Sēde notiek 2018. gada 10. aprīlī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 10 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Atliktie spēkratu termini no 3. saraksta.
- Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos rakstveidā paziņojuši A. Lauzis, U. Cerbulis un I. Pūtele.
Sēdes sākumā LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš paziņo skumju vēsti, ka mūžībā aizgājusi pirmā programmētāja Latvijā, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas sekretāre un dvēsele Ilze Irēna Ilziņa, un aicina viņas piemiņu godāt ar klusuma brīdi.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē 6. martā apskatījām spēkratu terminus un vēl bija dažādi mazāki jautājumi. Vai pret protokolu ir kādi iebildumi?
J. G. Pommers: pret protokolu nekas iebilstams nav.
TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
2. Atliktie spēkratu termini no 3. saraksta.
M. Baltiņš: no 3. spēkratu terminu saraksta mums ir palikuši septiņi termini ar lampām un lukturiem. Jānolemj, ko ar tiem darīt, un jānoskaidro, vai varam panākt kompromisu ar enerģētiķiem. Ja uzskatām, ka tie ir īpaši gadījumi, tad tas jāatrunā.
J. G. Pommers: mēs šo jautājumu pārrunājām savā apakškomisijā un vēlamies palikt pie sava. 50 gadu laikā, kopš esmu TK loceklis, esmu bijis klāt, kad vairākkārt ir pieņemts termins lampa. Tas nekad nav ticis svītrots no latviešu valodas un atzīts par nederīgu. Nesaprotu, kāpēc par to ir vērts galvu lauzīt, jo lampa un gaismeklis, bez šaubām, nav viens un tas pats. Jau vecās vārdnīcās un Latviešu literārās valodas vārdnīcā lampa un gaismeklis ir divi atšķirīgi vārdi, no kuriem gaismeklis ir plašāks, bet lampa ir viens no gaismekļu veidiem. Ir vēl citi gaismekļu veidi – prožektori, lukturi, lāpas u. c. Gribam pie tā pieturēties, jo reiz jau spēkratu terminoloģijā ir pieņemts termins lampa, kas ne reizi nav noraidīts. TK nekad nav noliegusi terminu lampa, un, kamēr vien TK nebūs šādu aizliegumu pieņēmusi, mēs šo terminu lietosim. Ir dažādi veikali un iestāžu, kuru nosaukumos ir minēta lampa. Ja izdomāsim, ka tas ir nederīgs termins, tad jau jāmaina arī šā vārda lietojums vispār. Vai tad tiešām šis vecais latviešu vārds jāaizvieto ar ko citu tikai tāpēc, ka kādam tas nepatīk.
K. Timmermanis: jau trīs sēdēs esmu gari runājis par šo jautājumu. Risinājums ir jāmeklē starptautiskajā standartizācijā. Pagājušā gadsimta 70. gados, kad tās nebija, bija savas nostādnes, bet tagad esam ES, un ir starptautiskie standarti. Ja Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas locekļi to nezina, tās ir viņu problēmas. Es nevēršos pret J. G. Pommeru un viņa apakškomisiju, jo šis ir tikai sīks gadījums.
Mūsu TK atgādina mazu putniņu, kas izkritis no ligzdas zālē un vāji reizēm iečiepstas, lai gan tam būtu jāvada viss meža putnu koris. Mums pietrūkst trīs veidu kapacitātes: juridiskās, zinātniski tehnoloģiskās un finansiālās. Juridiskās pietrūkst tajā aspektā, ka mums būtu jābūt tiesībām un spējām koordinēt un kontrolēt, kā to dara Valsts valodas centrs. Mums būtu jābūt tiesībām kontrolēt visus izdevumus, pārbaudīt, vai tajos ir lietota šeit apstiprinātā terminoloģija.
Otrs ir zinātniski tehnoloģiskā kapacitāte. Lai nozares terminoloģiju veidotu, koptu un uzturētu, ir vajadzīga ilgstoši strādājoša zinātnieku kopa ar pārmantojamību. Padomju laikā šādi cilvēki strādāja uz entuziasma pamata. Īpašs vilnis bija 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā. Tagad sācies dilšanas process. Runāšu tikai par savu apakškomisiju. No mūsu lielās apakškomisijas mēs esam palikuši divi ar Zani Broku, un drīz viņa paliks viena. Kas notiek enerģētikā? Tur tiek adaptēti 10 standarti, kas sadalīti starp cilvēku grupām, kuri nekonsultējas savā starpā un liek terminus, kas ienāk prātā. Vecā plejāde ir nomirusi, bet jaunā nav veidota.
Trešais ir finansiālā puse. Vajadzētu būt vienotai datubāze ar miljons terminiem kā minimums un rādītāju pie katra termina. Tagad mokāmies ar AkadTerm. Bet vai varam ko darīt? Lielās firmas kā, piemēram, Siemens izdod savus glosārijus un pat nezina, ka ir TK, tāpēc, ja J. G. Pommers vēlas palikt pie lukturiem, lai nu būtu, tā nav lielākā nelaime uz šī fona.
J. G. Pommers: vārdam lampa bija divas nozīmes – pirmkārt, ‘spuldze’ un, otrkārt, ‘galda lampa, stāvlampa ar spuldzi iekšā’. Mēs vārdu lampa atbalstām tikai otrajā nozīmē, ne spuldzes nozīmē.
M. Baltiņš: aicinu iziet cauri atliktajiem terminiem un atmest paralēlformas tajos gadījumos, kur tās norādītas.
lamp
a. lamp
v. Leuchte f
kr. лампа
TK apstiprina terminu lampa.
bloklukturis vai bloklampa
a. lamp unit
v. Leuchteinheit n
kr. единица лампы, комбинированная лампа
K. Timmermanis: esmu pret ierosinātajiem terminiem. Pareizi būtu blokgaismeklis.
J. G. Pommers: no šiem labāks ir bloklukturis.
TK apstiprina terminu bloklukturis.
lasīšanas lampa vai lasīšanas gaismeklis
a. reading lamp
v. Leseleuchte f
kr. светильник для чтения
J. G. Pommers: te var atstāt gaismekli, jo tajā ietilpst daudz kas, kura gaismā var lasīt.
TK apstiprina terminu lasīšanas gaismeklis.
spuldžu turētājs vai spuldžturis
a. bulb mount
v. Lampenträger m
kr. держатель лампочек
K. Timmermanis: spuldzēm ir ietvere.
J. G. Pommers: ir vairākas spuldzītes, un daļa no tām spuldzītēm ir iekšā spuldžturī
K. Timmermanis: tad tas vairāk ir kā panelis – gaismotājpanelis.
J. G. Pommers: mums spēkratu terminoloģijā ir daudz paneļu un ar citu nozīmi.
K. Timmermanis: ja tur ir jāskrūvē vairākas spuldzes, tad spuldžturis tiešām nav slikts variants. Īpaši tas «spuldž» parāda, ka tur ir daudzas spuldzes.
TK apstiprina terminu spuldžturis.
[lauku] ceļa gaisma
a. country light mode
v. Landstraßenlicht n
kr. свет просёлочной дороги, освещение для загородных трасс
K. Timmermanis: gribētos salikteni.
L. Kauķe: visas gaismas ir domātas ceļam.
J. G. Pommers: tā konkrēti ir gaisma, kas paredzēta lauku ceļiem. Lauku ceļš ir termins pats par sevi.
M. Baltiņš: vārds lauku ir fakultatīvā daļa.
K. Timmermanis: vārds lauku vispār neder, ja ar šo gaismu var braukt dažādos apstākļos. Vajadzētu parādīt šīs gaismas īpašības – plašgaisma, un tā arī ir līdzīga tuvgaismai un tālgaismai.
D. Šostaka un L. Kauķe atbalsta šo ierosinājumi. Arī pārējie TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu plašgaisma.
gaismas signāls vai gaismas signalizēšana
a. headlamp flashing
v. Lichthupe f
kr. высвечивание фары, вспышка, световой сигнал
M. Baltiņš: te pēc skaidrojuma ir domāta tieši darbība, tad tā ir drīzāk signalizēšana.
L. Kauķe: ja ir gaismas signāls, tad viss kārtībā, bet gaismas signalizēšana neizklausās labi, signalizēšana ar gaismu būtu labāk. Šajā gadījumā tad labāk gaismas signalizācija.
