Lēmums Nr. 56. Par terminu raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, indikators, parametrs, īpašība, pazīme izpratnes precizēšanu

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 56

Pieņemts 21.11.2006.; prot. Nr. 6/1071; 7/1072

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 2. un 3. p.

Apspriežot terminu raksturojums, raksturotājs, raksturlīkne, rādītājs, indikators, parametrs, īpašība, pazīme lietojumu dažādās, īpaši tehnikas, nozarēs, konstatēts, ka to izpratnē nav vienotības, vērojama nepamatota sinonīmija, nav skaidras šo terminu jēdzieniskās robežas.

Izanalizējot šo terminu lietojumu dažādo nozaru terminoloģijas praksē un izvirzot par sākotnējo uzdevumu vispirms izzināt un formulēt katra attiecīgā jēdziena būtiskās pazīmes, lai ieskicētu būtiskāko katra termina un jēdziena izpratnei, LZA Terminoloģijas komisija (TK) atzīst, ka:

1. raksturojums lietojams vispārīgā nozīmē: tas ir cilvēka veiktais īpašību, pazīmju atspoguļojums, apraksts (a. characterization, description; v. Charakteristik; kr. характеристика);
2.  raksturotājs vispārīgā nozīmē galvenokārt ir cilvēks, kas ko raksturo, apraksta, bet tā var būt arī kvantitatīva vai kvalitatīva īpašība, ko var attiecināt arī uz norisi, lielumu, rādītāju u. c., kas ko raksturo, apliecina, tomēr raksturotājs un rādītājs nav sinonīmi; tehniskajā literatūrā vārdu raksturotājs noteikta termina funkcijā parasti neizmanto;
3.  raksturlīkne ir līknes veidā attēlots raksturotājs; šis termins ir patstāvīgs, tas nozīmes ziņā nekrustojas ar citiem šīs grupas terminiem;
4.  rādītājs — termins, ko plaši izmanto noteikta termina funkcijā dažādās nozarēs; tas apzīmē priekšmetu vai parādību kvantitatīvu vai kvalitatīvu raksturotāju, pēc kura var par kaut ko spriest, var ko vērtēt, paredzēt, pēc kura var orientēties u. tml. (a. indicator; v. Zeiger; kr. показатель);
5.  indikators parasti tiek attiecināts uz kādu līdzekli (vielu, aparātu, ierīci), kas ko uzrāda (a. indicator; v. Indikator; kr. индикатор);
6.  parametrs daudzos gadījumos ir termina raksturlielums sinonīms; abi termini ir jēdzieniski saistīti ar konkrētiem mērījumiem, aprēķiniem, kuros iegūst noteiktus lielumus, kas raksturo (kādas iekārtas, ierīces, sistēmas, procesa) būtisku, svarīgu stāvokli, īpašību, pazīmi u. tml. un veido kvantitatīvos rādītājus; parametri ir kvantitatīvas īpašības, kas no kvalitatīvajām atšķiras ar to, ka parametrus nosaka ar mērīšanu, turpretī kvalitatīvās īpašības parasti nav mērāmas (a. parameter; v. Parameter; kr. параметр);
7.  īpašības pastāv neatkarīgi no tā, vai mēs tās apzināmies; apzinātās īpašības, kas ir svarīgas objektu nošķiršanā, ir pazīmes un tās savstarpēji salīdzinām; citiem vārdiem — visas pazīmes ir īpašības, bet ne visas īpašības var saukt par pazīmēm, jo pazīmes ir tās, pēc kurām nošķir vienu objektu no otra (īpašība — a. quality; v. Eigenschaft; kr. свойство; pazīme — a. feature; v. Merkmal; kr. признак).

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka