Sēde notiek 2012. gada 6. novembrī LZA Senāta sēžu zālē
Sēde sākas plkst. 14.00
Sēdē piedalās 19 dalībnieki
Sēdi vada Valentīna Skujiņa
Protokolē Linda Kurmiņa
Darba kārtībā:
1. Problemātiskie demogrāfijas termini.
2. Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši A. Amoliņš, J. Borzovs, A. Lauzis, I. Migla, telefoniski — A. Blinkena.
V. Skujiņa ziņo, ka šī sēde galvenokārt tiek veltīta problemātisko demogrāfijas terminu apspriešanai, lai apstiprinātu «Demogrāfisko terminu vārdnīcas» terminus, kas līdz šim apstiprināti tikai Demogrāfijas terminoloģijas apakškomisijas (TAK) līmenī un tikai daži — arī LZA Terminoloģijas komisijā (TK).
Visu vārdnīcas materiālu skatījuši divi recenzenti — valodniece V. Skujiņa un nozares speciāliste M. Dunska —, kas arī atlasīja problemātiskos terminus šīsdienas sēdei.
V. Skujiņa sāk ar dažām vispārīgām piebildēm, norādot, ka:
1) ja runa ir par nozari, tad jālieto ģenitīvs (lingvistika — lingvistikas, nevis «lingvistiskie» termini; demogrāfija — demogrāfijas, nevis «demogrāfiskie» termini, arī fizikas termini, ekonomikas termini u. tml.);
2) termini vārdnīcā jākārto alfabētā, kurā garie patskaņi nav jānošķir no īsajiem;
3) definīcijas ir dotas vispārīgai jēgas izpratnei un tām šobrīd netiks pievērsta īpaša uzmanība un tās netiks izstrādātas;
4) termina biznesa demogrāfija vietā latviešu valodā lietojams termins uzņēmējdarbības demogrāfija.
M. Baltiņš jautā, vai šo izvēlēto terminu pamats ir «Demogrāfisko terminu vārdnīca» vai arī te ir iekļauti vēl citi termini.
V. Skujiņa atbild, ka atlasīto terminu pamats ir vārdnīca. Šobrīd termini skaitās neoficiāli lietojami, tādēļ tie jāapstiprina.
Turpinājumā sēdes dalībnieki pievēršas konkrētu terminu izskatīšanai.
latv. ataudze (iedzīvotāju)
a. natural reproduction
latv. iedzīvotāju atražošanās (ataudze)
a. population reproduction
V. Skujiņa norāda, ka terminu ataudze[1] ir akceptējuši gan daudzi nozaru speciālisti, gan valodnieki, tādēļ par to nav paredzēts diskutēt. Ir tikai jautājums, vai to lietot kā sinonīmu terminam iedzīvotāju atražošanās.
E. Cauna šaubās par terminu ataudze un jautā, vai no tā nevajadzētu atteikties vispār, jo tas šķiet pārāk drosmīgs veidojums.
I. Pūtele norāda, ka šis termins ir lietots gan ELDO vārdnīcā, gan ekonomikas vārdnīcā.
P. Zvidriņš skaidro, ka «Demogrāfisko terminu vārdnīcā» ir atrodami abi šie termini. Termins iedzīvotāju atražošanās tiek plaši lietots, savukārt termins ataudze nāk no ekonomikas institūta un arī to cilvēki lieto.
J. G. Pommers norāda, ka atražošana nāk no ražošanas jomas, un šaubās, vai cilvēku skaita palielināšanos var saukt par ražošanu.
M. Dunska savukārt norāda, ka abiem terminiem jāvienādo vai jāprecizē definīcijas. V. Skujiņa tam piekrīt. Vai nu abi termini jādod kā sinonīmi vai arī termins ataudze jādod ar citu nozīmi.
R. Karnīte uzskata, ka termini ataudze un iedzīvotāju atražošanās nav viens un tas pats. Ataudze ir tas, ko saprot ar naturālo atražošanos — zāle ataug un paaudze ataug. Jābūt precīzākām definīcijām.
