LZA TK protokols Nr. 4/1100 (24.08.2010)

Sēde notiek 2010. gada 24. augustā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 10 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

Darba kārtībā:

1. LZA TK 17.08.2010. sēdē atliktie un vēl pārdomājamie termini.
2. LZA TK lēmumprojekta teksta izskatīšana un apstiprināšana.
3. Konsultācijas.

Pagājušajā sēdē ir apstiprināta lielākā daļa apspriesto «Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija» terminu, bet netika apspriesti uz sēdes beigām atliktie termini un netika nobalsots par sarakstu kopumā, tādēļ tas jāizdara šajā sēdē.

Ir saņemtas vairākas piebildes par atliktajiem un šajā sēdē apspriežamajiem terminiem.

1

Atlikto terminu apspriešana.

Community-based adult learning (5)

latv. kopienā veidota pieaugušo izglītība

R. Karnīte atsūtījusi priekšlikumu kopienā veidotas pieaugušo mācības, J. Borzovs un O. Bušs — kopienā īstenota pieaugušo izglītība, A. Lauzis piedāvā kopienā rīkotas pieaugušo mācības. K. Timmermanis uzskata, ka kopienā īstenota pieaugušo izglītība ir ļoti labi. J. G. Pommers bilst, ka R. Karnīte un A. Lauzis izglītības vietā piedāvā mācības. V. Skujiņa skaidro, ka runa ir par jomu, ko angliski nosauc ar terminu adult learning, kas latviešu valodā visos dokumentos rakstīts kā pieaugušo izglītība, tādēļ tiek izteikts priekšlikums saglabāt adult learning — latv. pieaugušo izglītība kā virsterminu. E. Cauna piekrīt V. Skujiņai, ka adult learning ir vārdkopa, kuru visos gadījumos glosārijā atveido kā pieaugušo izglītība. K. Timmermanis tam pilnīgi piekrīt.

A. Lauzi mulsina tas, cik plaši lieto terminu izglītība, jo tas vairāk saistās ar vidējo izglītību, augstāko izglītību, bet pieaugušo izglītība šeit neiederas, tādēļ šajā jautājumā atturas.

J. Borzovs uzskata, ka E. Caunas argumenti ir pārliecinoši.

V. Skujiņa aicina pārskatīt, vai šāds vārdkoptermins — pieaugušo izglītība — konsekventi ievērots visā sarakstā. Tomēr A. Lauzis iebilst, jo kopienā īstenota pieaugušo izglītība nekad nevar būt. Viņaprāt ir kopienā rīkotas pieaugušo mācības, ne izglītība.

E. Cauna tomēr vēlas, lai adult learning ir stabila vārdkopa.

Apstiprina: kopienā īstenota pieaugušo izglītība

Information, advice and guidance (IAG) (14)

latv. informēšana, padomdošana un ievirzīšana/ievirze

V. Skujiņa jautā vai šeit guidance būtu atveidojama kā ievirze, ievirzīšana vai tml. R. Karnīte un A. Lauzis atbalsta ievirzīšana.

K. Timmermanis ir pret visām -šanām, tāpēc atbalsta tikai informācija, padoms un ievirze.

 V.Skujiņa izsaka priekšlikumu tomēr svītrot ievirze, skaidrojot, ka šeit vairāk orientēts uz procesu.

Apstiprina: informēšana, padomdošana un ievirzīšana

Initial vocational training (15)

latv. sākotnējā(s) arodmācība(s)

V. Skujiņa norāda, ka jautājums ir par terminu arodmācības resp. par formu mācības. Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā (turpmāk — PTSV) termins mācības vārdkopterminos galvenokārt lietots daudzskaitļa formā. R. Karnīte iesaka lietot vienskaitli arodmācība, bet A. Lauzis — daudzskaitli arodmācības. A. Lauzis piebilst, ka vienskaitlis attiecas uz saturu (piem., traktormācība), bet daudzskaitlis norāda uz procesu.

E. Caunam ir jautājums par apmācību, kr. обучение, kas ir LZA TK apstiprināts un publicēts 1978. gada Pedagoģijas terminu vārdnīcā. Kad šis vārds ir kļuvis slikts?

V. Skujiņa norāda, ka vārdam apmācība ir viena nozīme ‘praktiski mācīties, apgūstot elementārās iemaņas’. E. Cauna piekrīt, ka apmāca tieši profesionālā jomā un ir vesela paradigma: apmācība, apmācīšana, apmācīts. Lietot var gan mācības, gan apmācības. Arī A. Lauzis aizrāda, ka apmācības nav aizliegts vārds.

J. G. Pommers piebilst, ka mācīt var ilgi un daudz, bet var nenobeigt, savukārt, ja apmāca, tad nobeidz mācības.

K. Timmermanis iebilst: ja māca un notiek mācīšana, tas ir process, bet kad beidz, tad ir apmācīts.

V. Skujiņa norāda, ka PTSV (2000) ir tikai vienreiz minēta apmācīšana, a. training. Tur ieskicēta apmācīšanas specifika. Robežas starp mācīšanu un apmācīšanu nav skaidras, tādēļ mēģināsim lūgt IZM izveidot Pedagoģijas terminoloģijas apakškomisiju, lai spriestu par izglītībā aktuāliem terminiem. K. Timmermanis atbalsta šo priekšlikumu.

E. Cauna uzsver, ka tradīcija ir kr. обучение tulkot kā apmācība. A. Lauzis skaidro, ka a. education ir mācību pamats — izglītība, bet a. training ir sagatavošana papildus kādā nozarē — apmācība, tās nav mācības, bet praktisko prasmju apgūšana, piemēram, militārās apmācības. Savukārt K. Timmermanis tam nepiekrīt, jo esot bijis kurss: militārā mācība. A. Lauzis uzsver, ka viena lieta ir kurss, bet otra — mācības uz lauka.

J. Borzovs ierosina šo jautājumu atlikt uz sēdes beigām, savukārt A. Butāne ierosina, ka par šo jautājumu vajadzētu vienoties valodniekiem, jo redaktoriem ir iemācīts, ka apmācības ir nevēlams vārds. E. Cauna piebilst, ka I. Freimanes grāmatā rakstīts, ka vārds apmācība nav vajadzīgs, jo tajā priedēklis ap- ir lieks, no tā laika arī šis vārds kļuvis nevēlams.

V. Skujiņa uzdod klātesošajiem jautājumu: vai tiek izjusta starpība vārdos mācīšana un apmācīšana?

J. G. Pommers izjūt starpību: mācīšana ir process, apmācīšana — pabeigta darbība. A. Lauzis piebilst, ka tās ir viena cimda divas puses — katra savā vietā lietojamas.

V. Skujiņa ierosina šo jautājumu atlikt, kamēr valodnieki vienojas par šķīrumu, kad lietojams un kad nav lietojams priedēklis ap-. Pagaidām atstāj to, kas ir jau bijis — arodmācības.

(A. Lauzis piekrīt mazākajam ļaunumam, bet K. Timmermanis — lielākajam labumam. :) )

Apstiprina: sākotnējās arodmācības

Low skilled (20)

latv. mazprasmīgs

V. Skujiņa ziņo, ka veikusi valodnieku aptauju par šo terminu, bet tā nav bijusi plaša: A. Blinkena, E. Skrūzmane, O. Bušs, tuvākās kolēģes.

O. Bušs pēc analoģijas ar terminiem rēķinpratība, rakstpratība atbalsta mazpratīgs, bet uz šo viedokli neuzstāj. V. Skujiņa piekrīt, ka pratīgs balsta rēķinpratība, rakstpratība, bet a. skilled ir prasmes. Arī jēdzieniski ‘prasmes’ jēdziens ir saturiski dziļāks, tādēļ mazprasmīgs var palikt.

Apstiprina: mazprasmīgs

Mentoring (21)

latv. darbaudzināšana, padomdošana (saskaņā ar TK lēmumiem)

V. Skujiņa atgādina, ka darbaudzināšana publicēts PTSV un tiek lietots jau kopš padomju laika, bet padomdošana atbilst angļu–latviešu vārdnīcai un ir apstiprināts Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijā un TK. K. Timmermanis atbalsta termina darbaudzināšana lietojumu.

