Sēde notiek 2014. gada 9. decembrī plkst. 15.00 LZA sēžu zālē
Sēdē piedalās 18 dalībnieki
Sēdi vada Juris Baldunčiks
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Terminu apspriešana (saraksts «Darba vidē balstītas mācības»)
- Dažādi.
LZA Terminoloģijas komisija (TK) sapulcējusies apspriest terminus, kas saistīti ar darba vidē balstītām mācībām jeb duālo profesionālo izglītību. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopš pagājušā mācību gada realizē pilotprojektu duālās profesionālās izglītības ieviešanai Latvijas profesionālajā izglītībā. Projekta ietvaros no vācu valodas latviešu valodā tiek tulkots tālākizglītības materiāls darbaudzinātāju skološanai darbam ar audzēkņiem darba vidē.
K. Timmermanis norāda, ka šis virziens principā nav nekas jauns, bet gan labi aizmirsts vecais vai vecais vācu variantā. Runājot par izglītību kā aroda apmācību, padomju periodā izveidojās divas apmācības formas: 1) fabrikrūpnīcu arodskolas un 2) apmācība ražošanā tieši. Šī ir viena no arodizglītības formām, un nekas īpašs nav jāizdomā. Jautājums ir tikai par pašu terminu.
K. Timmermanis kategoriski iebilst, ka Berufausbildung (Ausbildung) tiktu tulkots kā darba vidē balstītas mācības, uzsverot, ka pamatā jāpatur tradicionālais termins arodapmācība, jo pretējā gadījumā radīsies apjukums. K. Timmermanis ierosina variantu arodapmācība ražošanā, vienlaikus iesakot apsvērt arī A. Lauža piedāvāto darbvietapmācība.
J. Baldunčiks norāda uz nepieciešamību šķirot otros elementus (izglītība, mācība, apmācība). Arodizglītība ir veselums, kaut kas fundamentālāks, bet arodapmācība – konkrētāks un praktiskāks. Diemžēl jānorāda, ka pēdējā laikā apmācība[s] sāk pārņemt visus mācību un studiju līmeņus.
I. Krieviņš nepiekrīt K. Timmermaņa viedoklim, ka bijušās PSRS komandekonomikas apstākļos centralizētā valsts arodizglītība būtu tas pats, kas mūsdienu vācu profesionālās izglītības ietvaros institucionalizētā «duālās sistēmas» mācekļu arodapmācība, ar kuru tiekot sagatavota puse Vācijas nodarbināto. Duālajā arodapmācību sistēmā dominē privāto uzņēmēju intereses un ieguldījumi, piem., mācekļu un mentoru algošanai. Droši vien tālab, lai nākotnē atslogotu arī LR valsts resursus, risinot darba devēju un meklētāju neprognozējami mainīgās problēmas, vairākas LR profesionālās izglītības iestādes un firmas piedalās pilotprojektā par t.s. «darba vidē balstīto» apmācību ieviešamību, bet šķiet, ka to dara tā, kā šī ES prioritāte iecerēta IZM nostādnēs (WBL - Work-Based Learning).
J. Baldunčiks piekrīt, ka sistēma nav tieši tāda pati, tomēr jāatceras, ka ar laiku mainās terminu piepildījums. Piemēram, ģimnāzija 19. gs. beigās atšķiras no ģimnāzijas mūsdienās, tomēr tās joprojām tiek sauktas tāpat.
E. Proveja norāda, ka šajā gadījumā runa ir par duālo izglītību. Terminu darba vidē balstītas mācības pašlaik lieto Latvijas IZM. Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kamera izstrādā materiālu, tāpēc tiek meklētas attiecīgās atbilsmes latviešu valodā.
J. Baldunčiks aicina precizēt, ko var apzīmēt ar terminu arodapmācība.
J. Borzovs atsaucas uz Profesionālās izglītības likumu, kurā noteikts, ka Latvijā ir pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi. Arodizglītība likumā definēta kā «daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju». Vēl ir definēta profesionālā pamatizglītība, profesionālā vidējā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, savukārt ceturtais un piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis jau ir augstākās izglītības sfērā. Līdz ar to noteikti jāvadās pēc likuma noteikumiem.
D. Krastiņa norāda, ka Latvijā šim mācību veidam šobrīd ir pilotprojekta fāze. Darba vidē balstītas mācības tiktu īstenotas divos veidos: kā četrgadīga programma vai 1,5 gads pēc vidusskolas. Būtībā tas atbilstu trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
J. Borzovs vēlas noskaidrot, vai tam ir terminoloģisks šķīrums, jo tā ir forma, kuru var lietot dažādos līmeņos, proti, viena satura programma var tikt īstenota dažādās formās.
A. Lauzis jautā, vai mācības notiek duālās sistēmas ietvaros vai atsevišķi. Duālā – mācās darba vidē un paralēli iegūst izglītību, bet otrs – tikai darba vidē. D. Krastiņa atbild, ka mācības ir tikai duālās sistēmās ietvaros, teorētiskos priekšmetus apgūst skolā.
M. Dunska aizrāda, ka, atstājot šādu nosaukumu, tas nozīmētu arī kursus, ko var apgūt darba vidē.
K. Timmermanis uzsver jautājuma juridisko pusi. Ja ievērojam Latvijas likumus, prioritārā spēkā ir mūsu izglītības līmeņi, kam atbilst mācību iestādes ar saviem nosaukumiem – koledžas, augstskolas. Šis ir nedefinēts līmenis, kas būtu jāpiesaista likumam.
A. Amoliņš norāda, ka tas nav pretrunā ar likumu, jo šie apmācības veidi likumā nefigurē. Tie atbilst gan otrajam, gan trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.
D. Krastiņa skaidro, ka runa ir par duālo profesionālo izglītību Latvijas profesionālās izglītības attīstības kontekstā. Izglītojamais iemaņas iegūst reālajā uzņēmuma vidē un tikai nelielu daļu teorētiski mācību iestādē.
K. Timmermanis aizrāda, ka prakses bijušas visos laikos, un vēlas noskaidrot, kāda ir atšķirība. D. Krastiņa atbild, ka starp uzņēmumu, audzēkni un skolu tiek slēgts trīspusējs līgums, un audzēknis saņem atalgojumu. J. Baldunčiks piekrīt, ka tas ir kas vairāk par Latvijā ierasto praksi, kura nekad neaizņem tik lielu vietu un laiku.
D. Krastiņa norāda uz vēl vienu atšķirību – uzņēmums uzņemas atbildību nodrošināt cilvēku, kas nodarbosies ar audzēkni.
K. Timmermanis uzsver, ka būtībā kapitālistisks uzņēmums šādi sev gatavo darbiniekus. I. Krieviņš un D. Krastiņa aizrāda, ka speciālisti tiek gatavoti ne tikai sev, bet arī nozarei kopumā. J. Baldunčiks tam piekrīt, uzsverot, ka arī valsts piedalās ar savu kapitālu.
I. Pūtele vēlas noskaidrot darbaudzinātāja nozīmi. E. Proveja paskaidro, ka Vācijā ir sertifikācijas kursi, pēc kuriem jānokārto eksāmens, lai apliecinātu gatavību strādāt ar jauniešiem. Šobrīd tiek tulkots materiāls, kas paredzēts tieši darbaudzinātāju apmācībai. Parastā prakse ir pāris nedēļas, bet šo mācību ietvaros – 3–4 gadi.
L. Kauķe interesējas par šā termina ekvivalentu angļu valodā. I. Krieviņš aizrāda, ka vācu realitātes angļu valodā atainot nevar. J. Baldunčiks tam piekrīt, norādot, ka angļu valodā ir liela terminu daudzveidība.
I. Krieviņš uzsver, ka saistībā ar šīm mācībām jūtama zināma neskaidrība un nepieciešamas definīcijas. D. Krastiņa paskaidro, ka tieši tāpēc šie termini ir jāapspriež, lai iegūtu lielāku skaidrību.
K. Timmermanis pauž viedokli, ka sliktāku terminu kā darba vidē balstītas mācības vairs nav iespējams izdomāt. L. Kauķe piekrīt, īpaši iebilstot pret vārdu bāzēts un balstīts lietojumu.
K. Timmermanis norāda, ka ir izglītība un ir apmācība – Bildung/Ausbildung, образование/обучение. Ja jautājums tiek izvirzīts tādā līmenī, tad jau tā ir izglītība, nevis apmācība. A. Lauzis izsaka viedokli, ka tā ir profesionālās izglītības daļa, ko var saukt par apmācību.
J. Baldunčiks vēlas precizēt, vai šādi tiek nosaukta visa šī izglītības forma, kurā procentuāli ļoti lielu vietu ieņem darbs darbavietā, vai arī tikai viena plūsma. E. Proveja atbild, ka tas ir sinonīms.
D. Krastiņa atsaucas uz IZM informatīvo ziņojumu, kurā paskaidrots: darba vidē balstītas mācības ir duālās izglītības elements. Termins darba vidē balstītas mācības tiek izmantots jau samērā sen. Ja attiecīgajā tulkojumā tiks izmantots cits variants, vajadzīgs pamatojums. Tāpēc ir vēlme noskaidrot profesionālu skatījumu, lai atrastu Latvijai piemērotu terminu.
A. Lauzis uzsver, ka, pirmkārt, terminam jābūt saprotamam. Otrkārt, attiecībā uz šīm mācībām nevar lietot vārdu ražošana (K. Timmermaņa piedāvātais variants arodapmācība ražošanā), jo E. Proveja jau ir paskaidrojusi, ka mācības nenotiek tikai ražošanā.
K. Timmermanis piedāvā variantu arodizglītība darba vidē, joprojām paliekot pie tā, ka pamatā tā ir sen zināmā arodizglītība.
J. Baldunčiks norāda, ka terminu «mācības» nevar likt zem «apmācības», jāsaglabā tradicionālā hierarhija. I. Krieviņš norāda, ka tas ir izglītības veids, nevis apmācība.
D. Krastiņa paskaidro, ka valsts segums ir skola, bet uzņēmums maksā atalgojumu. E. Proveja piebilst, ka pamatdoma ir investēt sevī, savā uzņēmumā.
J. Baldunčiks apkopo galvenos variantus: viens ar elementu «arod-» (K. Timmermaņa variants), otrs – darbvietapmācība (A. Lauža variants). J. Baldunčiks jautā, vai šai sistēmai der nosaukums arodizglītība. K. Timmermanis uzsver, ka nekā jauna nav, savukārt J. Borzovs norāda, ka zināma nianse ir, šajās mācībās iesaistītie ir īpaši apmācīti. J. Baldunčiks vērš uzmanību uz to, ka šajā gadījumā arodnieciskā bāze atrodas ārpus skolas.
K. Timmermanis piekrīt, ka arodapmācība ir pārāk plašs termins, bet to var papildināt ar kaut ko citu, piemēram, arodapmācība darbavietā/uzņēmumā. A. Lauzis aizrāda, ka tas ir grūti lokāms. Turklāt J. Borzovs norāda, ka lokatīvs nav vēlams.
J. Baldunčiks vēlas noskaidrot materiāla tulkotāju viedokli par variantu darbvietapmācība, vai tas labi iekļausies materiālā praktiskajā ziņā un nebūs pārpratums, ka cilvēks tur izglītojas. D. Krastiņa iebilst pret minēto terminu, jo šajā variantā pazūd skolas loma.
K. Timmermanis atgādina, ka duālajai izglītības sistēmai ir divas daļas: teorētiskā (skolā, koledžā) un praktiskā apmācība (uzņēmumā). J. Baldunčiks piebilst, ka tā ir kā divas plūsmas, no kurām viena ir skolā, bet otra – uzņēmumā. Esošajā sistēmā parādīsies kaut kas jauns, tomēr vecais nepazudīs, tas turpināsies.
D. Krastiņa norāda, ka likums tiks mainīts un uzlabots, līmeņi – pielīdzināti Eiropas sistēmai. Šobrīd tiek veidots materiāls, kam nepieciešama terminoloģiju.
J. Baldunčiks atgādina, ka negatīvs lēmums par pašreizējiem terminiem arī ir lēmums. Ja TK neiesaka lietot esošo terminu, tad IZM būtu jāapsver iespēja apdomāt citu variantu.
Attiecībā uz pamatterminu darba vidē balstītas mācības L. Kauķe ierosina, ka nevajadzētu aizrauties ar saīsināšanu (proti, BVB mācības). Tas nav latvisks paņēmiens, ieteicamāk izdomāt īsāku terminu, nevis garu un pēc tam saīsināt. Turklāt šobrīd lietotais termins darba vidē balstītas mācības ne vien nav iesakāms, bet arī uzskatāms par pilnīgi nepieņemamu.
K. Timmermanis atkārtoti uzsver, ka sistēma līdz galam nav skaidra. Tam piekrīt I. Krieviņš, aizrādot, ka definīciju trūkums neļauj rast skaidrību par jēdzienu sistēmu.
TK pievēršas otram terminam darbaudzinātājs (vāciski – Betreuer + Ausbilder). Gan K. Timmermanis, gan L. Kauķe atbalsta šo variantu. E. Proveja piebilst, ka dažviet lieto mentors, citviet – prakses vadītājs, bet ieteicamāk būtu vienoties par vienu variantu, un darbaudzinātājs šķiet atbilstoša izvēle. I. Krieviņš izsaka viedokli, ka pieaugušo mācekļu tālākizglītošanā varētu izmantot arī vārdu mentors, jo sarunvalodā nenovēršami strupinātais audzinātājs var asociēties ar bērnu audzināšanu. Diskusijas gaitā vairākums TK locekļu atbalsta darbaudzinātāja lietojumu.
J. Baldunčiks norāda uz kopējās struktūras un definīciju nepieciešamību, jo terminoloģija veidojas sistēmās. K. Timmermanis tam piekrīt, uzsverot, ka glosārijs ir tikai termini, nevis terminu sistēma.
J. Baldunčiks aicina atgriezties pie šā jautājuma janvārī, kad būs iegūta papildinformācija. D. Krastiņa pateicas par TK ieguldīto darbu un apsola sameklēt informāciju no IZM puses.
TK atzīst, ka pašreizējais termins darba vidē balstītas mācības nav iesakāms. Kamēr nav saņemta izsmeļošāka informācija, no apspriestajiem variantiem par labāko uzskatāms darbvietapmācība kā sistēmas vienas daļas apzīmējums.
TK sēdes nobeigumā 75 gadu jubilejā tiek sveikts Aldis Lauzis, uzsverot viņa aktīvo darbu TK apmēram 40 gadu garumā.
TK vienojas sanākt uz nākamo sēdi 2015. gada 6. janvārī. Šī sēde tiks veltīta TK turpmākajam darbam, un J. Baldunčiks iezīmē dažus tajā apspriežamos jautājumos. Pirmkārt, vajadzētu padomāt, vai TK locekļu redzeslokā nav kādi kompetenti, TK darbam noderīgi cilvēki, lai varētu nosegt dažādas nozares. Otrkārt, jāapspriež esošo terminoloģijas apakškomisiju (TAK) stāvoklis. Vienā daļā TAK vērojama neliela izaugsme, otrā – darbības apsīkums. No tām TAK, kuru darbība apsīkusi, nāk priekšlikums paralēli TAK ieviest institūtu «nozaru eksperts», jo 2–3 cilvēkus nevar saukt par TAK.
J. Borzovs aicina atkārtoti iepazīties ar TK nolikumu. Nolikumā nav minēti TK locekļi, nav norādīts, kā par tādiem kļūt. Tāpat nolikumā nepastāv TK plēnums. Būtu nepieciešams atjaunināt TK sastāvu.
Attiecībā uz terminu datubāzi J. Baldunčiks norāda, ka bija panākta mutiska vienošanās sadarbībai starp TK un Valsts valodas centru (VVC), bet bāze būtu pie VVC. AkadTerm tāpat kā VVC datubāzei ir savi trūkumi, tāpēc jāveido jauns projekts. Tulkotāji, tulki un speciālisti ir izteikuši aizrādījumus par abām datubāzēm. Viens aizrādījums: nav terminu statusa gradācijas, un cilvēki no malas nevar saprast, kurš ir oficiālā līmeņa termins, kam dot priekšroku. Tāpēc jāizveido labāks un saprotamāks datubāzes variants.
Sēde beidzas plkst. 17.12.
Sēdes vadītājs: J. Baldunčiks
Protokoliste: A. Vucāne