M. Dunska uzskata, ka termins atražošanās ir plašāks jēdziens. Savukārt A. Senkāns domā, ka abi termini varētu būt pilnīgi sinonīmi. R. Karnīte norāda, ka tādā gadījumā jāsaprot, kas ar tiem domāts — definīcijas izsaka apmēram vienu un to pašu, bet tad jāprecizē angļu valodas termini.
P. Zvidriņš norāda, ka skaidrojumā nav ietverta migrācija, kas ir mehāniskā kustība. Viņš jautā, vai varbūt nepieciešams vēl kāds termins, kas ietver ne tikai dabisko, bet arī mehānisko kustību (migrāciju).
I. Pūtele jautā, vai termins atražošana var ietvert arī migrāciju?
P. Zvidriņš atbild, ka var ietvert arī migrāciju. Viņš skaidro, ka terminu atražošana var skatīt šaurākā nozīmē kā dabisko kustību, bet plašākā nozīmē — arī kā migrāciju un sociālo mobilitāti. V. Skujiņa atgādina, ka dabiskajai kustībai lietvārds jāatveido ar atgriezenisko galotni -ās, proti — atražošanās, arī citās vietās vārdnīcā.
latv. etniskais sastāvs (vai etniskā struktūra)
a. ethnic composition
V. Skujiņa norāda, ka termins problēmas nerada, jo ir jau fiksēts.
P. Zvidriņš precizē, ka šajā gadījumā nav lietojams termins nacionālais sastāvs, jo nav runa par pilsonību, bet gan par etnisko piederību, tautību.
E. Cauna jautā, vai sastāvs un struktūra doti kā sinonīmi. P. Zvidriņš atbild, ka jā.
R. Karnīte skaidro, ka sastāvs ir izsakāms gan skaitļos, gan procentos, savukārt struktūra — tikai procentos, tātad būtu paturams tikai termins sastāvs.
Tiek nolemts svītrot terminu etniskā struktūra.
Apstiprina: etniskais sastāvs
latv. paredzamais veselīgais mūžs
a. health expectancy
latv. paredzamie veselīgā mūža gadi
a. healthy life years
V. Skujiņa norāda, ja paredzamais veselīgais mūžs ir ar noteikto galotni, tas ar noteikto galotni jādod arī veselīgā mūža gadi.
P. Zvidriņš jautā, vai jādod skaidrojums šiem terminiem. M. Baltiņš uzskata, ka nav jādod, savukārt M. Dunska uzskata, ka jādod. Viņasprāt health expectancy ir virstermins, bet healthy life years ir apakštermins.
M. Baltiņš norāda, ka paredzamie veselīga mūža gadi ir gadi, kad cilvēks ir brīvs no slimības.
J. G. Pommers jautā, kāpēc tad lieto mūža gadi nevis dzīves gadi? M. Baltiņš atbild, ka tas ir abstrakts jēdziens nevis konkrēta cilvēka gadi. Savukārt I. Krieviņš piebilst, ka nevar pāriet no virstermina uz apakšterminu un mainīt terminu mūža gadi uz dzīves gadi.
I. Krieviņš jautā, vai angļu valodas termins expectancy tulkots atsevišķi, jo tas parādās vairakās nozarēs. M. Baltiņš atbild, ka lielākoties tas lietots salikumos, nevis kā atsevišķs termins, tāpēc jautājums par tā atveidi latviešu valodā nav risināts. Tomēr piekrīt, ka būtu nepieciešams rast šī termina ekvivalentu latviešu valodā. O. Bušs norāda, ka viņaprāt šai vārdkopā termins expectancy būtu atveidojams kā paredzamais. E. Cauna, M. Baltiņš, P. Zvidriņš, M. Dunska to atbalsta. R. Karnīte bilst, ka iespējams lietot arī terminu sagaidāmais, taču tas tiek noraidīts.
R. Karnīte ierosina vārdkopā paredzamie veselīga mūža gadi ņemt nost vārdu paredzamie, jo arī angļu valodā tā nav. E. Cauna pret to iebilst, sakot, ka ar vārdu paredzamie termins ir saprotamāks. E. Cauna ierosina vārdu paredzamie likt kvadrātiekavās — [paredzamie] veselīgā mūža gadi.