J. G. Pommers atgādina, ka bija arī variants mentorings.

A. Butāne iebilst, ka šeit vairāk ir runa par procesu, nevis stāvokli.

I. Kārkliņa ierosina atstāt tikai darbaudzināšana, jo a. advice jau ir padomdošana un nav vēlams, ja diviem terminiem angļu valodā atbilst viens termins latviešu valodā. Arī K. Timmermanis neatbalsta divu angļu valodas terminu tulkošanu ar vienu latviešu valodas terminu. Savukārt E. Cauna uzskata, ka labāk ir padomdošana, jo mentors ir padomdevējs.

A. Lauzis iebilst, jo terminam mentoring tuvāka ir darbaudzināšana. K. Timmermanis tam piekrīt, pamatojot, ka padomdošana ir ļoti plašs jēdziens.

O. Bušs iebilst pret darbaudzināšanu, varbūt pietiek ar audzināšana. I. Kārkliņa uzskata, ka mentoring nav ne viens, ne otrs. E. Cauna skaidro, ka mentors ir tas, kas palīdz pabeigt darbu un mentoring ir process. K. Timmermanis piebilst, ka mentors lieto kuratora vietā augstskolā, šeit varbūt var izmantot vārdu kūrēšana.

V. Skujiņa ierosina latviešu valodā atstāt padomdošana; darbaudzināšana un padomāt par audzināšana, audzinātājs. E. Cauna jautā vai darbaudzināšana vispār vēl ir aktuāls termins. Vai nevar atstāt tikai audzināšana?

K. Timmermanis aizrāda, ka LZA TK ir attālinājusies no principa skatīties un salīdzināt ar bāzesvalodām — krievu, vācu un, ja iespējams, franču valodu. V. Skujiņa atgādina, ka PTSV ir pieņemts darbaudzināšana un darbaudzinātājs, tas arī plaši izplatīts. Stabilitātes principu nevajadzētu aizmirst. Varbūt [darb] likt kvadrātiekavās.

A. Butāne ierosina, ka vajadzētu papētīt, cik daudz vārds darbaudzināšana tiek lietots praksē.

E. Cauna skaidro, ka vārdu darbaudzināšana var lietot, kad, piemēram, bērnus audzina darbam, bet, lietojot mentoring nozīmē, pazūd doma, ka ir paraugs, kam sekot.

Apstiprina: padomdošana; [darb]audzināšana

Accredited learning (P1)

latv. akreditētās mācības

Šo terminu klātesošie atbalsta. V. Skujiņa piebilst, ka līdz ar to arī a. non-accredited learning — latv. neakreditētās mācības, bet Z. Anspoka izteikusi lūgumu lietot nenoteikto galotni. Ierosinājums tiek atbalstīts.

Apstiprina: akreditētas mācības

Continuing vocational training (P3)

latv. nepārtrauktā arodizglītība

V. Skujiņa jautā, vai lietot nepārtrauktā arodizglītība vai nepārtrauktās arodmācības. Ja ir sākotnējās arodmācības, tad būtu jābūt arī nepārtrauktajām arodmācībām. A. Blinkena bija ierosinājusi tālākizglītību (17.08.2010. sēdē).

A. Lauzis aizrāda, ka a. continuing nenozīmē ‘nepārtraukts’, bet gan to, ka tās turpinās.

J. Borzovs iesaka turpināmizglītība. A. Lauzis iebilst — tā nav izglītība, bet noteikta darba mācīšanās. Mācās darbu — initial training; turpina mācīties darbā — continuing training.

A. Butāne iesaka tālākmācības.

O. Bušs iesaka turpinātās mācības. A. Lauzis papildina O. Buša domu, ka turpinātās būtu pēc principa turpināt padziļināti.

J. Borzovs skaidro, ka continual ir nepārtraukts; continuing — turpinās.

A. Butāni mulsina terminā lietotais divdabis, ja jāsaka, piemēram, man būs turpināmās arodmācības — tas izsaka kaut ko, kas jau ir bijis.

V. Skujiņa ierosina tālākās arodmācības, kas labi sader ar blakusterminu sākotnējās arodmācības. K. Timmermanis un A. Lauzis atbalsta.

A. Butāne uzskata, ka tālāks ir telpiski, bet tekstā lieto turpmāk.

Apstiprina: tālākās arodmācības (ar ?, telefoniskai precizēšanai)

Validation of learning outcomes (P6)

latv. mācīšanās rezultātu atzīšana

Terminu klātesošie sēdes dalībnieki atbalsta.

