Sēde notiek 2015. gada 14. jūlijā plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē
Sēdē piedalās 16 dalībnieki
Sēdi vada Juris Baldunčiks
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- TK turpmākās darbības apspriešana.
- Alkometru lietošanas terminoloģijas precizēšana.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis A. Lauzis, J. Borzovs.
1. TK turpmākās darbības apspriešana
J. Baldunčiks ievadā norāda, ka TK locekļiem nosūtītās ziņas par terminoloģijas apakškomisiju (TAK) darbību ir TK iekšēja lieta, lai iegūtu informāciju un noskaidrotu reālo stāvokli. Pārskatā iezīmētas septiņas jomas, kurās obligāti būtu jādarbojas apakškomisijām. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtīta vēstule, lai izveidotu Izglītības TAK, klāt nāktu arī zinātnes vispārīgā terminoloģija. Attiecībā uz Sporta TAK norādāms, ka izsīkušās apakškomisijas vadītājs ir gatavs palikt kā nozares konsultants, jo mēģinājumi piesaistīt jaunos kolēģus nav bijuši sekmīgi.
J. Baldunčiks aicina apspriest to, kas darāms šogad un nākamgad, lai uzlabotu situāciju ar apakškomisijām, kādi pārveidojumi nepieciešami TK normatīvajos dokumentos, varbūt kolēģiem vēl kas padomā par darbības virzieniem. Provizorisks vēlējums: iezīmēt šos virzienus un cilvēkus, kuriem tuvāks viens vai otrs jautājums – TK dokumenti, terminu datubāze vai kas cits. Tad pēc kāda laika, teiksim, septembra sākumā, varētu sanākt un apkopot domas šajos virzienos.
2015. gada 4. novembrī paredzēta sanāksme par terminoloģijas darbu, pamatā par datubāzi. Piedalīsies Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta Latviešu valodas departamenta vadītājs M. Kovaļevskis, būs arī IATE datubāzes pārstāvji. Skaidrs, ka nepieciešama vienota datubāze ar uzlabotiem parametriem, ņemot vērā arī tulkotāju vēlmes, jo tie ir galvenie datubāzes izmantotāji. Mums gan pirms tam pašiem vajadzētu vienotu nostāju, lai, tiekoties ar viņiem, būtu ko apspriest. Līdz novembrim vēl ir laiks, ja diskusiju sākam septembrī. J. Baldunčiks lūdz izteikt savas domas par šiem jautājumiem.
K. Timmermanis norāda, ka Grieķijā iet smagi, bet mums vēl smagāk. Pēc interneta datiem ir 30 TAK, kā arī vēl apstiprināta Valodniecības TAK. Informācija saņemta par 21 komisiju, taču reāli darbojas četras vai piecas. Secinājums: stāvoklis ir smags un pēdējos trīs gados vēl gājis strauji uz leju. Situācija ir pilnībā neapmierinoša – septembrī iesniedzām pārskatu, kurā pirmais punkts bija par personāla sastāva precizējumu, jo stāvoklis ar personālu TAK ir smags. Bet runāšu par savu apakškomisiju. Situācija ir tāda, ka vairāki locekļi no iepriekšējā apstiprinājuma vairs nedarbojas. Pie starptautiskā standarta adaptācijas aktīvāk darbojās Enerģētikas TAK līdzpriekšsēdētāja Z. Broka, kura pārzina četras svešvalodas, orientējas kopējā terminoloģijā un jo īpaši enerģētikas terminoloģijā, ir ar atbilstošu izglītību un raksta disertāciju. Jau veselu gadu tiek gaidīta kāda kustība un informācijas atjaunināšana internetā, taču viss nenoris pietiekami ātri.
TK struktūrai un tās attīstībai veltījām nopietnu sēdi šā gada 6. janvārī. Runātais ir ietverts protokolā, kas ievietots internetā un atsūtīts katram individuāli. Runāšu konkrēti par TK attīstības iespējām – ar esošo finansējumu un organizatorisko struktūru paredzama iznīcība. Mēs runājām par pāriešanu pie Valsts valodas centra (VVC). Pavadvēstulē, kuru saņēmām, norādīts uz nelielām pārmaiņām, kas pie kā strādās un citi sīkumi, bet jāizlemj lielās lietas, un tur var kardināli mainīties darbības formas u. tml. Tad nolikums, pēc kura vadāmies, jāpārveido citā rakursā. Ja nav atrisināts šis jautājums, pārējais ir bez pamata. Atbildot konkrēti uz jautājumu par darbošanos, būtu gatavs strādāt pie struktūras sakārtošanas R. Karnītes vadībā.
R. Karnīte: sākot darbu LZA Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļā, apsolīju, ka sakārtošu darbu TK. Palicis mazāk par gadu, tātad šā gada laikā TK jādabū uz kājām. Gaidīšanas laiks ir beidzies, tas ir izmantots. Piedodiet, ja mana runa būs skarba, bet esmu satraukusies par to, kas notiek vai nenotiek TK. Kā nodaļas vadītāja varu teikt, ka nenotiek nekas. Ja runājam par padarīto, kaut kas ir padarīts, bet nenostrādāts līdz galam no priekšsēdētāja puses.
Janvāra sākumā teicu, ka jānoskaidro, kur virzāmies, nepieciešama skaidra stratēģija. Gatavojot LZA lielo stratēģiju, no TK nesaņēmu nekādu informāciju. Beigās to uzrakstījām paši, aizsūtījām un saskaņojām ar TK vadību. Arī šajos dokumentos stratēģija nav pieminēta. Toreiz runājām, ka jāizstrādā stratēģija, un organizējām aptauju, lai noskaidrotu, kas darbojas. Izrādās, ka nedarbojas gandrīz nekas. Taču nedrīkst aizmirst, ka esam valsts institūcija, kas saņem no valsts naudu.
Lai uzzinātu par TK, ieskatāmies tās mājaslapā. Sākumlapā ir parādījušies protokoli, bet nekā cita tur nav. Arī jaunāko lēmumu nav. Pēc informācijas mājas lapā pēdējās konsultācijas sniegtas 2005. gadā. Par vārdnīcām informācija novecojusi, par izdevumu «Terminoloģijas Jaunumi» nekas nav paskaidrots. Pēdējie notikumi attiecas uz 2010. gadu. Mājaslapā atainota nepilnīga informācija, jāizdzēš lapas, ar kurām netiek galā, lai nav apkaunojums LZA.
R. Karnīte norāda, ka ir ļoti neapmierināta ar TK vadības darbu un uzskata: nepieciešamas pārmaiņas. Ja nedarbojas 36 apakškomisijas, kaut kas ir jādara. Mājaslapas nav, stratēģijas nav, savukārt divu gadu plānā ir vien frāzes. Jāizlemj, ko darīt tālāk, kas jāieraksta stratēģijā, kurš to darīs un kas notiks ar datubāzi? Labākais variants, lai nemainītu Valsts valodas likumu, ir atstāt TK LZA pakļautībā, bet tās daļas, kas prasa papildu finansējumu (proti, datubāze), nodot VVC. Mūsu datubāzi vajag integrēt VVC datubāzē. Tāpat TK ir jābūt skaidrai terminu apstiprināšanas un publicēšanas procedūrai. Šī ir nopietna sēde, kurā kaut kas jālemj.
J. Baldunčiks piebilst, ka ar datubāzi nav tik vienkārši, nevar kaut ko ņemt un ieintegrēt. Jāsaprot, kas neapmierina vienā vai otrā datubāzē, jo praktiķi kritizē abas. Pirms liekam kaut ko kopā, jāsaprot, ko mēs vēlamies, kam tur jābūt. Varbūt vispār jāveido kaut kas jauns. Ja tiks piešķirts finansējums, jāizveido kas tāds, kas apmierinātu visus iesaistītos.
R. Karnīte uzsver, ka ar to vajag sākt. Cik ilgi tikai iedziļināsimies? Kur ir analīze par vienas un otras datubāzes priekšrocībām? Kurš tad ir vadītājs?
J. G. Pommers aizrāda, ka šis ceļš ved uz bezizeju. Ja nav finansējuma, jālikvidējas.
J. Baldunčiks aicina visus izteikt priekšlikumus. Pirmais solis: lai nav finansējuma, bet iegūstam priekšstatu, kuras ir tās iezīmes datubāzēs, kas jāmaina, un kam ir jābūt datubāzēs. Ja to noformulējam, tad mūsu starpā ir IT nozares speciālisti, kuri lielos vilcienos var ieskicēt, kā šis darbs varētu notikt.