Izvēršas diskusija par to, vai pareizi būtu teikt veselīgs mūžs (šajā gadījumā varot saprast, ka cilvēkam ir vairāki mūži) vai tomēr tā daļa. M. Baltiņš atkārtoti norāda, ka šis ir demogrāfijas termins, kas neattiecas uz konkrētu cilvēka mūžu.
P. Zvidriņš ierosina, ka par šiem terminiem vēl varētu konsultēties ar profesoru Krūmiņu un J. Misiņu.
latv. iedzīvotāju dzimuma sastāvs, iedzīvotāju dzimumsastāvs
a. sex structure of the population
V. Skujiņa norāda, ka priekšroka dodama terminam iedzīvotāju dzimumsastāvs, jo saliktenis ir ar nozīmes pārnesumu. To atbalsta arī J. Borzovs savā vestulē.
Apstiprināts: iedzīvotāju dzimumsastāvs
latv. cilvēku kapitāls, cilvēkkapitāls
a. human capital
V. Skujiņa norāda, ka šiem terminiem ir nozīmes atšķirības un priekšroka dodama saliktenim.
Apstiprināts: cilvēkkapitāls
latv. cilvēku resursi, cilvēkresursi
a. human resources
J. G. Pommers atbalsta vārdkopterminu.
P. Zvidriņš skaidro, ka ticis izmantots vārdkoptermins, bet tagad profesors Krūmiņš pauž viedokli, ka jābūt saliktenim.
E. Cauna norāda, ka atsevišķi rakstot, var saprast, ka cilvēkiem ir kādi resursi, bet kopā — saprotams, ka resursi ir cilvēki.
Terminam par piemērotāko atzīst salikteni.
Apstiprina: cilvēkresursi
latv. darba perioda paredzamais ilgums, paredzamais darbmūžs
a. expectation of working life
V. Skujiņa norāda, ka vārdnīcā ir termins darba perioda paredzamais ilgums, bet tā kā terminu darba perioda ilgums var attiecināt gan uz aparātiem, gan cilvēkiem, tad vēlamāks ir saliktenis darbmūžs.
Apstiprina: paredzamais darbmūžs
latv. darba perioda tabulas, darbmūža tabulas
a. tables of working life
Apstiprina: darbmūža tabulas
latv. laulātība
a. nuptiality
P. Zvidriņš skaidro, ka termins nāk no krievu valodas брачность. Valodnieki šo terminu ieteica pirms 10–11 gadiem.
V. Skujiņa norāda, ka termins kā vārddarinājums ir labs, bet tajā ir pretruna starp formu un saturu, jo ar -ība parasti nedarina procesu nosaukumus. Savukārt J. G. Pommers norāda, ka definīcija ir neveiksmīga.
M. Baltiņš uzskata, ka laulātība tāpat kā dzimstība un mirstība ir process, kas raksturo intensitāti. Savukārt E. Cauna tam nepiekrīt.
R. Karnīte skaidro, ka laulāšana ir process, bet laulātība ir demogrāfiskais process.
I. Krieviņš piedāvā variantu, ka laulātība ir nevis process, bet parādība. Savukārt J. G. Pommers jautā, vai tas nav demogrāfiskā procesa raksturojums?
I. Kārkliņa un M. Dunska ierosina pie termina laulātība iekavās nelikt neko.
E. Cauna skaidro, ka angļu valodas terminam atbilst divi jēdzieni — laulātība un ģimenes stāvoklis.
Tiek ierosināts terminam laulātība atstāt tikai definīcijas pirmo daļu «demogrāfisks process, kas raksturo laulību noslēgšanu biežumu».
latv. laulāšana (process)
Apstiprina: laulāšana, procesa nozīmei, bet ar norādi, ka demogrāfijas termina funkcijā šāds termins netiek izmantots.
latv. laulātības tabulas
a. nuptiality (marriage) tables
Apstiprina: laulātības tabulas
latv. laulātības vispārējais koeficients
a. crude marriage rate
V. Skujiņa informē, ka J. Borzovs savā vēstulē iebilst pret raksturojumu vispārējais, tā vietā būtu lietojams raupjais, neizstrādātais. Ja paliek pie vispār-, tad ar izskaņu -īgais, nevis -ējais. Savukārt A. Blinkena telefoniski atzīst variantu vispārējais.
