Sēde notiek 2015. gada 17. februārī plkst. 14.00 LZA 329. telpā
Sēdē piedalās 10 dalībnieki
Sēdi vada Juris Baldunčiks
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Medicīnas terminu apspriešana.
- Dažādi.
1. Medicīnas termini
Sēdē turpinās medicīnas terminu apspriešana, kas tika sākta 2015. gada 27. janvāra sēdē (LZA TK protokols Nr. 2/1120).
port un portal image
J. Baldunčiks atgādina, ka iepriekšējā sēdē secināts: pieņemt atbilsmes ports un portāls būtu vieglākā izvēle, bet jautājums ir par to, vai ports būtu laba latviskā termina atbilsme.
L. Kauķe vēlas noskaidrot, vai medicīnā šobrīd tiek lietots tāds termins kā ports. I. Sedleniece norāda, ka mediķi lieto terminu porta katetrs, kas ir caurulīte, pa kuru zem ādas ievada medikamentus, un šis termins nav bijis latviskots. Taču staru terapijā runa ir par zonas simulēšanu, kurā trāpīs stari, un attiecīga attēla uzņemšanu. A. Amoliņš un J. Baldunčiks secina, ka, spriežot pēc definīcijas, ports ir ādas iecirknis, kas kalpo kā vārti.
J. Borzovs vērš uzmanību uz LZA TK 62. biļetenu (1991. g.), kurā port atbilsme latviešu valodā ir atvere. J. Baldunčiks aizrāda, ka tolaik terminiem netika pievienotas definīcijas. A. Amoliņš uzskata, ka atvere radioloģijā neder.
K. Timmermanis atgādina, ka V. Skujiņa savulaik iebilda pret termina ports saglabāšanu, tāpēc TK deva priekšroku variantam pieslēgvieta. I. Sedleniece piebilst, ka, runājot par katetriem, mediķi lieto terminu pieslēgvieta. K. Timmermanis atbalsta šo variantu.
J. Baldunčiks uzsver, ka ir divas iespējas: palikt pie termina ports, kas acīmredzot ir iegājies ārstu praksē, vai meklēt latviskāku terminu, domājot par ādas iecirkni kā simbolisku atveri, pa kuru iet radiostarojums. I. Pūtele uzskata, ka noteikti nepieciešams latvisks sinonīms.
I. Sedleniece norāda, ka atvere un ieeja ir jēdzieniski tuvi vārdi un ieejas lauks ir vieta, kuru apstaro, savukārt attēls (portal image) – viss kopums. J. Baldunčiks vēlas noskaidrot mediķu viedokli par terminu atveres attēls. I. Sedleniece uzsver, ka tas nav tikai atveres vai ieejas attēls, jo iet caur ieeju.
I. Pūtele iesaka terminu ieejattēls, bet L. Kauķe aizrāda, ka fonētiski tas nav labskanīgs, un iesaka palikt pie varianta portālais attēls. I. Pūtele iebilst, ka ports līdz šim nav apstiprināts kā termins un vienmēr ar kaut ko aizvietots. K. Timmermanis iesaka variantu ieejvieta. J. G. Pommers aizrāda, ka vārds ieeja jau norāda uz vietu.
L. Kauķe izsaka šaubas, vai mainīsies mediķu domāšana par labu jaunam, latviskam termina, ja šobrīd tiek lietots ports, tomēr TK vairākums uzskata, ka nepieciešams papildus norādīt latvisku sinonīmu. Tāpēc TK vienojas, ka terminu port un portal image atbilsmes latviešu valodā būs attiecīgi ports; ieeja un portālais attēls; ieejattēls.
imaging
TK vienprātīgi nolemj, ka šā termina atbilsme latviešu valodā ir attēldiagnostika.
portal imaging
Ņemot vērā iepriekš izklāstītos secinājumus par terminiem ports un portāls, TK šim terminam apstiprina divas atbilsmes latviešu valodā: portālā diagnostika un ieejattēldiagnostika.
kv target un kv source
Iesniegtajā medicīnas terminu sarakstā šiem terminiem piedāvātas šādas atbilsmes latviešu valodā: anods un kv starojuma avots. Attiecībā uz otro atbilsmi K. Timmermanis aizrāda, ka kilovolti ir mērvienība, tātad šis termins ir saistīts ar augstspriegumu. Pēc analoģijas elektroenerģētikā ir dažādas augstsprieguma pakāpes, piemēram, superaugstspriegums un ultraaugstspriegums, līdz ar to šajā gadījumā lietot kilovoltus terminā ir neloģiski.
J. Baldunčiks piekrīt, ka tas ir neparasts variants, jo, runājot par transformatoriem, nesaka kv transformators. A. Amoliņš norāda, ka kilovolti šajā terminā ir pastarpināti. J. G. Pommers piebilst, ka ir bīstami terminā likt kilovoltus, jo, mainoties tehnoloģijām, termins var zaudēt jēgu. Turklāt J. Borzovs aizrāda, ka terminiem nav sistēmas – ja kv target latviski ir anods, tad kv source būtu jābūt katodam, nevis kv starojuma avotam, kā piedāvāts terminu sarakstā.
J. Baldunčiks ierosina šo terminu apspriešanu pagaidām atlikt un atrast papildmateriālus par rentgeniekārtam, kam piekrīt pārējie TK locekļi.
monitor unit
TK vienprātīgi piekrīt, ka šā termina atbilsme latviešu valodā ir dozimetriskā vienība.
radiation therapy
Iesniegtajā medicīnas terminu sarakstā šim terminam piedāvātā atbilsme latviešu valodā ir staru terapija. K. Timmermanis iesaka šo terminu lietot vienā vārdā kā starterapija un norāda: ja TK skata kādu terminu, tai ir tiesības to pārveidot. I. Pūtele vēlas noskaidrot, vai šis termins kaut kur parādās saliktenī, uz ko J. Baldunčiks atbild, ka medicīnas enciklopēdijās tas dots divos vārdos.
Tā kā K. Timmermaņa priekšlikums negūst balsu vairākumu, TK pieņem terminu staru terapija, paturot starterapiju kā potenciālu iespēju.
treatment
Papildus medicīnas terminu sarakstā norādītajiem variantiem terapija un apstarošana I. Sedleniece norāda, ka treatment varētu būt arī apstrāde. Terapija sevī ietver gan operāciju, gan medikamentus, gan apstarošanu, bet radioloģijā treatment būs tieši apstarošana. I. Sedleniece atsaucas uz gadījumu no dzīves, kad staru terapijas uzdevumos termins treatment kļūdaini bija pārtulkots vienkārši kā ārstēšana.
L. Kauķe ierosina pievienot kontekstu, bet J. Baldunčiks – konkrētu vārdu (radiation), uzsverot, ka medicīnā šim terminam ir vairākas atbilsmes.
K. Timmermanis izsaka šaubas par termina bāzi. Ja termini ir starptautiski standartizēti, jābūt kā minimums divām valodām. Šajā gadījumā pat nav zināms, no kurienes tie ņemti. Nav skaidrs, kāda ir angļu teksta juridiskā, zinātniskā bāze. J. Baldunčiks uzsver, ka šoreiz nav tik svarīgi, vai tas ir respektabls oficiāls dokuments vai termini lietoti informatīvos tekstos. Nozares speciālisti šos tekstus lasa, un tiem nav svarīgs termina statuss, galvenais, ka tam nepieciešama latviskā atbilsme.
K. Timmermanis iebilst, ka enerģētikas nozarē ir starptautiskā terminoloģijas bāze, pēc kuras vadīties. J. Baldunčiks uzsver, ka enerģētikas nozarei ir ļoti senas tradīcijas un tajā starptautiskā standartizācija ir gandrīz vai pašsaprotama.
M. Baltiņš uzskata, ka tik vispārīgiem vārdiem nevajadzētu piešķirt šaurāku nozīmi. Speciālisti tāpat saprot, par ko ir runa, bet neprofesionāļi var samulst.
J. Baldunčiks izdala divus skatupunktus: 1) K. Timmermaņa norādītais kvalitatīvais, standartizētais saraksts; 2) reālie vārdi un termini, kas tiek lietoti angļu tekstos un ar kuriem sastopas šīs jomas speciālisti un tekstu tulkotāji. Šajos tekstos treatment noteikti būs kā apstarošana.
M. Baltiņš iesaka saglabāt atbilsmes ārstēšana un terapija, vienlaikus paskaidrojot, ka radioloģijas kontekstā treatment ir apstarošana. J. Baldunčiks norāda: ja šim terminu sarakstam dotu šaurāku apakšnozares nosaukumu, tad plašāko nozīmi varētu nelikt vispār. M. Baltiņš uzsver, ka ar vispārīgajiem terminiem problēmu nav, grūtības ir ar šaurāko nozīmi, kas atšķiras no vispārīgās. J. Baldunčiks ierosina atstāt tikai šauro apakšnozares nozīmi un svītrot atbilsmi terapija, kas jau ir vispārīgajās vārdnīcās.
I. Pūtele secina, ka, apgriežot sarakstu otrādi, apstarošana angliski būtu gan treatment, gan radiation. J. Baldunčiks piebilst, ka angļu valodā paralēli tiek lietoti dažādi termini, kas latviski pēc būtības tiek tulkoti vienādi. Nozares jēdzieniskajā iecirknī latviešiem ir viens vai divi sen lietoti termini. Tagad sakarā ar nozares paplašināšanos no angļu valodas ienāk jauni termini, un fakts, ka blakus eksistē vēl divi vai trīs citi, var radīt neizpratni. Dzenoties pēc šķietamām atbilsmēm, tiek sagrozīts viss terminu fonds.
TK vienojas neafišēt vispārīgo terminu terapija un atstāt terminu apstarošana kā radiation treatment atbilsmi.
treatment field
TK vienprātīgi piekrīt, ka šā termina atbilsme latviešu valodā ir apstarošanas lauks.
dose
J. Baldunčiks vēlas precizēt, vai radioloģijā dose ir deva tāpat kā citur medicīnā. M. Baltiņš uzsver, ka vārds deva atrodams jau 20. gs. 20. gadu medicīniskajos tekstos, savukārt A. Amoliņš norāda, ka ķīmijā un radiācijas fizikā ir doza.
I. Sedleniece atzīst, ka ir daudz domājusi par šo jautājumu un dod priekšroku terminam deva, lai gan Valsts valodas centrs ir apstiprinājis, ka deva un doza ir līdzvērtīgi termini. Tāpat Radiācijas drošības centrs atsaucas uz dozas jaudu (dose rate) kā vispārpieņemtu terminu.
K. Timmermanis norāda uz problēmu, ka no vārda doza atvasina darbības vārdu dozēt, arī mērīšanai ir dozimetrs, savukārt no vārda deva šos atvasinājumus nevar darināt. M. Baltiņš iebilst, ka tas ir problemātisks apgalvojums, jo saliktenī bieži figurē kaut kas cits nekā atsevišķi.
J. G. Pommers vēlas noskaidrot, vai mediķi nelieto vārdu dozēšana. M. Baltiņš uzsver, ka medicīnā doza daudzviet nemaz neparādās, piemēram, cukurslimībā ir devas, nevis dozas. Mērķis ir specifisks termins, nevis vispārīgs.
I. Pūtele izsaka pieņēmumu, ka ir nozares, kurās tiek lietots pirmais termins, savukārt citas dod priekšroku otrajam. J. Baldunčiks aizrāda, ka akcents ir uz staru terapiju. Ja citās nozarēs lieto terminu deva, tas vēl neko neizsaka. Šajā gadījumā jānoskaidro, ko tieši lieto mediķi.
J. G. Pommers uzsver, ka apstarošanā ir runa par dozām, nevis devām un ierosina atstāt abus terminus, kā pirmo norādot devu un pēc tam dozu. Tam piekrīt K. Timmermanis, kurš uzskata, ka deva ir lielisks bāzes vārds, bet doza varētu būt sinonīms. Ja tiek lietots darbības vārds dozēt, tad nevar atteikties no bāzes vārda doza.
I. Sedleniecei šķiet, ka par devu runā tad, ja stars ir terapeitisks un fokusēts, savukārt par dozu – ja notikusi avārija, negadījums, noplūde. J. Baldunčiks un M. Baltiņš tam piekrīt.
K. Timmermanis atkārto savu iebildumu, ka no vārda deva nevar izveidot darbības vārdu, jo tad sanāk devot. M. Baltiņš aizrāda, ka pēc šāda vārda līdz šim nav bijusi aktīva vajadzība. Ja tāda radīsies, parādīsies arī vārds devot, tāpat kā ēnot ieguva jaunu nozīmi un vairs nenozīmē tikai zīmēšanu ar oglīti. J. Baldunčiks tam piekrīt, norādot uz akciju «Gada vārds», kurā 2014. gadā viens no piedāvātajam vārdiem bija derīgot, kas ir vārda validēt latviskojums.
Tā kā šie termini attiecas uz noteiktu medicīnas apakšnozari, TK vairākums nolemj kā termina dose atbilsmi latviešu valodā atstāt tikai deva.
port film
Iesniegtajā medicīnas terminu sarakstā šim terminam latviešu valodā piedāvātas divas atbilsmes: portālā rentgenfilma un portālā rentgenogramma. Vispirms I. Sedleniece aizrāda, ka rentgenfilma pats par sevi ir šaubīgs termins, jo uz filmām reti kaut ko drukā, filma ir tikai attēla nesējs. M. Baltiņš tam piekrīt.
L. Kauķe vērš uzmanību uz šā termina definīciju un vēlas noskaidrot, vai nesējs nav tieši filma. I. Sedleniece atbild, ka filmas ir aizgājušas nebūtībā, ja arī tās vēl kaut kur lieto, tad pēc pieciem gadiem tā vairs nebūs. M. Baltiņš piebilst, ka glosārijos sastopami termini, kas lēnām pazūd no aprites, bet tos ieliek glosārijos drošības pēc, jau nu tie vēl kaut kur parādās.
J. Baldunčiks ierosina šo terminu ņemt ārā pavisam, bet J. G. Pommers vērš uzmanību uz nozares vēsturi un izsaka priekšlikumu terminu korekti atveidot ar piebildi, ka tas ir novecojis, jo šādi termini ir jebkurā nozarē.
K. Timmermanis un M. Baltiņš izsaka neizpratni par divu dažādu terminu lietojumu – portālā rentgenfilma un portālā rentgenogramma. I. Sedleniece iesaka palikt tikai pie rentgenfilmas. Tam piekrīt arī pārējie TK locekļi, apstiprinot atbilsmi portālā rentgenfilma.
respiratory gating
TK vienprātīgi nolemj, ka šā termina atbilsme latviešu valodā ir sarakstā ierosinātais variants elpošanas sinhronizācija. I. Sedleniece norāda uz terminu cardiac gating, kas ir sinhronizācija ar sirds ciklu. M. Baltiņš ierosina to saukt par sirds cikla sinhronizāciju, kam piekrīt pārējie TK locekļi.
fractionation
M. Baltiņš paskaidro, ka staru terapijā tas ir radikāls speciālista lēmums, ar kuru apstarošana tiek sadalīta mazākās vai lielākās devās. TK vienprātīgi pieņem ierosināto terminu frakcionēšana.
image matching
TK piekrīt terminu sarakstā piedāvātajai atbilsmei attēlu savietošana.
multileaf collimator
Iesniegtajā medicīnas terminu sarakstā piedāvāts variants daudzlapiņu kolimators. I. Sedleniece paskaidro, ka radioloģijā lieto terminu kolimators un ar daudzlapiņām domāts īpašs mehānisms. TK nav iebildumu pret šo terminu, un vienbalsīgi tiek pieņemta piedāvātā atbilsme daudzlapiņu kolimators.
collimator jaws
Terminu sarakstā kā iespējamā atbilsme norādīts termins kolimatora spailes. TK locekļiem šķiet, ka šis variants varētu būt atbilstošs. I. Sedleniece izsaka vēlmi iedziļināties šajā jautājumā sīkāk, tāpēc TK nolemj šā termina apspriešanu atlikt līdz nākamajai reizei.
2. Dažādi
K. Timmermanis citē TK Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa aprakstu, kurā norādīts, ka «TK sēdes vada TK priekšsēdētājs vai tā pilnvarota persona. Sēdes protokolē TK sekretārs. Sēdes protokolu TK sekretārs noformē un nosūta saskaņošanai TK balsstiesīgajiem locekļiem 3 darba dienu laikā pēc kārtējās sēdes. Nākamo 3 darba dienu laikā TK balsstiesīgie locekļi var iesniegt pamatotus labojumus, precizējumus vai papildinājumus». K. Timmermanis aizrāda, ka 2015. gada 6. janvāra sēdē tika izskatīti svarīgi jautājumi, kas ir būtiski TK darbībai, taču TK locekļi joprojām nav saņēmuši šīs sēdes protokolu. Tāpat nav saņemts protokols par otro šā gada sēdi, kas notika 27. janvārī.
M. Baltiņš norāda, ka šā procesa aprakstā minētie balsstiesīgie locekļi ir pretrunā TK nolikumam, kurā tādi vispār nav paredzēti. Visiem TK locekļiem jābūt līdzīgām tiesībām un pilnvarām.
Sēdes nobeigumā K. Timmermanis izsaka vēlmi iespējami īsā laikā saņemt šā gada sēžu protokolus un lūdz šo aizrādījumu noteikti iekļaut šīs sēdes protokolā.
Sēde beidzas plkst. 16.10.
Sēdes vadītājs J. Baldunčiks.
Protokoliste A. Vucāne.
