lauzis: atgriežoties pie termina aktors, varu pastāstīt, ka 90. gadu sākumā rediģēju socioloģijas mācību grāmatu, kurā autori gribēja lietot vārdu aktieris. Es pārliecināju, ka labāk lietot subjekts vai rīcības subjekts.
E. Cauna: terminu aktors savā nozarē esam apstiprinājuši vairākkārt, jo secinājām, ka pārējie varianti ir lāpīšanās. Ja gribam atbilsmi saglabāt, tad aktors jāatstāj.
A. Lauzis: dažādās nozarēs ir nepieciešamība pēc šā vārda latviskošanas. Tas ir vispārzinātnisks termins, tāpēc tam jāatrod tāds atveidojums, kas atbilstu. Jāpieņem šis aktors.
TK locekļi vienojas pagaidām apstiprināt terminu aktors.
Amazon
amazone
L. Kauķe: vai tad mēs te runājam par sengrieķu literatūru? Sarakstā nav definīcijas feminisma izpratnē.
M. Baltiņš: mums nav jāapstiprina definīcija.
R. Karnīte: man nav skaidrs, vai mēs šeit apstiprinām terminu kolekciju vai katru terminu?
M. Baltiņš: mēs apstiprinām katru nepazīstamo terminu. Atveidojums ir viens un tas pats, lai kāda arī būtu specifika. Mēs bieži pieļaujam kļūdu, mēģinot diskutēt par definīciju, un iestrēgstam jautājumā. Tāpēc apstāsimies tikai pie tiem vārdiem, kur latviskā atbilsme rada diskusijas. Mēs apspriežam terminus, kas var radīt problēmas. Tas, ka iznākusi grāmata, nenozīmē, ka visi termini ir ideāli. Terminu sarakstos vienmēr ir dažādi vārdi, lai radītu kolekciju.
R. Karnīte: ko darīt, ja nepiekrītam terminiem, bet grāmatā jau nodrukāta?
M. Baltiņš: ar laiku var tapt otrs izdevums. Ja tiks publiskots terminu saraksts, tad norādīsim, ka precizējam grāmatu.
A. Amoliņš: jāiet uz priekšu, skatot problemātiskos terminus. Neradīsim mākslīgas problēmas.
TK apstiprina terminu amazone.
American feminism; French feminism; Latvian feminism; Norwegian feminism; Russian feminism
J. G. Pommers: šos terminus nevar uzskatīt par pašsaprotamiem, jo te ir vesela strīpa ar valstīm. Ir amerikāņu feminisms, franču feminisms, bet tad pēkšņi ir feminisms Latvijā.
A. Cimdiņa: jo amerikāņu feminisms un franču feminisms ir skolas. Latviešu feminisma skolas nav, tāpēc atšķirības tiek atspoguļotas šādi. Tas pats attiecas uz feminismu Krievijā.
J. Baldunčiks: feminisms Latvijā izskatās pēc enciklopēdiska šķirkļa, nevis termina.
M. Baltiņš: sarakstā ir arī tādi nosaukumi, kas nav termini kā Feministica Lettica, kas ir žurnāla nosaukums.
TK apstiprina ierosinātos terminu variantus: amerikāņu feminisms; franču feminisms; feminisms Latvijā; norvēģu feminisms; feminisms Krievijā.
angelic virgin
eņģeliskā sieviete
L. Kauķe: nav skaidrs, kas domāts ar šo terminu.
A. Cimdiņa: viena no jaunas sievietes estētiskā ideāla reprezentācijām literatūrā un mākslā, eņģeliska skaistuma un tīrības iemiesojums (V. Šekspīra Ofēlija, H. Ibsena Solveiga, Raiņa Laimdota, Turgeņeva meitenes). Jaunava – eņģelim līdzīga, nepieejama būtne, apvaldīta jūtu izpausmēs, vēsa, var būt pat neauglīga un dzimumneitrāla, tai liegta dabiskās seksualitātes sākotne.
TK apstiprina terminu eņģeliskā sieviete.
binary, binarism
binārisms, binaritāte
A. Amoliņš: angļu binary ir īpašības vārds, binārs. Angļu terminam jābūt binarity.
L. Kauķe: kas ar to domāts?
A. Cimdiņa: binārisms ir prakse, kurā divi jēdzieni kārtoti kontrastējošos pāros, piemēram, balts/melns, prāts/ķermenis, gaisma/tumsa, vīrietis/sieviete u. tml.
L. Kauķe: kāpēc nevar lietot latvisku vārdu?
M. Baltiņš: binārs latviešu valodā jau sen tiek lietots.
TK apstiprina terminus binārisms un binaritāte.
female body
sievietes ķermenis, sievietes ķermeniskums
L. Kauķe: tas taču nav termins.
J. G. Pommers: tur vispār ir divi termini.
A. Cimdiņa: terminu sievietes ķermeniskums var nosvītrot.
TK apstiprina terminu sievietes ķermenis.
child-woman
bērnsieviete, bērnišķa sieviete
A. Cimdiņa: bērnsieviete jeb bērnišķa sieviete ir Artūra Šopenhauera koncepcijas radītais tēls viņa 1851. gada esejā «Par sievietēm». Sieviete – mūžīgais bērns, kas nav spējīga dzīvot garīgu dzīvi, viņas rīcību nosaka jūtas, viņas vadās no materiāla, utilitāra skatījuma uz lietām.
M. Baltiņš: tur ir domāta arī Lolita.
J. Baldunčiks: definīcija īsti Lolitai neatbilst.
A. Lauzis un J. Baldunčiks atbalsta variantu bērnišķa sieviete. Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu bērnišķa sieviete.
colonial and post-colonial literature
koloniāla un postkoloniāla literatūra
E. Cauna: šeit es ierosinātu šķirt divus terminus – pirmkārt, koloniāla literatūra un, otrkārt, postkoloniāla literatūra. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un nolemj šķirt šos terminus.
difference
diference
E. Cauna: vai šajā gadījumā pamatoti lietots anglicisms?
A. Cimdiņa: paskatīsimies, kāda ir definīcija. Jēdziens diferenciācija ir ļoti plaši izmantots socioloģijā attiecībā uz sabiedrības nošķiršanu šķirās, etniskās, vecuma, dzimuma grupās. Dažādās feminisma teorijās šī jēdziena aktualizācija saistīta ar sieviešu un vīriešu īpašībām kā «divām polaritātēm» ar savdabīgām sociālajām lomām un funkcijām, pozīcijām varas sistēmās, sociālo identitāšu, dzīves pieredzes atšķirībām.
J. Baldunčiks: vai socioloģijas eksāmenā prasītu izskaidrot diferenci starp sievieti un vīrieti. Definīcijā tieši bija minētas atšķirības.
A. Cimdiņa: terminu diference jau plaši lieto.
E. Cauna: vai tā drīzāk nav diferenciācija?
A. Lauzis: diferenciācija ir process, un diference – procesa iznākums.
M. Baltiņš: statistikā ir diference vai novirze.
K. Timmermanis: te vajag likt klāt variantu atšķirība.
E. Cauna: redzu, ka diference ir jau Latviešu literārās valodas vārdnīcā.
J. Baldunčiks: svešvārdu vārdnīcā jau arī vārdus raksta, lai var atrast skaidrojumu vārdiem, nevis aizstāt.
TK vienojas pagaidām atlikt šā termina izskatīšanu.
domesticity
mājas dzīve, ģimenes dzīve
K. Timmermanis: tās abas nav vienādas lietas.
A. Cimdiņa: skatāmies definīciju. Kopš 18. gadsimta ir valdījusi populāra ticība, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgas dzīves un identitātes un ka sievietes dzīves nozīme ir saistāma ar māju un ģimeni.
A. Lauzis: principā gan mājas dzīve, gan ģimenes dzīve ir viens un tas pats.
M. Baltiņš: jāatstāj abi ar semikolu.
A. Lauzis: varbūt kaut ko var atveidot no vārda mājas?
A. Amoliņš: vai tā vispār ir dzīve?
M. Baltiņš: var rakstīt mājasdzīve kā salikteni.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu mājasdzīve.
double burden
dubultā nasta
E. Cauna: vai nevajag veidot salikteni dubultnasta?
Lielākā daļa TK locekļu iebilst pret šo ierosinājumu.
E. Cauna: tad labāk bez noteiktās galotnes.
TK apstiprina terminu dubulta nasta.
écriture féminine
écriture féminine
J. G. Pommers: vai to tiešām netulko?
A. Cimdiņa: tas ir no franču valodas. Pat angļu valodā netulko.
E. Caune: esmu ieteicis variantu sieviešu rakstniecība.
L. Kauķe: noteikti jābūt izteiktam latviešu valodā.
M. Baltiņš: ne obligāti, tas ir kā acquis communautaire, ko arī ne tulko.
J. G. Pommer: tad jau nav jēgas apspriest vispār.
A. Lauzis: svešvārdu vārdnīcā arī ir pielikums ar netulkotiem vārdiem, piemēram, homo sapiens.
TK vienojas pagaidām šo terminu atstāt oriģinālvalodā kā écriture féminine.
ethnicity, ethnoentrism
etnicitāte, etnocentrisms
A. Lauzos: ethnicity var būt arī etniskums.
J. Baldunčiks: mums jau vairs nav tautības, ir tikai etnicitātes.
A. Lauzis: TK kādreiz pieņēma lēmumu, ka ar īsajām formām atveido tautību, bet ar garākām – etnisko piederību.
K. Timmermanis: te ir etniskums.
E. Cauna: etniskums neko neizsaka. Svešvārdu vārdnīcā rakstīts, ka etniskums ir kādas tautas subjektīva izpratne par savu kultūras identitāti vai objektīva piederība pie noteiktas etniskas grupas.
J. Baldunčiks: tie ir divi dažādi vārdi.
M. Baltiņš: tad jādala šķirklis divās daļās: 1) etniskums un 2) etnocentrisms.
TK vienojas pagaidām apstiprināt divus atsevišķus terminus etniskums un etnocentrisms.
fair lady
daiļā dāma
L. Kauķe: kā daiļā dāma var būt termins?
M. Baltiņš: tas ir jēdziens no literatūras – Trubadūrs apdzied daiļo dāmu.
A. Cimdiņa: pēc definīcijas daiļā dāma ir ideālās sievietes stereotipa iemiesojums viduslaiku bruņinieku kultūrā, idealizēts, nereti iedomāts kurtuāzās mīlas objekts.
TK apstiprina terminu daiļā dāma.
fallen woman
kritusī sieviete
L. Kauķe: man nav skaidrs, kas ir kritusī sieviete.
A. Cimdiņa: viena no sievišķības «tumšās puses» reprezentācijām, kas vispirmām kārtām definējama ar savu seksualitāti. Kritušās sievietes tēlā dominē ķermeniskais, nevis garīgais.
TK apstiprina terminu kritusī sieviete.
femininity
femininitāte, sievišķība, sievietība
J. Baldunčiks: tie visi neiet kopā.
E. Cauna: nevis femininitāte, bet labāk feminitāte.
A. Lauzis: sievišķība un sievietība ir divas dažādas lietas.
K. Timmermanis: jāatstāj viens.
J. Baldunčiks: angļu vārds var atzīmēt gan sievišķību, gan sievietību, tāpēc abiem pa vidu nepieciešams semikols.
Lai nodrošinātu saskaņotību ar terminu maskulinitāte, TK vienojas apstiprināt terminus sievietība, feminitāte un sievišķība.
masculinity
vīrietība, vīrišķība, maskulināte
Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminus vīrietība, maskulināte un vīrišķība.
feminist literary criticism, feminist literary theory
feministiskā literatūras kritika, feminisma literatūras teorija
J. Baldunčiks: mums ir literatūrkritika, nevis literatūras kritika.
A. Lauzis: feministiskā literatūrkritika, nevis feminisma literatūrkritika.
TK apstiprina terminus feminisma literatūrkritika un feminisma literatūras teorija.
TK atliek pārējo terminu apspriešanu līdz nākamajai sēdei.
3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.
M. Baltiņš: laika trūkuma dēļ šajā sēdē neizdosies apspriest meteoroloģijas terminus.
4. Dažādi.
4.1. Angļu termina hook and loop fastener atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: šim terminam latviešu valodā ir dažādi atbilsmes varianti – lipeklis, lipīgā velkro aizdare, līplente, liplente. I. Krieviņš savulaik ieteica variantu līpslēdzējs, būtu jāvienojas par vienu.
J. G. Pommers: manā uztverē līplente ir kas cits – lipīga lente, ar kuru kaut ko var salīmēt, piemēra, pakas var līmēt ar līplenti.
L. Kauķe: tā ir līmlente.
E. Cauna: problēma ir tā, ka tā ne vienmēr ir lentes formātā.
L. Kauķe: tā vienalga ir lente.
E. Cauna: tad jau aizkarus arī par baķiem var saukt.
M. Baltiņš: tad ir jādiferencē – ja pārdod atsevišķi kopā ar pogām, tad tā ir lente, bet otrs variants ir ar apaviem. Slēdzēja moments ir labs.
J. G. Pommers: vajag iztikt bez lentes, lai paliek lipeklis.
J. Baldunčiks: lipeklis jau ir citur aizņemts.
K. Timmermanis: lipeklis ir uzturā. Šeit ir vesela terminu saime, sākot ar maisiņiem, ko aizspiež ciet, ir arī līmlente un vēl citi.
M. Baltiņš: lipeklis ir maldinošs, jo tur nekas nedrīkst lipt, tur ir vieni elementi, kas saķeras ar citiem. Tāpēc angliskajā variantā ir hoop and loop.
J. G. Pommers: saķereklis vai ķereklis.
M. Baltiņš: varbūt jāaktualizē līpslēdzējs un līplente, ja runā par materiālu.
K. Timmermanis: lentes gadījumā tad būs līpslēdzes lente. Bet bāzes termins varētu būt arī ar saķeri.
R. Karnīte: saķerslēdzējs ir labs, jo tas atbilst tam, kas notiek.
A. Lauzis: sadzīvē to būs grūti izrunāt.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu līpslēdzējs un līpslēdzes lente.
M. Baltiņš: sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, tāpēc ierosinu sēdi beigt. Uz nākamo sēdi aicinu sanākt 10. jūlijā.
Sēde beidzas plkst. 15.53.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne
