Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sēdes protokols Nr. 6/1071-TSK
Sēde notiek 2006. gada 31. oktobrī plkst. 14.00 LZA augstceltnes 910. telpā.
Sēdē piedalās Juris Gunārs Pommers, Kārlis Timmermanis, Ivars Krieviņš, Margarita Dunska, Eduards Cauna, Aldis Lauzis, Iveta Pūtele, Valentīna Skujiņa. Sēdi vada V. Skujiņa. Protokolē A. Ščucka.
Darba kārtībā — terminu raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, parametrs, īpašība, pazīme, indikators apspriešana (definīciju precizēšana; nepamatotas sinonīmijas novēršana).
V. Skujiņa atzīst, ka, izskatot saņemtos atzinumus (J. G. Pommera, K. Timmermaņa, M. Dunskas, A. Lauža, sk. pielikumu) par terminiem raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, parametrs, īpašība, pazīme, indikators un to definīcijām, iezīmējas vairāki sēdē pirmām kārtām aplūkojami jautājumi:
1) vai terminus raksturotājs un rādītājs var atzīt par sinonīmiem un tāpēc atteikties no vārda raksturotājs, kuru terminoloģiskā nozīmē patlaban arī nelieto;
2) vai var atzīt par sinonīmiem terminus indikators un rādītājs;
3) vai termini raksturlielums un parametrs ir sinonīmi;
4) kā jēdzieniski nošķirami termini īpašība, pazīme, rādītājs, raksturlielums?
Apspriežot iepriekšminēto terminu lietojumu dažādās nozarēs, kā arī sinonīmijas un definēšanas problēmas, nolemj:
1. svarīgākais uzdevums ir noskaidrot jēdzienus un to apzīmējumus latviešu valodā, tad attiecīgiem terminiem piekārtot citvalodu ekvivalentus;
2. termins raksturojums lietojams vispārīgā nozīmē, tas ir cilvēka veiktais īpašību, pazīmju atspoguļojums, apraksts (a. characterization, description; v. Charakteristik; kr. характеристика);
3. termins raksturotājs vispārīgā nozīmē galvenokārt ir cilvēks, kas ko raksturo, apraksta, bet tā var būt arī kvantitatīva un kvalitatīva īpašība, ko var attiecināt arī uz norisi, lielumu, rādītāju u. c., kas ko raksturo, tomēr raksturotājs un rādītājs nav sinonīmi, tehniskajā literatūrā vārdu raksturotājs noteikta termina funkcijā parasti neizmanto;
4. raksturotājs līknes veidā ir raksturlīkne; tas ir patstāvīgs termins, kas nozīmes ziņā nekrustojas ar citiem šīs grupas terminiem;
5. termins rādītājs, ko plaši izmanto noteikta termina funkcijā dažādās nozarēs, apzīmē priekšmetu vai parādību kvantitatīvu vai kvalitatīvu raksturotāju (LZA TK Ekonomikas terminoloģijas komisijā izstrādātais definīcijas variants); pēc rādītājiem var par kaut ko spriest, var ko vērtēt, paredzēt, orientēties u. tml. (kr. показатель).
6. termins indikators parasti tiek attiecināts uz kādu līdzekli (vielu, aparātu, ierīci), kas ko uzrāda, šī nozīme apspriežamajā spēkratu teorijas terminu materiālā nav aktuāla
7. parametrs un raksturlielums daudzos gadījumos ir sinonīmi, tie jēdzieniski saistīti ar konkrētiem mērījumiem, aprēķiniem, kuros iegūst noteiktus lielumus, kas raksturo (kādas iekārtas, ierīces, sistēmas, procesa) būtisku, svarīgu stāvokli, īpašību, pazīmi u. tml. un veido kvantitatīvos rādītājus (piem., ekonomikā vairāki parametri ietilpst ekonomisko rādītāju kategorijā; parametri ir kvantitatīvas īpašības, kas no kvalitatīvajām īpašībām atšķiras ar to, ka parametrus noteic ar mērīšanu, turpretī kvalitatīvās īpašības nav mērāmas;
8. termini īpašība un pazīme jāšķir attiecīgā gadījumā, proti, visas pazīmes ir īpašības, bet ne visas īpašības var saukt par pazīmēm, jo pazīmes ir tās, pēc kurām nošķir vienu objektu no cita; var pastāvēt tādas īpašības, kuras neapzināmies, bet apzinātās īpašības, kas svarīgas objektu nošķiršanā, ir pazīmes, un tās savstarpēji salīdzinām;
9. J. G. Pommeram uzdot pārskatīt spēkratu teorijas terminu sarakstu un saskaņā ar TSK sēdē lemto izdarīt attiecīgus labojumus.
Sēde beidzas plkst. 15.45
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Protokolētāja A. Ščucka
