Sēde notiek 2010. gada 23. novembrī plkst. 14.00
Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Iveta Pūtele
Darba kārtībā:
1. Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sastāva atjaunināšana.
2. «Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksta» precizēšana (aprakstu sk. «Terminoloģijas Jaunumu» 13. nr. (30.–36. lpp.), kas publicēts LZA TK mājaslapā un atsevišķā brošūrā).
3. Galvenie termina mainīšanas kritēriji.
1
V. Skujiņa informē par pašreizējo Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sastāvu – 12 personām, kas ir balsstiesīgas TSK līmenī. Pašlaik TSK ir seši valodnieki un seši citu nozaru speciālisti. Saraksts ir jāaktualizē, jo tajā ir personas, kas šajā darbā vairs nepiedalās. Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa aprakstā ir arī dažas neatbilsmes, kuras vajadzētu novērst.
V. Skujiņa ierosina sarakstā iekļaut LZA TK priekšsēdētājas vietnieku J. Borzovu un Valsts valodas centra direktoru M. Baltiņu.
Diskusijā iesaistās M. Baltiņš, A. Blinkena, E. Cauna, K. Timmermanis, J. Borzovs, V. Skujiņa, J. G. Pommers, A. Butāne. Tiek pausts viedoklis, ka ir svarīgi, lai ievēlētās personas klātienē piedalītos sēžu darbā un tām būtu plašs, stratēģisks skatījums uz terminoloģijas procesiem (ne tikai savas nozares pārzināšana). Tiek rosināts TSK sastāvā iekļaut K. Timmermani, J. G. Pommeru, I. Krieviņu, E. Caunu, bet svītrot J. Ekmani, J. Krastiņu, I. Lokmani, I. Miglu, R. Valteru, kuri klātienes sēdēs piedalās reti, bet vajadzības gadījumā varētu tikt pieaicināti kā konsultanti. Tiek spriests arī par to, ka TSK sastāvs nav jāapstiprina LZA Senātam, ka tā ir LZA TK kompetence. V. Skujiņa piebilst, ka MK noteikumos TSK vispār nav minēta un ka saskaņā ar MK noteikumiem LZA TK kompetencē ir apstiprināt apakškomisijas. Arī pašreiz esošais TSK sastāvs 2005. gadā tika apstiprināts LZA Senātā. LZA Senāta apstiprinājums Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijai stiprina Starpnozaru terminu saskaņošanas komisijas oficiālo statusu. Tiek norādīts, ka saskaņā ar MK noteikumiem LZA Senāts apstiprina LZA TK vadību (priekšsēdētāju, līdzpriekšsēdētāju, zinātnisko sekretāru). No tā izriet, ka LZA TK sastāva apstiprināšana ir TK pilnvarās.
Ir arī viedoklis, ka Starpnozaru terminu saskaņošanas komisija varētu nebūt ar pastāvīgu sastāvu, bet to apstiprinātu katrā konkrētā gadījumā atkarībā no apspriežamā materiāla specifikas. A. Butāne norāda, ka bija paredzēts pastāvīgais un pagaidu sastāvs.
LZA TK apstiprina TSK pamatsastāvu:
Dr. habil. med. prof. Māris Baltiņš (medicīna)
LZA īst. loc. Aina Blinkena (valodniecība)
Dr. habil. sc. comp. prof. Juris Borzovs (informātika, datorzinātne)
Dr. habil. philol. Ojārs Bušs (valodniecība)
Mg. phys. Eduards Cauna (informātika, datorzinātne)
LZA kor. loc. Raita Karnīte (ekonomika)
Dr. sc. ing. Ivars Krieviņš (tekstilrūpniecība)
Dr. habil. sc. ing. Juris Gunārs Pommers (tehnika)
Dr. philol. Iveta Pūtele (valodniecība)
LZA īst. loc. Valentīna Skujiņa (valodniecība)
Dr. sc. ing. Kārlis Timmermanis (enerģētika)
Dr. biol. Edgars Vimba (bioloģija)
«par» balso 14 sēdes dalībnieki
«pret» – nav
«atturas» – nav
2
V. Skujiņa informē, ka «Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa aprakstā» lielākās neprecizitātes ir 2.2., 2.3., 2.9., 2.10. punktā. Šis materiāls TK sēdē tiks apspriests pēc tā precizēšanas.
V. Skujiņa ierosina nedaudz īsināt šī dokumenta nosaukumu: «Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas kārtība». Ierosinājumu sēdes dalībnieki atbalsta.
3
Tiek spriests par galvenajiem terminu mainīšanas kritērijiem. Vārds tiek dots M. Baltiņam, kurš ir izstrādājis terminu nomaiņas ierosināšanas iemeslu un kritēriju projektu. M. Baltiņš izklāsta savu projektu, kurā norādīti divi galvenie terminu maiņas iemesli — starpvalodiskie (interlingvistiskie) apsvērumi un latviešu valodas (intralingvistiskie) apsvērumi. Interlingvistisku apsvērumu dēļ terminu var mainīt, ja ir radusies jauna izpratne, ja mērķtiecīgi tiek mainīta terminoloģija, ja nepieciešams izteikt būtiski atšķirīgas citvalodu termina nozīmes. Intralingvistisku apsvērumu dēļ terminu var mainīt, ja ir pietiekams pamatojums latviešu valodas terminu sistēmā, ja izdodas darināt labu latvisko terminu nepamatota aizguvuma aizstāšanai, ja apstiprinātais termins netiek lietots, bet tā vietā praksē iegājies cits apzīmējums, termins rada pārpratumus saskarterminoloģijā, ieteiktais termins tiek lietots ar atšķirīgu nozīmi.
Izraisās diskusija (īpaši salikteņu sakarā), kuri jautājumi ir Pareizrakstības (Latviešu valodas ekspertu) komisijas, kuri — Terminoloģijas komisijas kompetencē.
K. Timmermanis norāda, ka jānosaka jaunā un vecā termina lietošanas kārtība pēc jaunā termina pieņemšanas (jābūt laikam, kurā terminus lieto paralēli).
M. Baltiņš norāda, ka LZA TK apstiprinātajos materiālos būtu jāmarķē jaunie un jau iepriekš bijušie termini. Ja termins mainīts, jānorāda, ko atsauc.
J. G. Pommers aicina pievērsties arī citu piedāvājumu izskatīšanai.
Vienojas, ka iesniegtie priekšlikumi, apspriežoties ar autoriem, vispirms jāapkopo vienā materiālā. Ir skaidri (jau virsrakstā) jāformulē šī dokumenta saturs — vai tas attiecas uz terminu grozījumiem vai jaunajiem terminiem, vai tas ir iekšējs vai publiski pieejams metodisks dokuments. Visi tiek aicināti sūtīt savus priekšlikumus.
Sēde beidzas plkst. 15.40
Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/
Sēdes protokoliste /I. Pūtele/