R. Karnīte paskaidro, ka pagājušogad piešķirtā nauda netika iztērēta. Atšķiras versijas, kāpēc tā notika, bet par to naudu varēja kaut ko izdarīt. Finansējums TK nepārtraukti tiek prasīts, LZA cenšas TK pabalstīt, bet jāzina, ko balstīt. TK darbam nav rezultātu, tā veģetē. Nav skaidrības par procedūru. TK vienmēr ir bijis priekšsēdētāja vietnieks, ar ko pakonsultēties. Tāpat nepieciešams ziņojums par finanšu pieejamību. Naudu jau nav iespējams dabūt, ja nav skaidras stratēģijas.
J. Baldunčiks iebilst, ka TK ar naudu nerīkojas, mums tikai paziņo, kas ir piešķirts. Pagājušajā gadā budžetā ir bijis neliels mērķfinansējums, kas laikus nav aktualizēts, un tagad šis jautājums jāatrisina.
K. Timmermanis uzsver, ka ne katrs labs cilvēks var būt vadītājs. Šai komisijai ir nepieciešams organizators, un šis amats nav piemērots J. Baldunčikam. K. Timmermanis vēršas pie R. Karnītes, jautājot, kā J. Baldunčiks nokļuvis šajā amatā, jo šis jautājums netika apspriests Terminoloģijas komisijā, jaunais priekšsēdētājs vienkārši tika apstiprināts. R. Karnīte piekrīt, ka situācija diemžēl tā izvērsusies. Iespējams, papildus priekšsēdētājam nepieciešams līdzpriekšsēdētājs.
E. Cauna aizrāda, ka idejiskā vadība jānošķir no komerciālās vadības. Iepriekš TK ar menedžera tvērienu darbojies I. Puksts, un to nebūtu panākusi V. Skujiņa. Bija naudas pārvaldnieks, un bija nauda. Man radies iespaids, ka finansējuma apjoms veidojas bez īstas skaidrības. Kad TK priekšsēdētāja bija V. Skujiņa, potenciālās finanses, manuprāt, viņai netika atklātas. Ir jābūt komercdirektoram, kurš iet pie organizācijām, meklē finansējumu vārdnīcām u. tml.
I. Pūtele piebilst, ka šāds cilvēks arī gribēs atalgojumu. R. Karnīte uzsver, ka darbu reizēm uzņemas arī idejas pēc. Var sākt ar bezcerīgu finansējumu un beigt ar labu. Ja dara, tad rodas rezultāti, un šajā gadījumā jārīkojas strauji. Un vispirms nedēļas laikā jāsakārto mājas lapa.
J. Baldunčiks paskaidro, ka ir bijusi tikšanās ar V. Kozlovski un LZA prezidentu O. Spārīti. Ar šā gada 1. jūliju ir neliels finansējums portāla administratoram. Tuvākajās dienās šīs vietnes pārveidošana notiks.
R. Karnīte norāda, ka vadītājam vai sekretāram mājas lapā jāatspoguļo jaunākā informācija. Arī Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas mājas lapa pirms tam bija aizlaista.
E. Cauna: pagājuši vairāki gadi, kopš termini publicēti laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», līdz ar to sanāk, ka apstiprinātie termini nav oficiāli publicēti. Runājot par terminu statusu, terminiem ir septiņi līdz deviņi statusi. Uzturu datubāzi, bet neesmu patvaļīgi licis statusus. Ir vārdnīcas, kas ir saskaņotas ar TK, bet ir vārdnīcas, kas ir konsultējušās ar TK. Liela daļa Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektrotehnikas (ITTE) TAK skatīto terminu netiek iesniegti apspriešanai TK, jo iepriekš tika norādīts, ka tikai lietvārdus apstiprina kā terminus. Līdz ar to visām TAK termini ir kā ieteiktie termini, faktiski nemaz nav pilnīgi oficiālās terminoloģijas.
A. Amoliņš jautā, vai, pieņemot kādu terminu TK, tas nekļūst oficiāls. R. Karnīte atbild, ka saskaņā ar TK Nolikumu pieņemtie termini publicējami laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». E. Cauna paskaidro: ja terminiem ir šādi statusi, lietotāji nevar saprast, ko ar tiem var darīt. TK nekad neapspriež pilno sarakstu, bet gan tikai problemātiskos terminus. Šis ir viens organizatorisks jautājums, kas jārisina.
R. Karnīte: rakstot stratēģiju, centāmies noskaidrot par datubāzi. Izrādās, ka tā nav saistīta ar TK. Tā ir kā terminu glabātava, kas pastāv, pateicoties E. Caunas entuziasmam. Datubāzes jautājums ir jāsakārto – tā jānoliek drošā vietā, kur ir stabils statuss un finansējums. E. Cauna iebilst, ka šī datubāze jau no sākuma ir bijusi LZA pasūtījums un darbojas uz tās servera. Tajā parādās to apakškomisiju termini, kas šos terminus iesniedz. Runājot par datubāzes pārvietošanu, pirmkārt, Akadterm datubāze de facto ir latviešu valodā populārākā; otrkārt, to saista daži juridiskie ierobežojumi, daudz kas atvasināts no EuroTermBank, tajā ir terminu komplekti, kurus nevar juridiski pārvietot.
M. Baltiņš norāda, ka Valsts valodas likumā terminoloģijas jautājums ir uzrakstīts juridiski neprecīzi, kas neļauj veidot juridisko bāzi. Ir iedots sašaurinājums, proti, ka MK deleģējums ir pastiprināt šīs komisijas nolikumu. Veidot normālu juridisko pamatu TK darbībai uz šā likuma pamata ir grūti, jo TK nav tieša valsts institūcija. Šīs problēmas tika identificētas jau pirms gadiem desmit. Ir bijušas runas par to, ka vajadzētu pieņemt Terminoloģijas likumu (vai vismaz speciālus MK noteikumus), kas definētu šīs normas – datubāzi u. c. Tāpat Latvijā ir citas institūcijas, kas nodarbojas ar terminoloģiju.
Attiecībā uz datubāzi jāatgādina, ka līdz 2005. gadam tur, kur bija TK mājas lapa, bija norāde uz Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) mājas lapu. Gribēja savu un uztaisīja otru, bet tagad jādomā, kā salikt abas atkal kopā, jo tas nav normāli, ka ir divas datubāzes, kas attīstāmas ar grūtībām. Ar vienu varbūt būtu labāk.
Noteikti jādomā par jaunu nolikumu un tiesisko pamatu. Jēdzienu apzīmējumu apstiprināšanas jautājums gan ir pārspīlēts. Izskatot daudzos TK biļetenus, redzams, ka ir apstiprināti termini, kas nav ieviesušies valodā, bet ir citi, kurus lieto un kuri nav apstiprināti. Tāpēc atbiruma procents TK ir tāds pats kā A. Kronvaldam un J. Alunānam. Tāpat jādomā par statusu. Pirmais posms ir cilvēku iesaiste. Ja netiek atzīts, ka darbs pie nozares terminoloģijas ir zinātniska darbība, tad neviens ar to nenodarbosies. Grūti iesaistīt kādu doktorantu, ja, piemēram, darbs pie vārdnīcas sastādīšanas netiek novērtēts.
J. Baldunčiks jau definēja septiņas nozares. Nezinu, vai tās ir pareizās, bet vēl noteikti vajag divas: lauksaimniecību un pārtikas tehnoloģiju. LZA gan ir Lauksaimniecības un meža zinātņu nodaļa, taču nevaram aiziet un izrunāties. Turklāt svarīgi ir nevis maksāt komisijas locekļiem, bet gan tās sekretāriem, kas visu apkopo un veido terminu sarakstus.
Pēdējos gados redzējām daudz lēmumus, kurus neesam īsti vērtējuši. Piemēram, bija vai nebija vajadzīgs izdevums «Terminoloģijas Jaunumi». Domāju, ka nebija, jo 85% gadījumu tas dublēja informāciju laikrakstā «Latvijas Vēstnesis». Varbūt lietderīgāk bija izveidot žurnālu vai gadagrāmatu, jo citādi tie materiāli bija atrodami mājaslapā.
Pirms vispār rakstām stratēģiju vai nolikumu, jāiekļauj idejas, kā gribam mainīt statusu, un jāizdomā, ko tur ietversim. Tāpat jādomā par sabiedrības iesaisti un sadarbību ar Latviešu valodas ekspertu komisiju. Daudz laika tiek tērēts jautājumiem, kas neattiecas uz terminoloģiju. Mēs nenorādām, ka I. Vilks ir sastādījis daudzvalodu Astronomijas vārdnīcu, toties norādām, ka nedarbojas vairākas apakškomisijas.
