Sēde notiek 2008. gada 20. maijā LZA Senāta sēžu zālē.
Sēde sākas plkst. 14.00.
Sēdē piedalās 12 dalībnieki (sk. protokola 1. pielikumu).
Sēdi vada Valentīna Skujiņa.
Protokolē Iveta Pūtele.
Darba kārtībā:
- Juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un ar tiem saistīto terminu pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība jēdzieniskais saturs (izpratne) un lietojums ES un LR normatīvajos aktos latviešu valodā un to sastatījums ar atbilstošajiem angļu valodas terminiem.
- Angļu valodas terminu seed funds, pre-seed funds, business angels atbilsmes latviešu valodā.
Vispirms skata sēdes darba kārtības 2. punktu.
2
V. Skujiņa, vērtējot Valsts kancelejas Tiesību aktu redakcijas departamenta iesniegto vēstuli (sk. 2. pielikumu), atzīst, ka abās definīcijās (resp., terminu «pirmssēklas granti» un «sēklas jeb palaišanas kapitāls» definīcijās) ir liela līdzība.
A. Lauzis atzīst, ka vārdu fonds nevajadzētu izmantot, jo runa ir par naudu, līdzekļiem. Sen lietots termins ir sēklasnauda. A. Blinkena min, ka tautā «sēklai» saka ar nozīmi ‘tālākai izplatībai’.
V. Skujiņa atgādina, ka jārēķinās ar angļu valodā lietoto vārdu funds. Vai latviešu valodā var pāriet uz nauda?
M. Dunska atzīst, ka finanšu vad. teorijā terminu fonds lieto ar nozīmi ‘kapitāls, kas novirzīts noteiktiem mērķiem’. Ir sākumkapitāls, bet dažkārt sākumam tiek piešķirti papildu līdzekļi. Labāk no šī vārda atteikties.
V. Skujiņa Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) pārstāvim R. Apinim jautā, kā tiek lietots TTC? R. Apinis atzīst, ka termini nav plaši izplatīti un bieži lietoti.
M. Dunska atzīst, ka uzņēmējdarbībā terminus sēklasnauda un kapitāls lieto. Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā (ETAK) ieteikts terminu sēklas kapitāls atstāt, terminu pirmssēklas granti aizstāt ar terminu radīšanas fondi (pirmssēklas kapitāls ir tad, ja ir tikai pētījums, bet reāli vēl nekā nav).
V. Skujiņa jautā, vai palikt pie termina sēklas kapitāls (a. seed funds). A. Lauzis norāda, ka kapitāls ir tas, ka jau ir, bet nevis tas, ko piešķir.
V. Skujiņa konstatē, ka domas dalās par terminu kapitāls un nauda lietojumu, un jautā, vai atstāt tikai vienu terminu ar terminelementu kapitāls, vai pievienot sinonīmu ar terminelementu nauda?
G. Kusiņš piebilst, ka arī jurisprudencē ir termins rokasnauda (pārnestā nozīme nerada grūtības).
Sēdes dalībnieki akceptē šādas terminu atbilsmes: a. pre-seed funds — latv. pirmssēklas nauda, a. seed funds — latv. sēklasnauda.
Turpinājumā apspriež angļu termina business angels atveidi latviešu valodā.
V. Skujiņa norāda, ka angļu valodā vārds angels jau lietots arī pārnestā nozīmē. A. Lauzis piebilst, ka šī ir specifiska nozīme — tas nav tikai labdaris.
M. Dunska atzīst, ka saistībā ar angļu business nevar būt šaubu, jo sen pieņemti termini ir uzņēmējdarbība un komercdarbība. A. Amoliņš norāda, ka šajā gadījumā latviskais ekvivalents ir uzņēmējdarbība.
Spriežot par vārda eņģeļi iederību, A. Lauzis norāda, ka latviešu valodā pārāk vairās no metaforām.
V. Skujiņa atgādina, ka viens no ierosinājumiem bijis arī termins darījumu aizgādnis un ka aizgādība un aizgādnība izsaka atšķirīgus jēdzienus. G. Kusiņš iebilst pret vārdu aizgādnis, jo tas ar citu nozīmi tiek lietots jurisprudencē. G. Kusiņš norāda uz vajadzību uzzināt atbilstošos terminus franču, vācu u. c. valodās.
M. Dunska informē, ka apakškomisijas priekšlikums (atkārtoti apspriežot) ir komerceņģeļi.
V. Skujiņa jautā klātesošajiem — vai vārdu eņģeļi var atstāt, vai meklējams cits vārds?
A. Blinkena atzīst, ka vārds aizgādnis saistās ir ilgstošāku darbību.
V. Skujiņa jautā, vai tos nevarētu saukt par komercdarbības eņģeļiem vai uzņēmējdarbības eņģeļiem? M. Dunska atzīst, ka terminam uzņēmējdarbības eņģeļi ir plašāka nozīme un tas ir garāks termins.
Tiek svītroti varianti, kas pēc sēdes dalībnieku domām šajā gadījumā neder, — atbalstītājs (pārāk noslogots vārds), finansētājs (neatbilst izsakāmajai nozīmei), mecenāts (attiecas uz kultūru, zinātni, sportu u. tml. (turklāt uzņēmējdarbībā «eņģeļi» domā arī par peļņu)).
Vērtējot divus atlikušos variantus — eņģeļi un aizgādņi, vairākums sēdes dalībnieku atbalsta pirmo vārdu.
M. Dunska informē, ka ETAK sēdē runāts arī par aizguvumu «mentors» un ka tas ticis noraidīts, tā vietā lietojams padomdevējs, konsultants, arī uzņēmēju audzinātājs, darbaudzinātājs (vairāk praktiskā darba gadījumā). A. Lauzis norāda, ka padomdevējs tas īsti nav, un ierosina piemērotāka termina meklēšanu.
V. Skujiņa atbalsta ETAK priekšlikumu — anglismu «mentors» nelietot, priekšroku dot terminam padomdevējs. A. Lauzis nevienu no terminiem neatzīst par piemērotu.
Beidzot šī jautājuma skatīšanu, sēdes dalībnieki vienojas par šādām terminu atbilsmēm:
a. pre-seed funds — latv. pirmssēklas nauda,
a. seed funds — latv. sēklasnauda,
a. business angel — latv. uzņēmējdarbības eņģelis, uzņēmējdarbības aizgādnis
(galīgā lēmuma pieņemšanai pilnveidojami argumenti un izveidojams sastatījums ar citu valodu terminiem); bez tam arī a. mentor — latv. padomdevējs.
1
V. Skujiņa atgādina, ka LZA Terminoloģijas komisijā jautājums par terminiem pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais u. c. spriests jau vairākas reizes, jo laika gaitā radušās dažādas aktualitātes un argumentācija:
- 1992. gadā reabilitēts termins pilsonība, atzīts, ka pavalstnieki ir tikai monarhistiskā valstī;
- 1993. gadā spriests par to, kas atbilst angļu nationals, vārds «nacionālis» noraidīts;
- 1994. gadā TK lēmums (sk. 3. pielikumu), kura tekstā termins valstspiederība izmantots vispārinātas ‘valstiskās piederības’ nozīmē, t. i., runājot gan par pilsonību, gan par pavalstniecību un atzīstot, ka «valsts piederība Latvijā apzīmējama ar terminu pilsonība (nevis «pavalstniecība», kā tas ir monarhistiskās valstīs), bet valstspiederīgie iedzīvotāji .. — ar terminu pilsoņi». Pretstatā pilsoņiem «visi pārējie iedzīvotāji, kas ir ārpus Latvijas pilsoņu statusa, saucami par ārpilsoņiem» (ņemot vērā, ka tai laikā tika izteikti protesti pret terminu nepilsonis, tomēr likumā termins nepilsoņi palicis); kā ārpilsoņi minētas 3 iedzīvotāju grupas: ārvalstnieki, bezvalstnieki un nevalstnieki (pēdējie — bij. PSRS pilsoņi).
- 1994. gadā par angļu nationality spriests, skatot pasē rakstāmos terminus a. nationality — latv. pilsonība.
V. Skujiņa secina, ka šobrīd termins nevalstnieki vairs nav aktuāls, jo to attiecināja uz bij. PSRS pilsoņiem; ‘valstspiederīgie’ varētu palikt kā virsjēdziens, bet tikai attiecībā uz pilsonību ieguvušām personām.
V. Skujiņa sēdes dalībniekiem jautā: vai šobrīd valstspiederības vietā jārunā par pavalstniecību, kā tas dažkārt tiek lietots?
A. Lauzis atgādina, ka ir valstis, kur šāda kategorija pastāv, tādēļ terminam pavalstnieks jāpaliek savā vietā.
A. Blinkena vēlas noskaidrot, kas ir pastāvīgais iedzīvotājs — vai tas ir nepilsonis? G. Kusiņš norāda, ka no termina pastāvīgais iedzīvotājs cenšas vairīties un tas jau gandrīz izskausts. Vajadzība analizēt attiecīgos terminus šobrīd radusies saistībā ar tulkojumiem. G. Kusiņš pauž viedokli, ka termins valstspiederīgie nav nepieciešams. G. Kusiņš veicamo sadala divos posmos: 1) jāatsakās no viedokļa, ka termini pilsoņi un valstspiederīgie ir sinonīmi; angļu termini citizens, nationals tulkojami kā pilsoņi; 2) ja nepieciešams virsjēdziens, kas aptvertu pilsoņus un pārējos, jārīko papildu debates, jo nepilsoņus nevar atzīt par valstspiederīgajiem (nepilsoņu vienīgā polit. papildu iespēja ir pase un tiesības izbraukt no valsts un atgriezties). G. Kusiņš uzsver, ka no 1994. gada lēmuma izpratnes vajadzētu atteikties.
G. Kusiņš informē, ka britu gadījumā ir termins, kas aptver vairākas kategorijas, bet viņiem ir lielākas tiesības nekā Latvijas nepilsoņiem.
A. Lauzis min, ka valsts tomēr interesējas arī par nepilsoņiem.
G. Kusiņš norāda, ka, tulkojot terminu valstspiederīgie citā valodā, var rasties nepareizs priekšstats par stāvokli Latvijā. Dažās valstīs ir valstiskā piederība, bet tur pilsoņi ir vienīgie. «Nepilsoņi» ir tikai Latvijā.
LR Tieslietu ministrijas (TM) pārstāves (D. Palčevska, I. Kucina) atgādina, ka šābrīža aktuālais jautājums ir — kā tulkot angļu nationals? Patlaban lieto «pilsoņu kopums». ES juristi lingvisti neuzskata, ka nationals varētu attiecināt gan uz pilsoņiem, gan uz nepilsoņiem, apzīmējot tos kā valstspiederīgos. LR TM vēlas panākt, lai nationals latviešu valodā atveidotu ar terminu pilsoņi. Ko darīt tad, ja jāaptver arī nepilsoņi?
A. Lauzis iesaka, ka iekavās var norādīt, ko attiecīgais termins nozīmē Latvijas gadījumā.
G. Kusiņš atzīst, ka Latvijā nepilsoņi noteikta kā īpaša grupa un ka ilgi bijis jāskaidro, kas tie ir, jo angļu valodā šāda termina nav. (Igauņi ir nodalījuši: pilsoņi un pārējie, kuriem pases tomēr izdod.) G. Kusiņš atkārtoti uzsver, ka nav nepieciešamības lietot terminu valstspiederīgie.
LR TM pārstāves norāda, ka, ja ir jāapzīmē plašāka grupa, tomēr nevar piedāvāt terminu, kas der gan pilsoņiem, gan citiem cilvēkiem, kas cieši saistīti ar Latviju. Katrā gadījumā tas būs citādi, universāla termina nav. Var, piemēram, norādīt, ka pastāvīgā dzīvesvieta (domicils) ir Latvija.
Rakstveida atsauksmēs (sk. 4. pielikumu) K. Timmermanis atgādinājis, ka pirms II pasaules kara ‘valstspiederīgo’ nozīmē lietots pavalstnieki; savukārt A. Amoliņš uzsvēris, ka 1) ‘pilsoņa’ jēdziens nebūtu paplašināms; 2) angļu valodā national ir ar plašāku nozīmi nekā citizen.
A. Amoliņš min, ka nepilsoņu pasēs esot rakstīts «aliens».
V. Skujiņa, apkopojot visu teikto, atzīst, ka attiecībā uz Latviju termins valstspiederīgie nav lietojams un angļu termini nationals un citizens latviešu valodā atveidojami ar vienu terminu — pilsoņi. Termins valstspiederīgie ir lietojams attiecinājumā uz tādām valstīm kā, piem., Lielbritānija, Īrija, Luksemburga.
A. Senkāns piebilst, ka valstspiederība var attiekties ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz objektiem, piem., uz kuģiem.
LR TM pārstāves vēlas precizēt, ko darīt gadījumos, ja ES izmanto terminu nationals, lai aptvertu gan pilsoņus, gan nepilsoņus — ne tikai attiecībā uz Latviju, bet arī attiecībā uz citām dalībvalstīm. G. Kusiņš atzīst, ka šādā gadījumā latviešu valodas tulkotājiem jāuzskaita konkrētas kategorijas, Latvijas gadījumā — «pilsoņi un nepilsoņi».
Sēdes dalībnieki vienojas, ka galīgo atzinumu sagatavos Juridiskās terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs G. Kusiņš un Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Sēde beidzas plkst. 15.35
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Sēdes protokoliste I. Pūtele
