Sēde notiek 2007. gada 18. septembrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 13 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Anita Ščucka
Darba kārtībā:
1. Aktuālais sēžu starplaikā.
2. Konsultācijas
2.1. Vēlreiz par angļu terminiem informal education, informal learning.
2.2. Vai vārds bordelis lietojams termina funkcijā? (Citi iespējamie varianti: publiskais nams, intīmnams.)
2.3. Kā latviskot nosaukumu park-and-ride?
2.4. Kāds ir ieteicamais angļu termina systematic internaliser ekvivalents latviešu valodā?
2.5. Kā definējams termins zinātniski tehniskā informācija?
3. Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi (atsūtot e-pasta vēstules) informējuši Edvīns Lukševičs, Jānis Krastiņš, Edgars Vimba, Ilga Migla, Dainuvīte Blūma, Ludis Pēks; savu viedokli par sēdē izskatāmajiem jautājumiem pauduši Jānis Krastiņš, Jānis Eiduks, Anna Mauliņa, Gunārs Kusiņš, Ilga Migla, kā arī pedagoģijas speciālisti Dainuvīte Blūma un Ludis Pēks.
1. Par aktuālo sēžu starplaikā
Tā kā šī ir pirmā LZA TK sēde pēc vasaras pārtraukuma, V. Skujiņa atgādina pēdējā sēdē skatītos jautājumus (par valodniecības terminu vārdnīcu, par konsultācijām) un informē par to tālāku virzību.
Sēdes vadītāja informē, ka šobrīd apakškomisijās jau sagatavoti divi terminu saraksti — autotehnikā un informātikā —, savukārt Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja M. Dunska ziņo, ka sagatavots finanšu līdzdalības terminu saraksts. Minētie saraksti tuvākajā laikā tiks iesniegti izskatīšanai TK plenārsēdē.
V. Skujiņa informē, ka novembrī varētu nākt klajā Latvijas Policijas akadēmijā sagatavotā kriminālistikas terminu vārdnīca un ka tajā ievietotie termini ir saskaņoti ar LZA TK lēmumiem.
V. Skujiņa informē, ka par LZA TK Hidroinženierzinātnes terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāju LLU aģentūra «Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskais institūts» izvirzījusi vadošo pētnieku Dr. sc. ing. Juri Strūbergu (sk. protokola pielikumu Nr. 2), kurš turpinās Anša Zīverta aizsākto darbu. Visi sēdes dalībnieki balso «par» J. Strūberga apstiprināšanu LZA TK Hidroinženierzinātnes terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja amatā.
2. Konsultācijas
2.1. Par angļu terminu informal education, informal learning ekvivalentiem latviešu valodā
Sēdes vadītāja atgādina, ka šis jautājums jau skatīts LZA TK 03.04.2007. sēdē (sk. protokola pielikumu Nr. 3 — «Papildmateriāli»). Tā kā minētajā sēdē lemts jautājuma izskatīšanā iesaistīt pedagoģijas speciālistus, uz šīsdienas sēdi aicināti Dr. paed. Dainuvīte Blūma un Dr. paed. Ludis Pēks. Abi aicinātie pedagoģijas speciālisti uz sēdi nav varējuši ierasties, taču savu viedokli par terminiem atsūtījuši pa e-pastu (sk. protokola pielikumu Nr. 3).
V. Skujiņa atgādina, ka angļu termini formal education un non-formal education un to ekvivalenti latviešu valodā (attiecīgi — formālā izglītība, neformālā izglītība) jau ietverti «Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā» (R., 2000), tādēļ par tiem vairs nevajadzētu lemt, un izskatāms tikai trešais termins — a. informal education. Sēdes dalībnieki piekrīt, ka nav vajadzības atkārtoti lemt par terminiem, ko akceptējuši nozares speciālisti. M. Baltiņš piebilst, ka termini formālā izglītība un neformālā izglītība jau lietoti daudzos dokumentos.
LZA TK, ņemot vērā, ka:
1) terminelements informālā praksē varētu radīt pārpratumus (jaucot to ar vārdu neformāls un meklējot attiecīgās atbilsmes, tulkojot no angļu valodas),
2) latviešu valodā nolieguma izteikšanai nav divu dažādu līdzekļu (sal. ar angļu non- un in-),
3) darinot latviskas cilmes terminu, netiek pilnībā ievērots sistēmiskuma princips (resp., netiek izmantots terminelements formāls),
kā ieteicamākos angļu terminu informal learning un informal education ekvivalentus, ko piedāvāt pedagoģijas speciālistiem (lai apzīmētu procesu, kad ikdienā apzināti vai neapzināti tiek iegūtas zināšanas), atzīst attiecīgi ikdienējā mācīšanās un ikdienējā izglītošanās.
(Citi sēdē aplūkotie latvisko ekvivalentu varianti: ikdienas mācīšanās, netīšā mācīšanās (pēc analoģijas ar psiholoģijas terminu netīšā uzmanība ‘uzmanība, kurā apziņas virzību uzspiež ārējie kairinātāji, kas neprasa gribas piepūli’), netiešā mācīšanās, stihiskā mācīšanās.)
2.2. Par vārdu bordelis termina funkcijā
Atzīstot, ka
1) vārds bordelis nav iekļauts daudzās vispārlietojamās valodas vārdnīcās, līdz ar pilnībā nav skaidra tā piederība konkrētam leksikas slānim (M. Baltiņš aizstāv viedokli, ka sociāli nevēlamu parādību apzīmēšanai nav nepieciešami neitrāli darinājumi),
2) lai gan lielai sabiedrības daļai vārdkopa publiskais nams nevarētu radīt nozīmes neizpratni, vārdam publisks šobrīd visbiežāk ir neitrāla nokrāsa (piem., publisks piedāvājums kā ekonomikas termins),
3) termina intīmnams izvēle varētu mudināt lietotājus vārdam intīms arī citos gadījumos piešķirt negatīvu nozīmi,
un balsojot par trim iespējamiem variantiem — bordelis, publiskais nams, intīmnams,
lietošanai termina funkcijā LZA TK nolemj atbalstīt vārdu bordelis (‘telpas, kas tiek izmantotas prostitūcijas pakalpojumu sniegšanai’). Balsojumā balsis sadalās šādi: «par» vārdu bordelis — 10, «par» vārdkopu publiskais nams — 7, «par» salikteni intīmnams — 9 (ietverts arī pēcsēdes elektroniskais balsojums).
2.3. Par nosaukuma «park-and-ride» latviskošanu
Sēdes dalībnieki pievienojas J. G. Pommera norādījumam, ka «park-and-ride» ir sistēma, kuras ietvaros tiek veidoti stāvlaukumi un citas izbūves un kuras ieviešanas mērķis ir pilnīgāka sabiedriskā transporta izmantošana.
Vērtējot dažādus līdz šim izteiktos ierosinājumus latviskā ekvivalenta ieviešanai, nolemj kā angļu «park-and-ride» latvisko ekvivalentu ieteikt terminu transportmija, vajadzības gadījumā to precizējot ar vārdu sistēma, resp., transportmijas sistēma. Lai apzīmētu konkrēto vietu, kur notiek pārsēšanās, ieteic terminus mijvieta, mijotne.
2.4. Par angļu systematic internaliser latvisko ekvivalentu
M. Dunska atzīst, ka termins sistemātisks internalizētājs ir ļoti specifisks un reti lietojams, tādēļ latviešu valodā varētu atstāt internacionālismu.
A. Lauzis piebilst, ka daudzās ES valodās atstāts internacionālais termins, atšķirīgi rīkojušies vienīgi lietuvieši, kas attiecīgā jēdziena izteikšanai nepamatoti izvēlējušies virsterminu tarpininkas (starpnieks).
Nolemj šo terminu nodot izskatīšanai Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā.
2.5. Par terminu zinātniski tehniskā informācija
Šī jautājuma vispusīgai izskatīšanai nolemj apkopot lielāku materiālu (ko uzņemas A. Lauzis) un apspriešanā iesaistīt iespējami plašu terminologu loku.
3. Dažādi
V. Skujiņa informē, ka š. g. 29. oktobrī Letonikas II kongresa ietvaros notiks terminoloģijas apakšsekcija, kas veltīta E. Drezena 115. gadskārtas atcerei.
Sēde beidzas plkst. 15.50
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /A. Ščucka/