I. Pūtele aizrāda, ka I. Vilks nav vērsies TK, lai vārdnīcu apstiprinātu. Varbūt būtu labi, ja būtu tāda iestāde, kas apstiprina vārdnīcas? M. Baltiņš iebilst, ka tad jau jācenzē visas vārdnīcas, jo daudzās vārdnīcās atrodamas neatbilstošas atbilsmes.
J. Baldunčiks paskaidro, ka arī iepriekš ar terminoloģijas vārdnīcām bija dažādi – dažas bija apstiprinātas, bet bija arī citi varianti. Pirms gadiem desmit AS «Latvijas kuģniecība» uzdevumā tika gatavota Jūrniecības tehniskā vārdnīca, un tad pasūtītājs atcerējās par TK, kam jāiedod, lai saņemtu akceptu. Vārdnīca tika nogādāta V. Skujiņai, ar kuru tika apspriesti daži termini, pāris terminus kopīgi palabojām, un beigās varējām titullapā norādīt, ka vārdnīca saskaņota.
R. Karnīte aizrāda, ka V. Skujiņas laikā TK bija prestižs. Ja viss terminu saraksts nebija apstiprināts TK, bija svarīgi, ka tas vismaz ir saskaņots ar TK. Tomēr nedrīkst novirzīties no kursa un jāatgriežas pie galvenā jautājuma. Organizācija nevar strādāt bez sistēmas, stratēģijas un mērķa. K. Timmermanis piebilst, ka jānoskaidro, cik daudz ir naudas un kuri ir prioritārie darbi. Tāpat, kādi ir darbinieki un vai tie spēj veikt prioritāros uzdevumus, kas mums jādara.
R. Karnīte uzsver, ka vasarā jānoformulē TK darbs. Nepieciešams saraksts ar cilvēkiem un precīzas ziņas par budžetu. Vai to darīs visi vai cilvēku grupa, kas ir vairāk ieinteresēti?
E. Cauna atgriežas pie jautājuma par TK vietni. Jāizskata, vai protokolus vajag pārstrādāt par lēmumiem. Protokolu numuri jūk ar lēmumu numuriem. Lietotājam vajag, lai no protokoliem ir atlasīti konkrēti termini, norādot protokola numuru. Vēl labāk, ja ir arī definīcijas. Par publikācijām – jādomā, vai ir tādi resursi un vajadzība šādu saturu uzturēt, jo sadaļas ir saglabātas tādas pašas, kādas tās bija agrāk, kad TK informāciju publicēja LZA vietnē. Tāda vēsturiski bija vienošanās. To var mainīt un uzlabot.
M. Baltiņš: lēmuma jēga ir sagatavot terminu vai terminu kopas publiskošanai. Vienam protokolam atbilda vairāki lēmumi. Nedomāju, ka šodien būtu problēmas publiskot informāciju laikraksta «Latvijas Vēstnesis» portālā, un likums arī liek to darīt.
E. Cauna aizrāda, ka process izveidojies nepareizs. Termini būtu jāapspriež apakškomisijās, un pēc tam tie nonāktu TK, bet tā nenotiek. Mēs apspriežam negatavus terminus un daudz strīdamies, kas ar to domāts, kāda definīcija. Daudzi lēmumi ir tādi, kurus negribētos publiskot. Pamats ir apakškomisijas. Nav lielas jēgas pulcēties un spriest par terminiem šeit, pareizi būtu, ja taptu terminu saraksti.
J. G. Pommers atgādina, ka arī agrāk TK apakškomisijas neaptvēra visu. TK ļoti veiksmīgi darbojās R. Grabja vadībā, kad kārtība bija šāda: apakškomisija izstrādāja terminus, tad TK, kas bija ievērojami bagātāk pārstāvēta nekā šobrīd, sanāca kopā un sprieda par apakškomisijas priekšlikumiem no tāda viedokļa, kā tas skar citas jomas. Apakškomisijai ir savs viedoklis, ja apakškomisija to iesaka, mēs to pieņemam. Pēc tam TK izdeva biļetenus, par katru nopietnāku darba posmu bija tāds biļetens. Ja pēc priekšlikuma nāca iebildumi, tos vispirms izskatīja apakškomisija un tikai tad TK. Un tad šie termini iegāja apstiprināto terminu sarakstā.