I. Pūtele norāda, ka vispārējais ir tāds, kas attiecas uz visiem, bet vispārīgais — ir visaptverošs.
Apstiprina: laulātības vispārīgais koeficients
latv. bērnotība
Apstiprina: bērnotība
latv. bērnotības koeficients
a. child-woman rate
Apstiprina: bērnotības koeficients
latv. bezbērnotība (bezbērnība?)
a. childlessness
Tiek atzīts, ka vārds bezbērnība rada pārpratumus.
Apstiprina: bezbērnotība
latv. klātesošie iedzīvotāji
a. present population
J. G. Pommers norāda, ka nav īsti skaidrs, vai runa ir par tiem iedzīvotājiem, kas ir klāt, kad uzskaita, vai arī par tiem, kas vispār tur dzīvo. E. Vītoliņš skaidro, ka tie ir iedzīvotāji, kas ir reģistrēti.
Izceļas diskusija par to, vai būtu lietojams termins faktiskie vai klātesošie. Klātesošie ir pēc analoģijas un pārī ar promesošie. Resp. «klātesošie» — kas ir klāt, klātienē, bet «promesošie» — kuriem te vajadzētu būt, bet attiecīgajā brīdī tie nav klāt.
Apstiprina: klātesošie iedzīvotāji
latv. heteroseksuālis
a. heterosexual
latv. homoseksuālis
a. homosexual
Vienojas, ka apstiprināmi lietvārdi heteroseksuālis un homoseksuālis, nevis īpašības vārdi ar -āls.
Apstiprina: heteroseksuālis, homoseksuālis
latv. atsevišķi dzīvojošs ģimenes loceklis
a. family member living separately
V. Skujiņa piedāvā variantus savrupenis, savrupnieks, vientuļnieks.
I. Pūtele uzskata, ka nevajadzētu lietot vārdu savrupnieks, jābūt apzīmētajam.
P. Zvidriņš kā sinonīmu piedāvā savrupdzīvojošs ģimenes loceklis, tomēr lielākā daļa sēdes dalībnieku atbalsta četrkomponentu vārdkopu.
Apstiprināts: atsevišķi dzīvojošs ģimenes loceklis
latv. dzīvestības indekss
a. vital index
M. Dunska pauž uzskatu, ka šo terminu jāskata kontekstā ar citiem, kam angliski atbilst vitality, jo šajā grupā ietilpst vairāki termini, kas jāsaliek kopā.
A. Blinkena, A. Skujiņa atzīst, ka dzīvestība īpaši labi noder kā angļu vitality ekvivalents.
Termina apspriešana tiek atlikta, līdz ar to tiek atlikts arī termins tautas dzīvais spēks.
latv. kvazistabilie iedzīvotāji
a. quasi-stable population
Apstiprina: kvazistabilie iedzīvotāji
latv. vidējie iedzīvotāji, vidējais iedzīvotāju skaits
a. average population
Apstiprina: vidējais iedzīvotāju skaits
latv. institūciju iedzīvotāji
a. institutional population
V. Skujiņa, arī M. Dunska jautā, vai nevajadzētu terminu institucionālie iedzīvotāji?
J. G. Pommers skaidro, ka institūciju iedzīvotāji ir tādi, kas dzīvo konkrētā institūcijā, bet institucionālie iedzīvotāji ir tādi, kas tajā nevis dzīvo, bet tikai kaut kādā mērā ir ar to saistīti. Šeit ir runa par iedzīvotājiem, kas dzīvo kādā institūcijā.
Apstiprina: institūciju iedzīvotāji
Sēde beidzas plkst. 16.10.
Sēdes vadītāja V. Skujiņa
Sēdes protokoliste L. Kurmiņa
[1] A. Blinkena (telefoniski), V. Skujiņa un vēl citi atzīst, ka vārds jāpatur, ka tas darināts pareizi un uzskatāms par veiksmīgu atvasinājumu, kas nav skaužams. To balsta arī cits demogrāfijas termins —
paaudze, kas apvieno vienā laikā dzimušos iedzīvotājus. Savukārt
ataudze ir pastāvīga iedzīvotāju atjaunošanās to dzimstības un mirstības procesā.
