Sēde notiek 2012. gada 8. maijā LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Linda Kurmiņa
Darba kārtībā:
- Informācija par E. Drezena 120 gadu piemiņas konferenci š. g. 25.–26. oktobrī.
- Svarīgas konsultācijas.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi pa telefonu ziņojis E. Vimba un rakstveidā ziņojušas I. Migla un I. Virbule.
V. Skujiņa iepazīstina ar dienaskārtību. Galvenais jautājums ir par apakškomisiju (TAK) darbu šajā gadā. Ir zināms, ka J. G. Pommera vadītajā Spēkratu terminoloģijas TAK izstrādāti ap 100 termini. Zināms, ka E. Cacures vadībā plānots veidot teoloģijas terminu vārdnīcu, bet šobrīd par darba turpināšanu ziņu nav. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas (ITTE) TAK ir daudz strīdīgu jautājumu un terminu, kas tiek izskatīti regulāri rīkotajās sēdēs. Demogrāfijas TAK ir asas diskusijas par terminiem, kas vajadzīgi tulkojumos. Lai vairāk uzzinātu par situāciju apakškomisijās, V. Skujiņa aicina izteikties klātesošos TAK vadītājus.
J. Borzovs ziņo par darbu ITTE TAK. Klāt nāk daudz jaunu cilvēku, studentu. Kalendārais grafiks sastādīts vairākus gadus uz priekšu. Katru otro piektdienu notiek sēdes. Jau trīs gadus tiek strādāts ar 30 ISO standartu terminu vārdnīcām, aptuveni puse darba jau paveikta. Šis darbs varētu tikt pabeigts pēc gada vai diviem. Par vārdnīcu publicēšanu netiek domāts, jo apstiprinātie termini visu laiku tiek ievietoti internetā viegli pieejamā vietā.
M. Dunska jautā, vai šie apstiprinātie termini ir apstiprināti tikai apakškomisijā?
J. Borzovs atbild, ka jā.
M. Dunska jautā, ko darīt, ja arī viņas vadītajā Ekonomikas TAK apstiprināti termini, bet vai tos var uzskatīt par apstiprinātiem LZA Terminoloģijas komisijā (TK), ja tie netiek iesniegti tālākai apstiprināšanai TK?
V. Skujiņa atbild, ka par oficiāli apstiprinātiem terminiem tiek uzskatīti tie, ko apstiprina viss LZA TK plēnums. Diemžēl sabiedrībā nenošķir, kurš termins ir kur apstiprināts. Formāli viss ir kārtībā, ja apakškomisijas līmenī termins tiek publiskots ar norādi par apstiprinājumu TAK, nevis plēnumā.
M. Dunska jautā, kur tieši publiskot?
J. Borzovs atbild, ka turpat — AkadTerm datubāzē.
M. Baltiņš iebilst, ka iespējams, šo konkrēto terminu lietotāji šajā terminu datubāzē neskatīsies, tādēļ svarīgi, lai tematiski saraksti būtu arī citur.
J. G. Pommers norāda, ka terminus apstiprina LZA TK plēnums, tādēļ jāšķir apstiprināti termini no to projektiem, kas tiek apstiprināti TAK. Vajadzētu mājaslapā atzīmēt terminus, kuri apstiprināti LZA TK un kuri — TAK.
J. Borzovs iebilst, ka tehniski tas nav iespējams, paskaidrojot, ka ITTE TAK apspriesto un pieņemto terminu apjoms ir tik liels, ka, lai LZA TK izskatītu ITTE TAK apstiprinātos terminus, LZA TK būtu jārīko sēde reizi mēnesī. Ja arī citas apakškomisijas izskatītu tikpat daudz terminu, tad LZA TK būtu jārīko sēdes vēl biežāk.
J. G. Pommers nepiekrīt J. Borzovam, minot, ka agrāk terminu materiāls tika sakrāts un, kad tas bija pietiekami liels, tika izdoti biļeteni. Līdz tam tie bija tikai projekti.