Apstiprina: mācīšanās rezultātu atzīšana

V. Skujiņa pārjautā, vai var atbalstīt terminu māceklība. Tas jau ir pieņemts, bet kā šķiet pārdomājot. Vārds māceklība līdzīgā nozīmē jau lietots. ME ir arī mācenieks, māc(i)nieks, mācībnieks. Varbūt varētu būt mācībniecība?

A. Butāne ir meklējusi internetā un tur pārsvarā termins māceklība lietots reliģiskos tekstos. Tas saistīts ar brīdi, kad tiek pieņemts Kristus, tad cilvēks ir māceklībā, viņš ir Kristus māceklis. Grūti pateikt, kopš kura laika šis vārds tiek lietots.

I. Kārkliņa uzdod jautājumu, kas latviski ir learner?

A. Lauzis atzīst, ka uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Parasti tulko kā skolēns un students.

2

Sēdes turpinājumā izskata konsultācijas.

Par flashmob atveidi latviešu valodā

Sēdes dalībnieki atzīst, ka šim vārdam nevajag apstiprināt oficiālu terminu. Tas nav TK kompetencē. Var ieteikt vairākus variantus, lai prakse izšķir. Tiek meklēts ieteicamākais variants. Piedāvātie: pēksnis (no pēkšņi), pārsteiga, ņūklis, pēkšņotāji.

A. Lauzis atbalsta pēksnis.

I. Kārkliņa atbalsta zibsapulce.

V. Skujiņa atbalsta zibpulce pēc analoģijas ar koppulce. E. Cauna uzskata, ka zibpulce ir pārāk samākslots.

J. G. Pommers atgādina, ka D. Dalbiņas vēstulē kā viens no variantiem tika minēts vārds momentakcija. E. Cauna iebilst pret šo vārdu, jo tam jau ir citas nozīmes.

Par vārdu pulksteniski un pretpulksteniski lietojumu latviešu valodā

A. Lauzis ir par [pret]pulksteniski, atsevišķos gadījumos tas labi noder. E. Cauna arī atzīst, ka pie tā var palikt, piemēram, var pretpulksteniski pagriezt pogu. Arī pārpratumus tas īpaši nerada.

V. Skujiņa informē, ka pirms sēdes M. Baltiņš telefonsarunā iebildis pret šo terminu.

Citiem sēdes dalībniekiem nav iebildumu pret terminu [pert]pulksteniski.

Vārdu [pret]pulksteniski atzīst par pareizi darinātu un lietojamu, ja to tehniski var pamatot.

Par terminu makaroni un pasta lietojumu latviešu valodā

O. Bušs skaidro, ka pasta ir virsjēdziens, makaroni — apakšjēdziens; tas, kas latviešu valodā tiek saprasts ar vārdu pasta, itāļu valodā ir crema.

Notiek diskusija, ar ko pasta atšķiras no makaroniem. Pasta ir jebkuri makaroni.

V. Skujiņa ziņo, ka R. Galoburda savā vēstulē iesaka palikt pie termina makaroni, bet tāpēc nav katrā ziņā jāmaina pašreizējā prakse.

Apstiprina: makaroni

3

Tiek apspriests 2. pielikums — lēmumprojekts. Visi piekrīt lēmumprojektam.

Notiek balsošana par kopējā «Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija» terminu saraksta apstiprināšanu:

«par» — 9

«pret» — nav

«atturas» — nav.

P.S. Neklātienes balsojumā pa e-pastu vēl papildus:

«par» — 6

«pret» — nav

«atturas» — 2.

V. Skujiņa sēdes dalībniekus informē, ka tuvākajā laikā visiem tiks nosūtīts labotais un pieņemtais «Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija» terminu saraksts un š. g. 17. augusta LZA TK sēdes protokols. Ja tiek pamanītas kādas neprecizitātes, sēdes dalībnieki par to var ziņot 3 dienu laikā.

Sēde beidzas 15.30

Sēdes vadītāja                                                                                                 /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste                                                                                        /L. Kurmiņa/

Pielikums

Eiropas Pieaugušo izglītības glosārija termini