J. Baldunčiks piebilst, ka par šo kārtību var pārliecināties vecajos protokolos. Taču jānorāda, ka cilvēki bieži zvanīja TK un uzdeva jautājumus. Tad šos jautājumus risināja terminologi. Ja zinājām speciālistus, ar tiem kontaktējāmies. Šodien mums ir iespēja izsūtīt šo jautājumu apakškomisijām, ja nav apakškomisijas, varam to izsūtīt lielajai TK. Tolaik tādu iespēju nebija. Ja būtu bijušas, iespējams tās tiktu izmantotas.
M. Baltiņš papildina, ka šeit ir būtiska nianse: tie, kas prasīja konsultācijas, bija nopietni cilvēki, kuri gatavoja mācību grāmatas un tulkoja nopietnus dokumentus, tāpat arī populārzinātnisko izdevumu redaktori, caur kuriem šie termini iegājās apritē. Varbūt tagad jāveido citāda sadarbība ar izdevniecībām. Ja aktivēt sadarbību, tad jādomā, kas sagatavo mācību līdzekļus RTU, LU.
R. Karnīte aicina atgriezties pie pamatjautājumu. Ja esam uzņēmušies uzdevumu domāt par terminoloģiju, mums šis uzdevums ir jāatrisina. Mums jāpierāda sava spēja to darīt, lai iegūtu finansējumu, vai pastrādāt pie papildu projektiem. Ja nespējam, tad jāreorganizējas. Nevaram mūžīgi dīkt, ka nav naudas un neko nevaram izdarīt. Ja nespējam, tad jāatdod kādam, kas spēj. Paliekam arvien vājāki, un tādiem naudu neviens negrib dot.
K. Timmermanis atgādina, ka atmodas sākumā bija entuziasms, 15 vadoši speciālisti sēdēja pie terminiem divus gadus. Mūsu problēma ir tā, ka pat par to naudas mazumiņu nav nekā konkrēta, ko likt pretī. Vaina nav naudā.
E. Cauna atgriežas pie jautājuma par protokoliem un lēmumiem. No lēmumiem nav secināms, kas no kā izriet un kādi ir iespējamie sinonīmi. I. Krieviņš: protokolā mēs rakstām, ko un kā spriežam. Tāpēc rezultātā ir tādi termini, kurus var noformulēt kā lēmumu. Un pārējie termini ir starpperiodā. Protokols un lēmums ir divas dažādas lietas. M. Baltiņš piebilst, ka lēmums faktiski ir protokola izraksts. J. Baldunčiks papildina, ka protokolā izmantots vārds «pieņem». Problēma ar pamatojumu ir tad, ja terminu iesniedzējs nesniedz definīcijas. M. Baltiņš precizē, ka runa ir par definīciju vai tvērumu, kā jau E. Cauna norādīja, jo ne visur iespējams pieņemt definīcijas. E. Cauna uzsver, ka protokolā skaidrots, kas un par ko, bet datubāzei vajag tabulu ar papilddatiem. M. Baltiņš: savukārt, ja gribam iet atpakaļ, vajag pamatojumu. J. G. Pommers uzsver, ka protokolu vajag rakstīt tāpat kā līdz šim, tikai klāt vēl pievienot lēmumus.
K. Timmermanis: datubāzei ir svarīga gradācija. Proti, vai termins ir novecojis, pieņemts, izslēgts vai ir pagaidu statusā. Lai lietotājs to var redzēt meklētājā, bet tādu sistēmu izveidot ir milzu darbs. M. Baltiņš norāda, ka IATE datubāze ir tālu no pilnības, bet tajā tulkotāji vēlas, lai ir norādīts: šo terminu lietot, bet šo nelietot.
L. Kauķe jautā, vai to ir iespējams tehniski izdarīt datubāzē. R. Karnīte aizrāda, ka datubāze nav juridiski saistīta ar LZA vai TK. L. Kauķe: kā šai saistībai jāizpaužas? E. Cauna paskaidro, ka līgums tika slēgts ar LZA un viss tika apstiprināts TK sēdē, ieskaitot nosaukumu, kas tika kopīgi izdomāts.
M. Baltiņš vērš uzmanību uz autortiesību aspektu. Vai viens termins var būt autortiesību subjekts? Nevar! Pārņemot veselu terminu kopu, katrs termins atsevišķi pieder katram valodas lietotājam, bet terminu kopums – sastādītājam. J. Baldunčiks norāda, ka šis jautājums detalizēti jāapspriež darba grupā.
R. Karnīte atgādina sēdes pamatjautājumu: vai kaut ko darām vai arī turpinām tāpat? Ja darām, tad jāizlemj, kurš ko darīs. A. Amoliņš uzskata, ka TK vietne nedrīkst palikt pašreizējā neaktualizētā stāvokli. E. Cauna norāda, ka protokoli tiek publicēti, bet lēmumi – ne, taču tos var uzrakstīt. K. Timmermanis aizrāda, ka šie ir sīkumi, jo jādomā stratēģiskāk.
Viens no risināmiem jautājumiem ir konsultāciju publiskošana. M. Baltiņš: konsultāciju sakarā 2008. gadā bija sadarbība starp TTC un ES tulkošanas dienestu. Lai būtu viena pieturas aģentūra. Ja šis termins ieiet datubāzē, tas nav individuāls jautājums. J. Baldunčiks piekrīt, ka ir vairākas institūcijas, kas sniedz konsultācijas, bet būtu jābūt vienam lodziņam, kurā apgrozās informācija par konsultācijām.
R. Karnīte atgādina, ka stratēģijā, kuru rakstījām, bija norādīts: datubāzi paturēt pie sevis LZA, taču situācija mainās, jāmeklē optimālāks risinājums, vieta, kur ir finansējums.
E. Cauna: ar apakškomisijām jau ir problēmas. M. Baltiņš: jāsaprot, ka būs pasīvās apakškomisijas, kuras sapulcēsies tad, kad vajag, piemēram, Filozofijas TAK, un aktīvās apakškomisijas, kurās konsultācijas nepieciešamas visu laiku, piemēram, pārtikas tehnoloģijas nozarē. R. Karnīte aizrāda, ka tieši TK vadītājam ir jāsaprot, kuru nozari aktivizēt, bet kurā nozarē ir trūkums speciālistu jomā. Jānodrošina iniciatīva apakškomisiju darbam, jāaktivizē to darbība, tad arī varētu saņemt finansējumu. Tomēr mums atkal jārunā par vadību, jo vadīšana ir pārāk lēna.
J. Baldunčiks ierosina noformulēt priekšlikumus: ko konkrēti darām un kad tiekamies nākamreiz?
E. Cauna uzsver, ka esošā terminoloģija jāturpina digitalizēt. A. Amoliņš jautā, vai no vārdnīcām? M. Baltiņš paskaidro, ka vārdnīcas vairs nebūs tik labi izmantojamas. Ir vairāk nekā desmit TK apstiprināto vārdnīcu, kas nebūs viegli integrējamas datubāzē. Pierakstīt angļu ekvivalentus vairs nebūtu korekti, arī krievu valodā daudzi no norādītajiem termini vairs netiek lietoti.
J. Baldunčiks paskaidro, ka pārsvarā runa ir par terminiem angļu valodā, jo īpaši konsultācijas. M. Baltiņš aizrāda, ka ne visās nozarēs, jo ir nozares, kur nav saistošu dokumentu, kuru oriģināls būtu angļu valodā.
J. Baldunčiks aicina atgriezties pie nākamās tikšanās laika un turpmākā darba. M. Baltiņš uzsver, ka ir vajadzīga funkcionējoša stratēģija, kā R. Karnīte sākumā norādīja. Jānoskaidro, kādu gribam redzēt terminrades procesu un attīstību Latvijā un savu vietu tajā. Jāparāda, ka TK dara un tas ir vajadzīgs. Pēc tam ir jāidentificē savi potenciāli partneri, ar kuriem var veidot sadarbības projektus. Cik konsultāciju ir no Saeimas un Valsts kancelejas? Kādas mums ar tām ir attiecības? Vai mēs gribam, lai konsultācijas prasa kursa darbu rakstītāji vai likumdevējs? Jāņem vērā iepriekšējie pētījumi, 2012. gada diskusija, jo problēmas jau nekur nav pazudušas. Jāparāda, ka esam sistēmā, nevis ārpus tās. Jebkurš jurists paskaidros, ka TK lēmums nav ārējs normatīvais akts. Tas nevar balstīties uz likuma spēku, tāpēc tam jābalstās uz autoritatīvo spēku. J. Baldunčiks norāda, ka normatīvajos aktos norādīts: TK var vērsties VVC, ja tās norādījumi netiek ievēroti.
M. Baltiņš aizrāda, ka jādomā arī par savu statusu sabiedrības acīs. Tiek izcelts, ka esam piedalījušies akcijā «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens», tomēr neesmu sajūsmināts, ka tur piedalās komisija. J. Baldunčiks paskaidro, ka TK šajā akcijā piedalās pie vērtēšanas, tādā veidā atgādinot sabiedrībai par TK lomu.
M. Baltiņš uzsver, ka jāraksta stratēģiskās daļas. R. Karnīte jautā, vai rakstām jaunu vai uzlabojam esošo? M. Baltiņš atbild, ka var ņemt par pamatu to pašu un fundamentāli pārstrādāt. J. Baldunčiks precizē, ka jāiezīmē šodien izskanējušie jautājumi, tāpat nevajadzētu atlikt datubāzes jautājumu. R. Karnīte: sāksim ar kodolu, datubāzes ideju un terminu statusiem. Tad atkarībā no procesa veidosim formu. M. Baltiņš aicina vienoties par priekšlikumu formu. L. Kauķe ierosina atsevišķi izrakstīt priekšlikumus. J. Baldunčiks: priekšlikumi būtu formulējami kā papildinājums 2012. gada stratēģiskajiem ieteikumiem, nevis tos labojot. 2012. g. materiāls tika sūtīts jau janvārī, bet drošības labad tiks nosūtīts vēlreiz.
I. Krieviņš jautā, vai TK nolikums paliek tāds pats, tāpat kā terminu sagatavošanas kārtība? M. Baltiņš atbild, ka jāapspriež gan nolikums, gan terminu pieņemšanas kārtība.
K. Timmermanis salīdzina TK sēdi ar romānā «Mērnieku laiki» aprakstīto situāciju, kurā runasvīri sākumā nobalsoja, ka neko nedāvinās cienīgtēvam, bet pēc tam divas stundas sprieda, ko dāvināt. Ko jaunu gribam izdarīt? R. Karnīte: stratēģijai bija jāizmanto šā gada 6. janvāra sēdes protokols. Naudas nav un nebūs, tāda ir situācija. K. Timmermanis: visa lieta būs šķērsām, jo centrā jābūt valodai. Jāaktivizē valodas kontrole. Šobrīd nav ne juridiskas, ne sabiedriskas kontroles. Nozares tajā nav ieinteresētas. Ja šīm nozarēm nav prasību, tad kāpēc lai tās vērstos TK.
E. Cauna vērš uzmanību uz to, ka nekad neviens TK lēmums nav ticis uzspiests lietojumam. Vēsturē nav tāda gadījuma, lai gan norādīts, ka oficiālā terminoloģija ir obligāta. Bet nekad pat VVC nav pieņēmis lēmumu, un kāds būtu saņēmis sodu. Gluži pretēji, pat bijusi pretdarbība. Strādāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, gatavojam dokumentu gūzmu, bet nevaram iedot TK kā valsts iestādei tos pārbaudīt, nav tāda mehānisma, nav cenrāža
R. Karnīte piekrīt, ka tieši par to jau arī ir runa. Tas ir jāizdomā. Nepieciešama vadība – veikla, aktīva vadība. Ja to nevar izdarīt teorētiķis, jāmeklē praktiķis. Tāpat LZA prezidents tiks aicināts pastiprināt TK vadību.
I. Virbule pauž neizpratni par atjaunināto TAK sarakstu neievietošanu internetā. Saraksti ar apakškomisiju locekļiem ir pieprasīti divkārt, bet tā arī nekur pagaidām nav atrodami. J. Baldunčiks: ar jūliju ir algots portāla administrators, vistuvākajā laikā informāciju ievietosim.
Sēdes nobeigumā R. Karnīte konkretizē veicamos uzdevumus:
1) izlabot un papildināt stratēģiju;
2) sniegt informāciju par apakškomisiju sastāvu;
3) sagatavot informāciju par finansēm;
4) sastādīt pienākumu sarakstu.
2. Alkometru lietošanas terminu apspriešana
Terminu apspriešana atlikta uz nākamo sēdi.
Sēde beidzas plkst. 16.48.
Sēdes vadītājs J. Baldunčiks.
Protokoliste A. Vucāne.