Savukārt M. Baltiņš norāda, ka negribētu, lai publiski tiktu pausti apzīmējumi «oficiāli» un «neoficiāli», jo tas radīs lielu sajukumu lietotājiem. Tādā gadījumā, ja kādam nepatiks konkrētais termins, varēs iebilst, ka tas jau nav oficiāli apstiprināts un nav jālieto. Komisija nevar piespiest lietot terminu. V. Skujiņa atgādina, ka Valsts valodas likuma 22. pants savukārt nosaka, ka tieši oficiālajā saziņā ir svarīgi ievērot vienotai lietošanai apstiprinātos terminus.
K. Timmermanis norāda, ka jautājums ir ļoti būtisks. Ja raugās no formālās puses, tad var piekrist J. G. Pommeram. Bet no praktiskās puses taisnība ir J. Borzova un M. Baltiņa kungam. Ja var iztikt ar apakškomisiju lēmumu, tad to var darīt. Nevajadzētu uzsvērt, ka vajag tā vai tā.
J. G. Pommers iebilst, ka tādā gadījumā LZA TK un TAK funkcijas pārklājas un LZA TK plēnumam nav nekādas jēgas.
K. Timmermanis tam nepiekrīt, jo ir jautājumu grupa, ko var izlemt tikai LZA TK.
M. Baltiņš uzskata, ka nevajadzētu domāt, ka LZA TK ir vienīgā institūcija šajā jomā, jo ar terminu veidošanu un saskaņošanu faktiski nodarbojas arī Valsts valodas centrs, Centrālā statistikas pārvalde un standartizācijas institūcijas. Lielā mērā darbu apakškomisijām nodrošina tieši citu institūciju jautājumi. Lielā mērā Medicīnas TAK strādā tieši ar konsultācijām. Turklāt 2011. gada saziņā ar Zāļu valsts aģentūru izskatīts aktīvo vielu saraksts ar vairāk nekā 3000 ierakstiem (LV-LAT-EN).
V. Skujiņa atgādina, ka apstiprinātie termini tiek pieņemti ar balsošanu, saskaņoti termini — saistīti ar kādu jau apstiprinātu terminu. Vēl ir ieteikuma rakstura termini, piemēram, konsultācijām ir ieteikuma raksturs.
J. G. Pommers jautā, kā vienkāršs lasītājs var atšķirt visus šos terminus, vai tie ir lietojami vai nelietojami?
V. Skujiņa skaidro, ka «Terminoloģijas Jaunumos» (TJ) Nr. 13 ir publicēts saraksts ar vārdnīcām, kas apstiprinātas komisijā. Termini jāmeklē vārdnīcās, AkadTerm datubāzē, ja nevar tur atrast, tad raksta vai zvana un jautā LZA TK.
M. Baltiņš piebilst, ka nevar ticamas terminu vārdnīcas izpratni reducēt līdz tam, vai tā akceptēta LZA TK. Piemēram, K. Rudzīša «Terminologia medica» šāda akcepta nav, bet visi to atzīst par nozīmīgu.
V. Skujiņa aicina prof. M. Baltiņu sniegt ziņojumu par Medicīnas TAK darbu.
M. Baltiņš ziņo, ka būtu jāatjaunina Medicīnas TAK sastāvs. Jāsniedz ātras konsultācijas un jāapzinās, ka bieži netiek ņemti vērā ieteikumi. TAK aktīvi darbojas, lai koriģētu terminus dažādās nozarē lietotās klasifikācijās, jo tā iespējams vismaz daļēji panākt terminu pieejamību un lietojumu.
I. Pūtele jautā, kurā mājaslapā tiek ievietoti pieņemtie medicīnas termini? LZA TK būtu ieinteresēta, lai termini atrastos vienkopu.
M. Baltiņš atbild, ka tam pilnīgi piekrist nevar, jo ir jādomā, lai termini būtu pieejami tiem, kas tos lieto un kur šie lietotāji tos ar lielu garantiju meklēs. Piemēram, minētie farmācijas termini ir atrodami Zāļu valstsa aģentūras mājaslapā (www.zva.gov.lv).
I. Pūtele norāda, ka tādā gadījumā veidojas situācija, ka apakškomisijas apstiprina savas nozares terminus, bet ja uz LZA TK zvana un prasa par šiem terminiem, tad mēs nezinām, kas ir apstiprināts.
M. Baltiņš piebilst, ka tieši tāpēc jāapzinās, ka LZA TK nav vienīgais «spēlētājs» terminoloģijas jomā.
K. Timmermanis uzskata, ka LZA TK jābūt vienīgajam «spēlētājam», jo naudai, satiksmes noteikumiem un terminiem valstī jābūt vienotiem. Tomēr LZA TK ir jādomā, kā pilnveidot to mehānismu, lai būtu vienīgie.
M. Baltiņš iebilst, ka jādomā, kā labāk sadzīvot ar šo situāciju un to izmantot, nevis teikt, ka tā ir slikta. Patiesībā tieši veiksmīga sadarbība ar citiem var palielināt LZA TK nozīmību.
R. Karnīte ziņo, ka humanitāro un sociālo zinātņu nozarē ir mainījusies vadība, līdz ar to mainījusies ar LZA attieksme. Vakar tika izveidota 19 cilvēku padome, kas iezīmēja darbība stratēģiju, tai skaitā arī attiecībā uz LZA TK. Runājot par LZA TK, J. Stradiņš norādīja, ka LZA TK ir LZA atbildība un TK pastāvēs ar savu pamatfunkciju valodā, kas nosaka vienotu terminoloģiju. Otrs jautājums ir par finansēm, jo bez naudas nekas nevar notikt. R. Karnīte aicina nepadoties un uzskata, ka komisija ir nozīmīga. Citas institūcijas valodas jomā, kas tiek finansētas, strādā uz komisijas bāzes, un, ja tā nav, tad jājautā, kāpēc?
M. Dunska turpina ar ziņojumu par Ekonomikas TAK darbību. Tās darbs pēdējos gados vairs nav tik aktīvs kā iepriekš. Sēdes notiek retāk, jo iepriekš darbs bija saistīts ar sistēmiskiem sarakstiem, pēdējā laikā šādu sarakstu nav un ar atsevišķiem terminiem darboties nav tik efektīvi. Ir vēlēšanās apkopot un iesniegt LZA TK terminus, kas ir apakškomisijā izskatīti.
M. Dunska norāda, ka Ekonomikas TAK ir grūtības darboties, jo šajā jomā ir daudz apakšnozaru, jauni ir, piemēram, ar vērtspapīriem saistīti termini. Jaunus cilvēkus iesaistīt ir grūti, daudzus tas neinteresē.
M. Baltiņš norāda, ka daudzi, tostarp zinātnes politiku noteicoši cilvēki, darbu ar terminoloģiju uzskata par brīvā laika pavadīšanu, kam nav nekāda sakara ar zinātnisku darbību. Veidojas absurda situācija, ka akadēmiska mācībspēka pārvēlēšanai ņem vērā tikai publikācijas, bet pat liela terminu vārdnīca netiek atzīta. Tādējādi jauni cilvēki tiek vēl vairāk «aizbaidīti» no terminoloģijas darba. Ierosina, ka LZP vajadzētu pārskatīt kritērijus akadēmiskās darbības un publikāciju nozīmības vērtēšanā, paredzot, ka terminu vārdnīcas terminoloģisks darbs kopumā arī ir zinātniskās darbības veids. M. Dunska un K. Timmermanis tam piekrīt.
R. Karnīte jautā, vai jūnijā nevar būt izmaiņas LZA TK vadībā. Viena lieta, ko līdz tam varētu darīt LZA TK, ir sagatavot pārskatu. Bez tam R. Karnīte piekrīt viedoklim, ka ir grūti pārliecināt jauniešus iesaistīties LZA TK darbā, jo viņi uzskata, ka tas ir darbs sabiedrības labā, par ko nemaksā.
V. Skujiņa aicina izteikties Informācijas un dokumentācijas (ID) TAK.
I. Kazāka ziņo, ka ir notikušas 3 sēdes atjauninātajā TAK sastāvā. Arī rodas jautājums, ko darīt tālāk ar apakškomisijā apstiprinātajiem terminiem, kurus LZA TK iesniegt un kurus ne? Apakškomisijai arī ir sava bibliotēkas mājaslapas datubāze, tomēr tā ir novecojusi.
Atskaiti par apakškomisiju darbību turpina K. Timmermanis. Viņš norāda, ka kopumā Enerģētika TAK stāvoklis ir bēdīgs. Komisijas locekļu skaits sarūk, jaunā paaudze aiziet labākos amatos un vairs nav laika šim darbam. Pašlaik tiek strādāts pie jautājuma par grafiskiem apzīmējumiem, kas ir universāla inženieru valoda. Tiek strādāts ar 13 standartiem par grafiskiem apzīmējumiem. Grafiskiem apzīmējumiem nav jāveido nosaukumi, bet to apraksts gan jāraksta.
J. G. Pommers ziņo par Spēkratu TAK. Komisijā vairs nav daudz locekļu. Vairākus gadus apakškomisija nodarbojas ar skaidrojumu rakstīšanu, kurus agrāk varēja publicēt, bet tagad šādas iespējas vairs nav. Tika sagatavota četru valodu vārdnīca, bet finansiālu iemeslu dēļ tā nav izdota. Arī par skaidrojumu vārdnīcu nav skaidrs, vai tiks izdota. Ir sagatavoti ap 100 skaidrojumi, bet dažādu iemeslu dēļ tos vēl nav iespējams iesniegt.
Sēdes turpinājumā notiek diskusijas par R. Karnītes ierosinājumu sagatavot LZA TK pārskatu, kurā tiktu norādīti problēmjautājumi saistībā ar LZA TK un iespējamie to risinājumi.
J. G. Pommers jautā, vai šis R. Karnītes priekšlikums tiek izvirzīts un kam?
V. Skujiņa apstiprina, ka priekšlikums tiek izvirzīts.
R. Karnīte norāda, ka 19 cilvēku padome ir paredzēta domu uzklausīšanai, tādēļ LZA TK tiks aicināta izteikt savu viedokli, kas varētu notikt aptuveni pēc mēneša. Tam jābūt problēmu izvirzījumam un vēl labāk, ja var rast arī iespējamos risinājumus.
M. Baltiņš norāda, ka terminoloģijas problēmas jāskatās ne tikai LZA TK kontekstā, bet plašāk. M. Baltiņš atgādina, ka 2004. un 2005. gadā tika izstrādāts pētījums un būtu jāatgriežas pie šiem jautājumiem. M. Baltiņš arī uzskata, ka LZA TK jābūt centrālajai institūcijai, tomēr jāsadarbojas arī ar perifērajām institūcijām. M. Baltiņš atgādina, ka 2005. un 2006. gadā LZA TK pati nostājās pret pārmaiņām terminoloģijas jomā, kaut gan tolaik bija gan politiskā griba izveidot precīzāk terminoloģijas darba tiesisko pamatu, gan iespējas sakārtot finansēšanas jautājumus.
K. Timmermanis iebilst, ka pētījums, ko minēja M. Baltiņa kungs, ir ļoti liels, bet ir arī 2002. gada jautājumi. Varbūt būtu jāatgriežas pie tiem?
M. Baltiņš norāda, ka, viņaprāt, šī sēde ir bijusi ļoti lietderīga, jo tika runāts nevis par vienu terminu, bet par kopējo darbu, kā strādās nākotnē.
V. Skujiņa kā vienu no konsultāciju jautājumiem min jautājumu par terminu mājaslapa — kāpēc tas no vārdkopas pārtapis par salikteni. A. Lauzis norāda, ka šāds apgalvojums ir nepareizs, jo pirmo reizi publikācijās tas parādījies kā saliktenis. Bez tam, šobrīd termins mājaslapa tiek lietots nepareizi: ar to saprot nevis vietnes pirmo lapu, bet apzīmē visu vietni. A. Lauzis ierosina izvairīties no termina mājaslapa lietošanas, tā vietā lietojot vai nu sākumlapa vai vietne.
Sēdes noslēgumā V. Skujiņa sēdes dalībniekus aicina sūtīt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu LZA TK uz e-pasta adresi vaska@lza.lv.
Sēde beidzas plkst. 15.50.
P.S. Pēc sēdes savas domas darīja zināmas M. Baltiņš, J. Borzovs, K. Timmermanis, J. G. Pommers.
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Sēdes protokoliste L. Kurmiņa