TK apstiprina terminu gaismas signalizācija.
aizvietojošā apgaismojuma sistēma vai apgaismojuma aizvietotājsistēma
a. emergency light system
v. Notlichtsystem n
kr. система аварийного освещения
L. Kauķe: labāk ar -aizstāj.
K. Timmermanis: apgaismes aizvietotājsistēma. Apgaismojums ir fizikāls lielums, ko mērī luksos, bet šeit ir viss kopums.
M. Baltiņš: ārējais apgaismojums attiecībā uz automašīnām ir nostiprinājies termins.
L. Kauķe: vienīgi latviešu termins neatbilst terminiem citās valodās, jo te neparādās emergency.
J. G. Pommers: mums avārijas terminu lieto citā nozīmē. Ja nedeg viena lampiņa, tā nav avārija.
K. Timmermanis: bet ir standarts, un tajā ir avārijapgaisme.
J. G. Pommers: mēs nodarbojamies ar terminoloģiju latviešu valodā. Pārējās valodas kalpo, lai noskaidrotu definīcijas, lai sapratu, kas termins ir.
M. Baltiņš: ja skatāmies aprakstu, tad tā drīzāk ir aizstājsistēma, nevis avārijapgaismes sistēma.
TK apstiprina terminu apgaismes aizstājsistēma.
3. Trīsdimensionālās (3D) drukas terminu apspriešana.
M. Baltiņš: šodien pie mums ir ieradies VVC terminologs Arturs Krastiņš, kas ir sastādījis un apkopojis tabulu ar 3D terminiem, kurus apspriedīsim.
hybrid additive manufacturing
A. Krastiņš: šis process paredz ne vien pievienošanu, bet arī noņemšana, tāpēc ir vārds hybrid.
M. Baltiņš: savukārt additive nozīmē, ka process ir ar materiāla pievienošanu. Šobrīd piedāvāti varianti jauktā materiālpievienojošā ražošana vai hibrīdā aditīvā ražošana, kā arī A. Lauzis ierosinājis variantu jauktā aditīvā ražošana.
L. Kauķe: ja gan pievienošanu, gan noņemšanu saucam par jauktu, tad tā terminā nevar būt materiālpievienojošā ražošana.
M. Baltiņš: process ir viss kopā.
J. G. Pommers: ir materiālpievienojošā ražošana, kam ir dažādi apakšiedalījumi. Viens no tiem ir jauktā ražošana.
A. Krastiņš: un otra ir tīra ražošana.
L. Kauķe: jaukta materiālpievienojošā ražošana, pirmo vārdu liekot ar nenoteikto galotni.
TK apstiprina terminu jaukta materiālpievienojošā izgatavošana.
additive manufacturing
Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu materiālpievienojošā izgatavošana.
additive welding
TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu materiālpievienojoša metināšana.
magnetic pulse forming
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants elektromagnētiskā impulsa formēšana, savukārt A. Lauzis ierosina variantu elektromagnētiskā impulsformēšana.
TK pieņem A. Lauža piedāvāto priekšlikumu elektromagnētiskā impulsformēšana.
subtractive manufacturing
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants materiālnoņemošā ražošana vai materiālnoņemošā apstrāde.
K. Timmermanis: ja virsmai kaut ko pievieno klāt vai ņem nost, tā drīzāk ir apstrāde, jo tas ir plašāks jēdziens. Šeit ir runa par virsmas apstrādi.
M. Baltiņš: pievienojošajā variantā sanāk, ka no kaut kā tiek kaut kas izveidots, tur nekas netiek apstrādāts.
K. Timmermanis: apstrādes vietā var lietot arī vārdu apdare. Latviešu valodā ražošana ir konkrēts process. Ja ir detaļu ražošana, pēc kuras detaļām kaut ko pieliek klāt, tad tā ir apstrāde.
J. G. Pommers: tur var būt gan ražošana, gan apstrāde, tad šajos trijos gadījumos varam likt sinonīmus – gan apstrāde, gan ražošana.
