LZA TK protokols Nr. 1/1091 (24.02.2009)

Sēde notiek 2009. gada 24. februārī LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 15 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka

Darba kārtībā:

1. Spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu izskatīšana iespējamai apstiprināšanai.

2. Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010. gadam noteikto LZA TK uzdevumu izvērtēšana.

3. Jautājums par vārda aizturēt lietojumu latviešu valodā.

4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi informējuši M. Baltiņš un M. Dunska.

1

V. Skujiņa sēdes dalībniekiem atgādina, ka 2008. gadā sagatavoti un recenzēti vairāki terminu saraksti un divi vēl nav apstiprināti, viens no tiem — spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu saraksts.

Vārds tiek dots Spēkratu terminoloģijas apakškomisijas vadītājam J. G. Pommeram, kurš ir viens no saraksta autoriem.

J. G. Pommers informē, ka daļa no sarakstā iekļautajiem terminiem jau publicēti agrāk izdotajos TK biļetenos un vārdnīcā, bet attiecīgajos avotos atrodami tikai termini latviešu un krievu valodā. Tagad tiem pievienoti terminu ekvivalenti arī angļu un vācu valodā, kā arī skaidrojumi. Papildus jau agrāk publicētajiem terminiem ir arī jauni termini. Ja praksē agrāko terminu vietā radušies citi, tas ņemts vērā. J. G. Pommers pateicas visiem recenzentiem, jo, ņemot vērā viņu ieteikumus, terminu sarakstu izdevies uzlabot.

Runājot par galvenajām problēmām, J. G. Pommers norāda uz diviem jautājumiem, kas radījuši visvairāk domstarpību. Pirmkārt, jautājums par terminu ekspluatācija, otrkārt — par terminu tekošais remonts.

1. Izteikts viedoklis, ka termins ekspluatācija vairs nebūtu izmantojams. Šis jautājums skatīts atsevišķā apakškomisijas sēdē, kurā panākta vienošanās par to, ka ekspluatācija ir virstermins (ar plašāku nozīmi, kur ietver arī glabāšanu, uzturēšanu, kopšanu), kuram pakārtots termins izmantošana. Termins ekspluatācija nav lietojams termina izmantošana vietā, bet, lai nosauktu virsjēdzienu, tas nepieciešams, neskatoties uz to, ka angļu valodā vārds exploitation attiecīgajā nozīmē netiek lietots. (‘Izmantošanas’ nozīmē angļu valodā tiek lietoti dažādi citi vārdi: use, usage, run, operation.)

2. Kopš zināma laika latviešu valodas kultūrā termins tekošais remonts tajā izmantotā apzīmētāja tekošais dēļ atzīts par neiederīgu, nevajadzīgu, taču diemžēl piedāvātais aizstājējs — kārtējais remonts — nav piemērots, jo kārtējais ir ‘nākamais rindā’. Plānotie remonti ir gan «tekošie», gan kapitālremonti (tie nošķirti arī ekonomiski, jo to veikšanai atvēlētie līdzekļi ir no dažādiem avotiem), un terminu kārtējais remonts var attiecināt gan uz pirmajiem, gan otrajiem. T. Keiva izstrādātajā «Celtniecības terminu vārdnīcā» iekļauts termins uzturēšanas remonts, to vajadzības gadījumā (ja jāatsakās no termina tekošais remonts) varētu pieņemt arī spēkratu terminoloģijā.

Sēdes turpinājumā tiek apspriesti abi J. G. Pommera minētie problēmjautājumi.

A. Lauzis norāda, ka lietošana un izmantošana stingri jāšķir no ekspluatācijas (piem., siltumtehnikā).

Diskutējot par terminu tekošais remonts, tiek izteikti šādi viedokļi un atzinumi:

1. izdevumā «Latviešu valodas kultūras jautājumi» rakstīts par vārdu tekošais (piem., savienojumos «tekošais konts», «tekošais uzdevums», «tekošais moments») aizgūtajā nozīmē un ieteikts to aizstāt (sk. krājuma 4. un 14. nr.), saskaņā ar šo viedokli arī terminu vārdnīcās apzīmētāju tekošais attiecīgajā nozīmē dažādās nozarēs mēģināts aizstāt ar citu vārdu: norēķinu konts, pašreizējie apstākļi, uzdevumi u. c. (V. Skujiņa);

2. ņemot vērā valodas normētāju viedokli, publicēšanai enerģētikas terminoloģijas vārdnīcās izvēlēts termins kārtējais remonts, taču tas neatspoguļo būtību (K. Timmermanis);

3. termins kārtējais remonts tiešām neizsaka vajadzīgo nozīmi, savukārt termins uzturēšanas remonts ir neērts lietošanai tekstā, to varētu aizstāt ar salikteni uzturētājremonts (A. Lauzis);

4. uzturētājremonts ir labs priekšlikums (K. Timmermanis, O. Bušs);

5. ieteikumi valodas kultūrā izstrādāti, neanalizējot terminoloģisko praksi, jo terminoloģijā apzīmētājs tekošais ir izmantots, piem., tekošā koordināte, tekošais metrs, tekošā frekvence; ELDO vārdnīcā publicētais termins kārtējais kredīts (kr. текущий кредит) ir aplamība, valodas «tīrīšana» būtu veicama ar apdomu, mehāniski to darīt nedrīkst; speciālajā leksikā labāka aizstājēja nav, jo neder ne kārtējais, ne pašreizējais (angļu valodā attiecīgais jēdziens tiek izteikts ar vārdu current) (E. Cauna);

6. ir gadījumi, kad vārdu tekošais var veiksmīgi aizstāt, piem., tekošais moments → pašreizējais moments, taču ir gadījumi, kad tas nav iespējams (J. G. Pommers);

7. praksē terminu tekošais remonts lieto (J. Tupiņš);

8. latviešu valodā vārdam tekošs attiecīgās nozīmes nav (I. Pūtele);

9. visas pārnestās nozīmes izskaust nav iespējams, ja to dara, jābūt pārliecinošam aizstājējam (A. Lauzis);

10. ja tiek akceptēts termins tekošais remonts, tad būtu akceptējami arī citi termini ar apzīmētāju tekošais, piem., tekošie uzdevumi (V. Skujiņa);

11. termins tekošais remonts iekļauts agrāk izdotās terminu vārdnīcās, jārespektē arī lietojums un tradīcijas (E. Cauna).

Beidzot debates, V. Skujiņa atzīst: lai izlemtu, ka termins tekošais remonts ir pieņemams, nepieciešama plašāka aptauja, apzinot arī citu nozaru speciālistu viedokļus, jo šis jautājums saistīts ar daudzām nozarēm, piem., ar celtniecību, ekonomiku u. c. Agrākajās vārdnīcās ir sastatījums ar krievu valodu, tādēļ dažviet šis apzīmētājs parādās, taču vēlākā laikā meklēti citi atveides varianti.

Tiek minēti dažādi piedāvājumi: terminu pievienot kā sinonīmu (I. Pūtele); pagaidām to paturēt, ja tiek atrasts piemērotāks termins — to mainīt (E. Cauna). Ir arī TK jau apstiprinātais (kā piemērotākais būvniecībā) variants, kas publicēts T. Keiva vārdnīcā.

Termins tiek atlikts. J. G. Pommers ierosina šī jautājuma izskatīšanai rīkot Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sēdi.

Tiek skatīts atlasīto terminu saraksts.

atslēdznieka darbi

Tiek labota vienskaitļa galotne -a, aizstājot to ar daudzskaitļa galotni -u, resp., atslēdznieku darbi (šāds princips izmantots arī «Politehniskajā vārdnīcā», piem., skārdnieku darbi, jumiķu darbi, kā arī citās vārdnīcās, piem., «Celtniecības terminu vārdnīcā»: akmeņkaļu darbi, galdnieku darbi). Tiek atzīts, ka citos gadījumos izmantojama arī vienskaitļa forma, piem., lai nosauktu kādu darītāja rīku (piem., bruģētāja āmurs).

disbalanss

Atzīstot, ka latviešu valodā ir vairāki vārdi ar priedēkli dis-, piem., disharmonija, disfunkcija, disproporcija, ka termins disbalanss spēkratu terminoloģijā tiek stabili lietots (un fiksēts arī vārdnīcā), kā arī to, ka spēkratu terminoloģijā termini līdzsvars un balanss tiek lietoti ar nelielu nozīmes atšķirību, termins tiek apstiprināts sākotnējā redakcijā.

ekspluatatīvais ātrums

Nozares speciālisti skaidro, ka ir dažādi ātruma veidi un viens no tiem ir ekspluatatīvais ātrums, attiecīgā jēdziena apzīmēšanai neder citu ātrumu apzīmētāji, piem., darba ātrums vai braukšanas ātrums. J. G. Pommers atzīst, ka termins ekspluatatīvais ātrums pretēji terminam ekspluatācijas ātrums nerada pārpratumus, tādēļ turpmākai lietošanai ieteicams tieši pirmais (lai gan praksē vērojams arī termina ekspluatācijas ātrums lietojums). Termins tiek apstiprināts sākotnējā redakcijā.

izmēģināšanas aparatūra

J. G. Pommers skaidro, ka stends ir viena daļa no aparatūras. Vairākiem sēdes dalībniekiem ir iebildumi pret terminelementu izmēģināšanas, tiek ieteikti citi varianti: pārbaudes, testēšanas aparatūra (A. Lauzis, E. Cauna), testaparatūra, kontrolaparatūra (K. Timmermanis), izmēģinājumu aparatūra (V. Skujiņa). J. G. Pommers un J. Tupiņš norāda, ka terminam testēšana spēkratu terminoloģijā ir cita nozīme (testi parasti notiek īsā laika posmā) un attiecīgā aparatūra tiešām tiek izmantota galvenokārt izmēģināšanai (piem., mācību procesā).

Termins tiek apstiprināts sākotnējā redakcijā.

kalibrators

Lai termins atbilstu skaidrojumam, tiek pievienots apzīmētājs pneimatiskais (attiecīgus apzīmētājus pievienojot arī citās valodās), kā termins fiksēts arī agrāk izdotajā biļetenā. Netiek atbalstīts K. Timmermaņa ierosinājums darināt salikteni pneimokalibrators un J. G. Pommera ieteikums: apzīmētāju likt kvadrātiekavās, tādējādi norādot uz tā fakultatīvumu.

metamkrava, gāžamkrava

Atzīstot, ka visbiežāk kravas tiek izgāztas (lai gan būtiskā pazīme ir tā, ka drīkst gan mest, gan gāzt), tiek svītrots termins metamkrava un atstāts viens termins — gāžamkrava. Netiek atbalstīts E. Vimbas ieteikums veidot divus šķirkļus (attiecīgi nodalot metamkravas un gāžamkravas), norādot, ka tas ir viens jēdziens (krievu valodā to apzīmē ar terminu навалочный груз).

plīstošā krava, trauslā krava

Tiek svītrots termins plīstošā krava un atstāts viens termins — trauslā krava.

raunds, apgrieziens

Atzīstot, ka neviens no piedāvātajiem terminiem nav veiksmīgi izvēlēts attiecīgā jēdziena izteikšanai, tiek atbalstīts apakškomisijas priekšlikums tos aizstāt ar jaunterminu apritums. (Termina definīcijā vārds pašpārvietošanās tiek aizstāts ar vārdu pārvietošanās.)

taimeris, laikierīce, laiknis

Atzīstot, ka aizguvums taimeris tiek lietots plašākā nozīmē (lai gan veicamā funkcija visos gadījumos ir viena un tā pati), piedāvātie sinonīmi tiek aizstāti ar jau agrāk (tieši saistībā ar automobiļiem) ieteiktu terminu stāvlaika skaitītājs.

vindola, svīķurbis

Tā kā vārds vindola ir maz pazīstams (turklāt K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā vārds fiksēts ar galotnēm -e un -is), tas tiek svītrots, atstājot vienu terminu — svīķurbis, kas jau publicēts dažādās vārdnīcās.

virsmiskā korozija

E. Cauna iebilst pret atvasinājumiem ar izskaņu -isks šādos gadījumos, jo, viņaprāt, tie mulsina lietotājus, jo nevar saprast, vai attiecīgais lietvārds un īpašības vārds izsaka to pašu nozīmi (piem., virsmas un virsmisks). E. Cauna norāda, ka agrāk arī pieņemti termini ar lietvārdu ģenitīvā, piem., skābes korozija, un valodas lietotāji tos neuztver tieši, proti, šajā gadījumā — ka korozija skar pašu skābi. A. Lauzis iebilst, minot, ka kādreiz nebija arī atvasinājuma telpisks, bet attiecīgās nozīmes ir jāšķir (-isks izsaka nozīmi ‘saistīts ar’, piem., ķīmiskā korozija, nevis «ķīmijas korozija»). K. Timmermanis piebilst, ka neprecīzos terminus ar laiku vajadzētu labot.

Pēc atlasīto terminu izskatīšanas J. G. Pommers aktualizē vēl divus citus jautājumus: 1) par terminu transportpaliktnis (praksē tā vietā lieto terminu palete); 2) par piedāvātajiem sinonīmiem špaktelēšana un sliepnēšana.

Tā kā mašīnbūvē jau akceptēts termins palete attiecīgajā nozīmē (kādas gan nav «Svešvārdu vārdnīcā»), tiek atzīts, ka nav šķēršļu, lai šādi rīkotos arī spēkratu terminoloģijā. Attiecībā uz latvisko terminu sliepnēšana tiek atzīts, ka tas netiek izmantots vai arī tiek izmantots reti (internetā termina lietojums nav konstatējams, tiek uzrādīts vienīgi tā lietojums vārdnīcās). Tomēr pirms latviskā termina svītrošanas jāpārliecinās, vai tas netiek lietots, piemēram, lekcijās, mācību līdzekļos un citos materiālos. A. Lauzis izsaka cerību, ka varbūt studenti sāks lietot latvisko terminu, jo aizguvums špaktelēšana ir nelabskanīgs.

Visi sēdes dalībnieki balso «par» spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu saraksta apstiprināšanu.

2

Apspriežot valsts valodas politikas programmu 2006.–2010. gadam, E. Cauna atzīst, ka būtu vēlams, lai starp institūcijām, kas īsteno vienu uzdevumu (vai saistītus uzdevumus), notiktu apspriedes un lai tādējādi varētu uzzināt, ko uzdevuma īstenošanā paveikušas citas institūcijas un kāds ir plāns un koprezultāts, jo līdz programmas pilnīgai īstenošanai atlicis tikai viens gads. Tiek atzīts, ka ir zināms par TTC sadarbību ar Eiropas Savienības iestādēm, jo par to informēts konferencēs, semināros u. c. K. Timmermanis, vērtējot plānoto rezultātu, kāds fiksēts programmas 6.3.6. apakšpunktā, norāda, ka pilnīga terminu saskaņošana visās Latvijas pārvaldes iestādēs nav iespējama (turklāt izmantotā izteiksme liek domāt, ka rezultāts jau sasniegts). E. Cauna atzīst, ka saskaņošana vismaz kaut kādā mērā būtu ļoti vēlama, lai atsevišķas iestādes neuzstātu, ka viņu izvēlētais termins ir vienīgais pareizais (piem., SIA «Lattelecom» kādā izdevumā vēlas lietot aizguvumu «podkāsts» < a. podcast). Šobrīd bieži vien sastopama liela nekompetence, arī ministrijās. Jāmēģina vairāk informēt par LZA TK darbu, kā arī par izveidoto datubāzi «AkadTerm».

3

V. Skujiņa informē sēdes dalībniekus, ka atbildi uz jautājumu par vārda aizturēt lietošanu ir sagatavojis Juridiskās terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs G. Kusiņš, kad viņš to atsūtīs, tā tiks nosūtīta arī citiem. Sēdē šis jautājums netiek skatīts.

4

Tiek skatīti konsultāciju jautājumi.

Par zinātnisko grādu nosaukumiem elektroniski saņemts M. Baltiņa viedoklis. J. G. Pommers norāda, ka zinātnisko grādu nosaukumu rakstība nav LZA TK kompetence un noteicošais vārds sakāms Latvijas Zinātnes padomei. Cauna iebilstot, teic, ka LZA TK vajadzētu iesaistīties dažādu nomenklatūru izstrādē un zinātnisko grādu nosaukumu izstrādē nepieciešama terminoloģiska pieeja. K. Timmermanis un I. Pūtele atzīst, ka praksē zinātnisko grādu nosaukumi rada grūtības, jo nav skaidrības. V. Skujiņa ierosina, ka varētu saistīties arī ar LR IZM.

Diskutējot par terminu freestyle percussion, tiek izteikts priekšlikums cilvēkus, kas ar to nodarbojas, saukt par ritmētājiem (J. G. Pommers). Kā aviācijas termina jetlag atveides variants tiek piedāvāts vārds lidkaite (A. Amoliņš). («Tūrisma un viesmīlības terminu skaidrojošajā vārdnīcā» fiksēts termins diennakts ritma izjaukšana.)

V. Skujiņa aicina pēc sēdes sūtīt vēl citus priekšlikumus, ja tādi rodas.

Apspriežot vārdus dezaktivēt un deaktivizēt, A. Lauzis norāda, ka priedēkļu de- un dez- nozīmes daudzos gadījumos pārklājas. Pēc A. Lauža vērojumiem, minētos priedēkļus praksē parasti izvēlas atkarībā no tā, vai vārda sakne sākas ar patskani vai līdzskani, ja sākas ar patskani, tad parasti izvēlas priedēkli dez- (lai novērstu patskaņu saduru). V. Skujiņa piebilst, ka priedēklis dez- biežāk saistās ar kā izjaukšanu, de- — ar kā atņemšanu, pazemināšanu. Vārdu aktivēt un aktivizēt nozīmes nav grūti nošķiramas: aktivēt ‘radīt, ierosināt aktivitāti’; aktivizēt ‘padarīt vēl aktīvāku’ (ķīmijā ir aktivētā ogle — ogle ar aktivētu virsmu, aktivizēšana ir intensīvāka).

Tiek apspriests arī Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētāja U. Cerbuļa iesniegtais jautājums par angļu termina magenta atveidi latviešu valodā. Atzīstot, ka šī krāsa ar savu spektrālo īpašību atšķiras no vārdnīcās minētā fuksīna, tiek lemts, ka latviešu valodā pieņemams aizguvums madženta (nosaukums radies no Ziemeļitālijas pilsētas nosaukuma). U. Cerbulim tiek lūgts iesūtīt termina definīciju.

Nedaudz pieskaroties jautājumam par krievu valodas terminu uzrādīšanas lietderību terminu sarakstos (šo jautājumu recenzijā aktualizējis A. Timuška), K. Timmermanis atzīst, ka krievu valodas termini ir jādod. A. Lauzis piebilst, ka, protams, var pievienot arī citu valodu ekvivalentus (papildus angļu, vācu — arī spāņu vai itāļu), taču krievu valoda ir nepieciešama. Krievu valodas terminu nepieciešamība tiek pamatota ar to, ka liela daļa speciālās literatūras ir krievu valodā (uzrādot krievu valodas ekvivalentus, tiek atvieglināta tulkošana, kā arī stiprinātas latviešu valodas kā valsts valodas pozīcijas, jo krieviski runājošiem tiek nodrošināta iespēja iepazīties ar latviešu valodas terminiem) (J. G. Pommers, E. Cauna). E. Cauna papildus piebilst, ka krievu valodas termini daudzos gadījumos var palīdzēt savienot dažādus terminu resursus (piem., latviešu-krievu un krievu-angļu).

Sēdes beigu daļā V. Skujiņa informē, ka šogad LZA Terminoloģijas komisijai atvēlēts ļoti maz līdzekļu (mazāk par 4 tūkstošiem latu), tādēļ nebūs iespējams maksāt ne par terminu izstrādi, ne par recenzēšanu (līdzekļi jāmeklē pašiem terminu izstrādātājiem). Diemžēl naudas nebūs arī teoloģijas terminu izstrādes turpināšanai. Sēdes tiks rīkotas ne retāk kā reizi divos mēnešos, kā tas noteikts LR MK noteikumos Nr. 405.

Nākamajā sēdē plānots turpināt skatīt A. Lauža izstrādāto standartizācijas terminu sarakstu. Turpmākās sēdēs iecerēts izskatīt ITTEA izstrādāto datoru nosaukumu sarakstu, diskutēt par problēmterminiem drošība, drošums u. c.

V. Skujiņa informē, ka TK iesniegts primātu nosaukumu saraksts. Tā kā TK struktūrā nav attiecīgas apakškomisijas, kas to varētu izskatīt, E. Vimba ierosina, ka darba grupu (komisiju) vajadzētu veidot pašiem saraksta izstrādātājiem (Dabas muzeja speciālistiem), piesaistot arī botāniķus un citus speciālistus no LU Bioloģijas fakultātes, LU Zooloģijas muzeja, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza, apgāda «Zvaigzne ABC».

Sēdes beigās uzmanība tiek vērsta uz to, ka iznācis izdevuma «Terminoloģijas Jaunumi» 15. nr., šo darbu iecerēts turpināt, publicējot 2007., 2008. gada lēmumus.

Sēde beidzas plkst. 16.00

Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste /A. Ščucka/