K. Timmermanis: viens no terminrades principiem ir izvairīšanās no sinonīmiem.
L. Kauķe: vēl viens sinonīms ir izgatavošana.
A. Krastiņš un K. Timmermanis piekrīt šim variantam, arī pārējie TK locekļi neiebilst un apstiprina terminu materiālnoņemošā izgatavošana, attiecinot šo atveides principu arī uz iepriekš apspriestajiem terminiem, kuros bijis vārds manufacturing.
stereolitography
TK vienprātīgi apstiprina terminu stereolitogrāfija.
fused deposition modeling
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants termoplastikāta auklas kausēšana, savukārt A. Lauzis ierosinājis variantu uzkausējošā modelēšana. Pirmais ir burtiskāks, bet otrais šķiet labāk.
K. Timmermanis: kāpēc tā ir modelēšana?
M. Baltiņš: no auklas kaut ko veido, liekot klāt un atkal klāt, kamēr veidojas detaļa.
A. Krastiņš: bieži šie produkti ir eksperimentāli un nav stipri konstrukcijas ziņā.
TK vienojas apstiprināt A. Lauža ieteikto variantu uzkausējošā modelēšana.
powder bed fusion
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti tvertnes pulvera sakausēšana vai pulvera slāņkausēšana. Doma ir tāda, ka šajā procesā katru slāni kausē klāt, līdz beigās izveidojas sakausējums.
TK vienojas apstiprināt terminu pulvera slāņkausēšana.
directed energy deposition
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – klāšana ar virzītu enerģiju vai enerģijvirzīta klāšana.
K. Timmermanis: vēl varētu būt energovirzītklāšana.
L. Kauķe: bet iepriekš deposition saucām par kausēšanu.
J. G. Pommers: te jāizšķiras starp klāšanu un kausēšanu.
A. Krastiņš: iepriekš pieņemtā uzkausēšana varētu derēt, jo materiāls nav pulverī, bet kā plāksnes.
TK vienojas apstiprināt terminu enerģijvirzīta uzkausēšana.
selective laser sintering
A. Krastiņš: terminu tabulā ir piedāvāts variants selektīvā lāzerķepināšana. AkadTerm terminam sintering ir dots ekvivalents aglomerēšana, bet ķepināšana ir tā sinonīms.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu selektīvā lāzerķepināšana.
vat photopolymerisation
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants tilpnes fotopolimerizācija, savukārt A. Lauža priekšlikums ir fotopolimerizēšana tilpnē vai tilpnē veikta fotopolimerizēšana.
J. G. Pommers: pēdējais vairāk izklausās pēc definīcijas.
L. Kauķe: pirmajā variantā sanāk, ka fotopolimerizē tilpni.
A. Krastiņš: šajā gadījumā fotopolimerizācija notiek tikai tilpnē.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu fotopolimerizācija tilpnē.
material jetting
TK vienprātīgi apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu materiāla strūklošana.
binder jetting
Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu saistvielas strūklošana.
laser engineered net shaping
TK vienprātīgi apstiprina terminu pulvera lāzerformēšana.
continuous digital light processing
TK apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu nepārtrauktā digitālā fotoformēšana.
electronbean additive manufacturingg
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti aditīvā ražošana ar elektronu staru vai elektronstara materiālpievienojošā ražošana. Atbilstoši iepriekš apstiprinātajiem piemēriem arī šajā terminā būs vārds izgatavošana.
TK vienojas apstiprināt terminu elektronstara materiālpievienojošā izgatavošana.
direct metal laser sintering
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants tiešā metāla lāzerķepināšana.
K. Timmermanis: labāk būtu samainīt pirmos vārdus vietām – metāla tiešā lāzerķepināšana.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu metāla tiešā lāzerķepināšana.
marking technologies
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants marķēšanas tehnoloģijas.
J. G. Pommers: tās tehnoloģijas ir pārmēru ieviesušās latviešu valodā. Tehnoloģija mums taču bija citā nozīmē. Vai šeit nav domāta tehnika?
A. Krastiņš: te ir procesi.
K. Timmermanis: mums tehnoloģija ir process, bet tehnika ir kaut kas cits.
M. Baltiņš: šeit ir domāti dažādi veidi, kā marķēt, ar kādu tehnoloģiju palīdzību marķēšana notiek.
J. G. Pommers: vai te vajadzīgs daudzskaitlis?
M. Baltiņš: jā, jo šeit tas ir virsklases jēdziens.
L. Kauķe: spriežot pēc definīcijas tie ir paņēmieni, tad sanāk marķēšanas paņēmieni.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu marķēšanas paņēmieni.
dot-peen marking
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants punktsišanas marķēšana, savukārt A. Lauzis ierosinājis terminu punktmarķēšana.
K. Timmermanis: šeit jāskatās pēc jēgas. Ja punktsišana, tad svarīgi, ka kāds uzsit. Labāk būtu punktsites marķēšana.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu punktsites marķēšana.
scribing
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – marķēšana ar irbuli vai ieskrāpēšana.
J. G. Pommeram: pirmajam variantam ir slikta forma.
K. Timmermanis: marķēšana ieskrāpējot.
J. G. Pommers: skrāpjmarķēšana.
M. Baltiņš: vai tā nav gravēšana?
K. Timmermanis: kas ir tad ir gravēšana? Tā ir izglītota un profesionāla skrāpēšana. Atbalstu J. G. Pommera ieteikto variantu skrāpjmarķēšana.
M. Baltiņš: ar irbuli neko neskrāpē.
L. Kauķe: pēc definīcijas sanāk, ka tā tiešām ir gravēšana.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu gravēšana.
laser marking technologies
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants lāzermarķēšanas tehnoloģijas, bet pēc iepriekš apstiprinātā piemēra mums vārda tehnoloģijas vietā jāliek vārds paņēmieni.
J. G. Pommers: kāpēc daudzskaitlis?
M. Baltiņš: jo tas ir virsklases jēdziens.
TK apstiprina terminu lāzermarķēšanas paņēmieni.
laser annealing
TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu lāzeratkvēlināšana.
laser ablation
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants lāzerablācija.
L. Kauķe: ablāciju gan vajag atstāt medicīnai.
M. Baltiņš: tad tā ir atslāņošana.
TK vienojas apstiprināt terminu lāzeratslāņošana.
subsurface engraving
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants zemvirsmas gravēšana.
K. Timmermanis: kā tehnoloģiski iespējams iegravēt zem virsmas?
A. Krastiņš: tagad daudziem apbalvojumiem, kas ir no organiskā stikla, iekšā zem virsmas iegrebti uzraksti.
TK apstiprina terminu zemvirsmas gravēšana.
laser bonding
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants lāzersaistīšana.
K. Timmermanis: labāk būtu lāzersaiste.
TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu lāzersaiste.
soft retooling
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti lāzera parametru maiņa programmatūrā vai lāzeriestatījumu maiņa.
J. G. Pommers: ko tas soft izsaka?
A. Krastiņš: tas nozīmē, ka tas notiek ar datoru, soft ir no software.
J. G. Pommers: lāzeriestatījumu maiņa nav slikts variants.
K. Timmermanis: kas tiek mainīts?
M. Baltiņš: lāzera iestatījumi, kas ļauj veikt dažādas funkcijas.
L. Kauķe: tad tā ir lāzera iestatījumu maiņa.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu lāzera iestatījumu maiņa.
laser decoating
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti divi varianti – lāzeratklāšana vai lāzerlobīšana.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminu lāzerlobīšana.
laser hardening
TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto variantu lāzerrūdīšana.
carbon migration
A. Krastiņš: pēc analoģijas ar AkadTerm iekļauto terminu skābes migrācija šajā gadījumā ir piedāvāts termins oglekļa migrācija.
TK apstiprina terminu oglekļa migrācija.
4. Dažādi
M. Baltiņš: šajā sēdē mums nav nekādu citu skatāmu jautājumu. Sēdes pamatjautājumi ir izskatīti, tāpēc ierosinu sēdi beigt. Uz nākamo sēdi aicinu sanākt 15. maijā.
Sēde beidzas plkst. 15.53.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne
