Sēde notiek 2016. gada 2. februārī plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē
Sēdē piedalās 19 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Psiholoģijas terminu apspriešana.
- Ziņojums par LZA TK nolikuma jauno versiju.
- Dažādi jautājumi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis U. Cerbulis, R. Karnīte.
Sēdes sākumā jaunais TK priekšsēdētājs M. Baltiņš informē, ka tieši šodien oficiāli nodibinājis darba tiesiskās attiecības ar LZA. Šajā sēdē tiks apskatītas lielākas terminu kopas. Jācer, ka tas iedibinās labu praksi, jo grūti apspriest abstraktus terminus, kas ne vienmēr saistīti ar konkrētiem darbiem. Labāk pievērsties tādiem darbiem, kas tiek gatavoti izdošanai un tuvākajā nākotnē varētu pārvērsties par terminu vārdnīcām. Cerams, ka šādā veidā izveidosies sadarbība ar akadēmiskajiem apgādiem, kas nākotnē vēl paplašināsies, jo skaidrs, ka termini, kas netiek iedzīvināti publikācijās, neiedzīvojas.
1. Psiholoģijas terminu apspriešana.
Šajā gadījumā konkrētais projekts ir Psiholoģijas terminu vārdnīca, ko gatavo Dr. psych. M. Raščevska un Austrālijā dzīvojošais Ph. D. A. Putniņš. Saistībā ar to uz šodienas TK sēdi ieradusies LU Akadēmiskā apgāda direktore A. Šmite un redaktore G. Bērziņa. TK locekļiem pirms sēdes izsūtīts jautājumu kopums, kurā ietilpst vairāki termini, ko autori un recenzenti uzskata par diskutējumiem. Terminu sarakstu papildina autoru diskusija un komentāri. A. Lauzis šajā sakarā pirms sēdes iesūtījis savus ieteikumus.
A. Šmite: kad pagājušogad saņēmu iecerētās vārdnīcas manuskriptu, sapratu, ka nepieciešams zinātniskais redaktors. Piesaistījām LU profesoru S. Sebri, kas ir praktizējoša psiholoģe, strādājusi ASV un Kanādā, labi pārzina angļu valodā un terminu lietojumu, kā arī labi orientējas latviešu valodā. Autoriem ar zinātnisko redaktori radās diskusijas un pretēji viedokļi. Redakcijai ir iebildumi pret to, ka angļu valodas vārdiem vienkārši tiek pieliktas galotnes latviešu valodā. Tāpēc griezos pie M. Baltiņa, jo vajadzība pēc vārdnīcas ir ļoti liela, un aicinu visus klātesošos piedalīties diskusijā.
M. Baltiņš: sāksim terminu secīgu analīzi. Pirmais termins ir bias, kam ir daudz atbilsmju. Es savā grāmatā Lietišķā epidemioloģija to tulkoju kā sistēmiska kļūda pretstatā nejaušai kļūdai (error), bet ir virkne viedokļu. Jebkurā gadījumā garie varianti neizklausās pēc terminiem, tos nevar lietot, jo tas vairāk ir apraksts, lai izprastu būtību.
A. Lauzis jautā, vai runa ir par skaidrojošo vai tulkojošo vārdnīcu. A. Šmite paskaidro, ka tā būs angļu-latviešu tulkojošā vārdnīca.
A. Lauzis: ja vārds ir daudznozīmīgs, tad skaidrojumu var būt daudz. Šeit ir ne vien psiholoģijas, bet arī matemātiskās statistikas nozīme, kas visām zinātnēm kopīga. Tā būtu sistemātiskā novirze, kļūda. Sistēmiskā un sistemātiskā ir kļūda. Ja kļūda saistīta ar sistēmu, tad tā ir sistēmiskā, bet sistemātiskā kļūda izpaužas tīri matemātiski, aprēķinot rezultātus. Vajadzētu saglabāt vārdu sistemātiskā. Jautājums, vai tā ir kļūda vai novirze? Varbūt jāsaglabā iespēja arī latviešu valodā lietot abas lietas. Ja par nozīmi speciālajās nozarēs, tad to var tulkot dažādi. Skatījos pēc autoru variantiem, tāpēc piedāvāju rezultātu ietekmētība, jo tas ir rādītājs, nevis process.
K. Timmermanis: paturpināšu A. Lauža domu. Angļu terminam ir daudz atbilsmju latviešu valodā. Mēs mēģinām mocīties ap šīm daudzajām, lai reducētu uz vienu. Līdzīgi bija ar vārdu reference. Toreiz pieņēma lēmumu saglabāt visas latviskās nozīmes. Piemēram, elektrotehnikā reference voltage ir bāzes spriegums, bet izdevumos tā ir atsauce. Kā darīt šajā gadījumā? Vārdnīca būs orientēta uz psiholoģiju, bet šim terminam ir daudz atbilsmju. Vai nevajadzētu dot atbilsmes, iekavās norādot nozari? Vai arī vārdnīcā jābūt speciālai atrunai, ka pārējās atbilsmes nav skartas, tikai specifiskās.
A. Šmite: psiholoģijā ir aptaujas, kas saistītas ar statistiku, bez tās neiztikt. Varbūt tiešām iekavās likt norādi, uz ko konkrētā nozīme attiecas.
M. Baltiņš: ja esam definējuši, ka tā ir psiholoģijas vārdnīca, tad sašaurinām savu uzmanības loku uz to, kas tiek lietots psiholoģijā. Bet, ņemot vērā vārdnīcas uzbūvi un autoru vēlmes, loģiski būtu lietot abas atšķirīgās atbilsmes, jo daudz kas saistīts ar statistiku. Tāpēc bija doma sistēmiskā kļūda – tā izriet no pētījuma plānojuma, nevis statistikas. Sistēmiska tāpēc, ka tā saistīta ar plānojumā iestrādāto datu savākšanas sistēmu. Nozīmes noteikti vajadzēs nošķirt, vienā gadījumā pieliekot statistiku, otrā – psiholoģiju.
K. Timmermanis: vārdnīcas sākumā vajag stingru atrunu, ka būs tikai tas un tas, bet pārējās sfēras netiek skartas. Tam piekrīt J. G. Pommers, papildinot: ja ir vairākas atšķirīgas nozīmes, kā tas vārdnīcā mēdz būt, tad jāsaliek kaut vai desmit nozīmes, neredzu problēmu. M. Baltiņš: precizēšu – tās nozīmes, kas skar psiholoģijas nozari, nevis visas. J. G. Pommers: lai ievadā ir runāts, ka termini attiecas uz psiholoģiju, bet citi netiek apskatīti. Tad jau visus nemaz nevajag.
E. Cauna: piebildīšu, ka M. Raščevskas darbība saistīta ar matemātiskajām metodēm psiholoģiskajos pētījumos. Tās ir kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, kas būtiskas psiholoģijai. Protams, ka vārdnīcā būs gan psiholoģijas, gan matemātisko metožu termini. Noteikti aicinu vārdnīcu veidot, pieaicinot terminologus, jo to noteikti nevajag veidot leksikogrāfiski. Jādomā jēdzienu līmenī, un jēdzienam jābūt atskaites punktam.
L. Kauķe vēlas noskaidrot, vai vārdnīcā paredzētas arī definīcijas. M. Baltiņš atbild, ka dažos gadījumos ir paredzēti skaidrojumi, citos – ne. Atgriežoties pie konkrētā termina, pirmā būtu atbilsme psiholoģijā, bet otrā – matemātiskajā statistikā. Par matemātisko pusi acīmredzot lielu diskusiju nav. Otrā nozīme tātad būtu sistemātiskā novirze. Autoru ieteikums bija sistemātiska nobīde (vēl arī nosliece/slieksme/sliecība; sistemātiska nobīde; rezultātu ietekmēšana; aizspriedumu vai vēlmju izraisīta nosliece/nobīde no objektivitātes).
E. Cauna: varu pastāstīt par līdzīgu terminu, ko Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija pieņēma 2006. gadā. Mums bija termins bias error, ar ko principā domāts tas pats, kas šeit. Mūsu izvēle bija, ka tā ir sistemātiska kļūda. Šis variants iekļauts arī AkadTerm. Tā kā matemātiskā statistika ir sena, analizējām vēsturiskos variantus. Visi varianti pareizi, tāpēc vairāk jāskatās, kas plašāk lietots un kam lielāks svars. Šim nolūkam vēlreiz var veikt analīzi.
A. Amoliņš: sistēmisks vai sistemātisks? A. Lauzis atbild, ka sistemātisks. M. Baltiņš iebilst, ka sistēmisks, ja izriet no pētījuma plānojuma. Piemēram, ja aplūkojam slimniekus slimnīcā ar noteiktu diagnozi, tad vienmēr saskaramies ar slimības smagākajām formām, jo ar vieglajām formām slimnīcā nenonāk. Tieši datu ievākšanas sistēma uzspiež zināmu skatu par to, cik konkrētā slimība bīstama. Tāpēc tika stingri pretnostatīts bias un error. Kļūda (error), kas rodas mērījumu neprecizitātes rezultātā, var izlīdzināties, savukārt šī (bias) novedīs pie pesimistiska vai pārāk optimistiska skata. Mēģinu argumentēt, kāpēc izvēle bija par labu sistēmisks. Bet varam arī runāt par sistemātisku kļūdu šajā nozīmē.
J. G. Pommers: ja pati sistēma sevī ietver kļūdu, tad tā ir sistēmiska. Sistēmiska kļūda ir tad, ja svari ķeras. Ja uz lineāla ir gan collas, gan cm, tad sistēmiski būtu skatīties pēc nepareizās sistēmas.
A. Lauzis: angļu valodā to sauc arī par institucionālo kļūdu (institutional bias), tas ir sinonīms.
K. Timmermanis: psiholoģiskajos mērījumos pastāv iespēja būt abām kļūdām. Sistēmisko kļūdu attiecinātu uz metodoloģiju.
M. Baltiņš: epidemioloģijā systemic error un bias ir absolūti sinonīmi. Izkropļota ir aina, nevis mērījumi.
J. Baldunčiks: vai spriežam tikai par vienu vārdu bias?
M. Baltiņš: bias ietver sistēmas jēdzienu. Bias var būt visdažādākie saistībā ar atmiņas kļūdām.
J. Baldunčiks: vai runājam tikai par tehnisko pusi vai to otru, visbūtiskāko, kas saistās ar aizspriedumiem?
E. Cauna: par abām.
J. Baldunčiks: ir dažādi tulkojumi. Kā ar cilvēcisko pusi?
M. Baltiņš: sistemātiskā novirze tajā statistiskajā pusē nav nepareiza. Nav aizspriedumu, bet sistēma rada novirzi. Man patīk variants noslieces kļūda. Novirze no patiesības, kas saistīta ar pašu pētījuma būtību.
E. Cauna: es piedāvātu trīs variantus. Viens būtu psiholoģijā, bet matemātiskajā nozīmē būtu divi: sistēmisks un sistemātisks. Angliski bias būs lietots abos variantos, bet ne krustu šķērsu.
M. Baltiņš: sistēmisks nav matemātiskā nozīmē, tas ir saistīts ar plānojumu.
E. Cauna: tas ir metodoloģijas dēļ.
M. Baltiņš: sistēmiska kļūda neietver matemātisko nobīdi, bet gan pētījuma plānojumu. To var attiecināt arī uz kvalitatīvo plānojumu.
L. Kauķe: kāpēc jāatspoguļo iemesls? Vai tad psiholoģijā ir cits jēdziens, kas apzīmēts ar novirzi?
J. Baldunčiks: psihiatram novirze ir kas cits.
L. Kauķe: bet pētījuma kontekstā? Vai būs cits jēdziens, kam plikais vārds novirze būs piemērots?
A. Lauzis: matemātiskajā statistikā novirze būs cits vārds.
M. Baltiņš: tieši tā – deviation. Tāpēc būtu jāšķir viens no otra. Ja autora koncepcijā nebūtu matemātiskās statistikas, tad vēl varētu, bet šeit skaidrs, ka tā nav.
L. Kauķe: varbūt var apvienot abas un teikt sistēmkļūda?
A. Lauzis: uz dieviem krēsliem sēdēt nevar. M. Baltiņš tam piekrīt: cilvēkam var nākties lietot gan vienu, gan otru. Bieži piekabina raksturotājvārdu, lai parādītu, ar ko tas saistīts. Kas ar otru, aizspriedumaino pusi?
J. Baldunčiks: latviski nesaka nosliece, runā par aizspriedumiem.
M. Baltiņš: aizspriedums ir par šauru, jo tas būtu tad, ja es, piemēram, uzskatu: jebkurš cilvēks, kas pacēlis glāzīti, ir žūpa. Ja es eju no agresīva viedokļa. Tas ne vienmēr ir reāls aizspriedums.
A. Lauzis: no autoru apspriestajiem variantiem noteikti nevajag lietot nobīde no objektivitātes, jo tā vienkārši ir neobjektivitāte. Rezultātu ietekmēšana arī neder, jo tas nav process, vajag lietot rezultātu ietekmētība.
M. Baltiņš: pagaidām fiksējam divus variantus: sistēmiskā un sistēmiskā novirze, nošķirot šos divus laukus. Par pārējo runājam ar autoriem. Pārejam pie nākamā termina.
box-whisker plot
A. Lauzis: šeit ļoti svarīga pati forma. To bieži tulko kā amplitūdas diagramma, bet laikam tas būtu pārāk plaši.
M. Dunska: ekonomikā lieto terminu Japānas svece, to attiecina uz cenām, biržu darbību. Vēsturiski to sāka lietot Japānā, tirgojot rīsus, taču diez vai var vilkt analoģiju.
A. Šmite: bet, ja tas apzīmē to pašu, varbūt var lietot.
J. Baldunčiks: kas tas par nosaukumu Japānas svece?
M. Baltiņš: amplitūdas diagramma izklausās atbilstoši, ja attēlojums ir tāds pats un augšējā un apakšējā daļa nav simetriska.
A. Šmite: tas izklausās labi. Un iekavās var ielikt kaste ar ūsām.
J. Baldunčiks: kasti ar ūsām gan nevajag. Tas izklausās pēc apzīmējuma 19. gs. vidū.
K. Timmermanis: amplitūda īsti neatbilst, jo ar sinosoīdiem šeit nav sakara, šeit ir runa par maksimumu un minimumu.
A. Lauzis: arī latvieši to tulko kā amplitūdu.
E. Cauna: ūsiņām galā vajadzētu būt šķērssvītrām. Mēs sakām kļūdas pielaide. Ar ūsām apzīmē, cik ir pieļaujamā novirze, kas atbilst īstenībai.
M. Baltiņš: nevis pieļaujamās novirzes, bet reālās vērtībās. Ja cilvēks aizpilda anketu un par katru atbildi dod vienu līdz divas balles, būs daži, kas būs sasnieguši visur 90 % no vērtības, tas būs visaugstākais, bet būs tādi, kas sasnieguši viszemāko vērtību, un tad tā būs mediāna statistika. Tas nav aritmētiskais vidējais, tā ir mediāna. Šeit nevaram piemērot vidējo, tāpēc svarīga gan mediāna, gan ūsiņas.
K. Timmermanis: vajag bāzes terminu – vai nu diagramma vai mediāna. Un tad likt klāt.
M. Baltiņš: mediāna ir līnija pa vidu. Diagramma raksturo datu kopumu un struktūru. Šeit domāta vērtību amplitūdas diagramma.
J. Baldunčiks: tas jau izklausās pēc termina.
J. G. Pommers: man nepatīk amplitūda. Varbūt labāk noviržu diagramma?
M. Baltiņš: bet tā nerāda novirzi.
K. Timmermanis: amplitūda saistās ar sinosoīdu lielumu.
E. Cauna: amplitūda ir arī nesinosoīdiem lielumiem.
A. Lauzis: tomēr amplitūdu ir pieņemts lietot. Krieviem ir размах.
K. Timmermanis: vēziens būtu labs.
M. Baltiņš: pagaidām paliekam pie varianta vērtībamplitūdas diagramma. Kā jau J. Baldunčiks teica, tas izklausās pēc termina.
L. Kauķe: jebkura amplitūda sastāv no vērtībām. Vai vajag vārdu vērtības? Vai tad ir amplitūda, kuras pamatā nav vērtību?
M. Baltiņš: piekrītu vērtību varbūt var atmest.
Nākamais termins ir bullying.
M. Baltiņš norāda, ka viens no ieteiktajiem variantiem ir bulings. E. Cauna papildina, ka ieteikts arī lietot vārdu tiranizēšana.
O. Bušs: biju kādas grāmatas prezentācijā, kur runa bija tieši par šo apcelšanu. Tur ierosinātie varianti bija apcelšana un pāridarīšana. Redaktorei patika otrais, bet skolas kontekstā tā vairāk ir apcelšana, tiranizēšana ir galējais variants.
A. Lauzis iebilst, ka apcelšanai un pāridarīšanai ir cita nozīme. J. Baldunčiks papildina, ka angļu definīcija ir stiprāka.
M. Baltiņš: apcelšana varbūt ir arī āzēšana. Savukārt šeit ir sistemātiska darbība, kas pakļauj cilvēku psiholoģiskam teroram. J. Baldunčiks tam piekrīt. Arī K. Timmermanis atbalsta terorizēšanu.
M. Dunska: šie ir problemātiskie termini, bet varu papildināt, ka tagad latviešu valodā bieži lieto arī bosings no angļu valodas bossing. Varbūt psiholoģijas vārdnīcā var iekļaut arī tiranizēšanu no vadītāja puses kā tiranizēšanas paveidu.
M. Baltiņš: šis tad būtu virstermins, pēc tam varētu sadalīt. Jo klasē bosinga nebūs, ja vien runa nav par skolotāju pret skolēnu. Tātad tiranizēšana vai terorizēšana? TK locekļi vienojas apstiprināt terminu tiranizēšana.
cognitive consistency
Šim terminam piedāvātas tādas iespējamās atbilsmes kā kognitīvā saskaņa/konsekvence/konsekventums. A. Lauzis iesaka variantu kognitīvā saskaņa.
E. Cauna aicina pievērsiet uzmanību vārdam coherent, kas ir definīcijā. Tas nozīmē konsekventi, paredzami.
A. Lauzis: tur arī jūtas un gribas izpausmes. Visam jābūt līdzsvarā, saderīgam.
M. Baltiņš: vai saskaņotība?
A. Lauzis: tas būtu tad, kad īpaši saskaņots. Bet šeit elementi saskan savā starpā.
E. Cauna: definīcija ir mazliet citādāka. Cilvēki cenšas uztvert, veidot saskanīgu vidi.
J. Baldunčiks: teksta lingvistikā lieto terminu sakarīgums.
M. Baltiņš: vai der variants kognitīvā saskaņa? Kognitīvā konsekvence ir grūti uztverama, bet kognitīvā atbilstība rada jautājumu, kas kam atbilst?
K. Timmermanis: noteikti saskaņa vai saderība.
M. Baltiņš: tātad paliekam pie varianta kognitīvā saskaņa.
companionate love
L. Kauķe: šeit domāta biedriska mīlestība.
A. Lauzis iesaka variantu līdzgaitnieciska mīlestība. Tie ir cilvēki, kas ir kopā, un šī mīlestība ir tas, kas viņus tur kopā. L. Kauķe, I. Pūtele iebilst, ka tas izklausās samāksloti.
E. Cauna: ekonomikā companionate marriage tiek skaidrota kā bezbērnu laulība, kas ir brīvi pārtraucama pēc abu pušu vienošanās. Juridiski tā ir laulība, pie kuras noslēgšana laulātie vienojas par bērnu skaitu, šķiršanās noteikumiem u. tml.
M. Baltiņš: tad jau tā ir klasiska aprēķina laulība.
O. Bušs: mīlestības pretstats ir prāts. Varbūt prātpilnā mīlestība?
L. Kauķe: ja tas ir laulības ietvaros, tad bezkaislīga mīlestība.
E. Cauna: tā ir fāze pēc kaislīgās mīlestības, tāda pieraduma mīlestība. Nav kaislīgās mīlestības, bet vienkārši dzīvo kopā.
J. Baldunčiks: remdenā mīlestība.
K. Timmermanis: kādi ir iebildumi pret biedrisko mīlestība?
J. G. Pommers: tas saistās ar padomju laiku. Kad biedrs Brežņevs biedriski bučojās ar visiem.
J. Baldunčiks: viņi viens otram patīk, vienkārši nav kaisles. Ņemsim vērā, ka ne jau visi apzīmējumi angļu valodā ir ideāli.
K. Timmermanis: pieradummīlestība.
I. Pūtele: vai nevar teikt bezkaisles mīlestība?
M. Baltiņš: tur ir tā doma par kompanjona, līdzgaitnieka atspoguļošana.
J. G. Pommers: tas ir kā mums katedrā bija rinda vīriešu un viena sieviete, un visi to sievieti mīlēja ar līdzgaitnieka mīlestību. Tas nenozīmē, ka bija tuvas attiecības.
K. Timmermanis: draudzībmīlestība. M. Baltiņš piekrīt, ka tas pat būtu labāk.
E. Cauna: angliski varu piedāvāt šādu definīciju. Psihologi uzrakstījuši, ka companionate love is a deep, mature, affectionate attachment between people who love each other, like each other and respect each lother. Sākumfāze ir šī intensive love, tad šī mīlestība pazūd vispār vai pāriet citā.
M. Baltiņš: variants brieduma mīlestība jau atbilst citam termina. Brieduma mīlestība ir saistīta ar gadiem, bet šeit jau tas var veidoties ātrāk. Cilvēki ir kopā ar dziļi emocionālu pozitīvu lādiņu, bet bez lielās kaislības. K. Timmermaņa piedāvātā draudzībmīlestība nav slikts vārds. J. Borzovs, A. Šmite nepiekrīt.
M. Baltiņš secina, ka šobrīd nekā labāka par līdzgaitniecisko mīlestību nav.
conduct
M. Baltiņš: vai tā ir izturēšanās vai uzvedība, šeit nu ir ārkārtīgi daudz atvasinātu terminu.
A. Lauzis: man gadu gaitā ir uzkrāta liela pieredze šajā jautājumā. Un secinājums ir tāds, ka visi šie trīs vārdi (izturēšanās, uzvedība, rīcība) ir jāizmanto katrs savā vietā. Tāpat kā behaviour nevar tulkot ar vienu variantu, kas turklāt reizēm krustojas ar conduct.
A. Amoliņš: 1997. gada Muitas terminu vārdnīcā ir termins uzvešanās.
A. Lauzis: tas bija sākotnēji, pēc tam aizgāja pie uzvedības. Salīdzinājumam izturēšanās ir bez ētiska konteksta, bet skolā uzvedība ir ar normatīvi ētisku nozīmi.
M. Baltiņš: skolā uzvedība bija vērtējums ilgā laikā, kā kopējs cilvēka raksturojums. Laba uzvedība nenozīmē, ka katrreiz bija laba uzvešanās.
A. Lauzis: 70. vai 80. gados izturēšanos krievu valodas ietekmē izspieda uzvedība (поведение). Jaunā paaudze jau pieradusi un nesaskata atšķirību.
K. Timmermanis: šeit jārunā par vēsturisko aspektu. Iepriekš bija vācu valodas ietekme (sich verhalten – izturēties), pēc tam krievu поведение – uzvedība, bet jēga jau apakšā ir viena un vajadzīgi ir abi.
M. Baltiņš: par abiem saprotu, bet vai šeit psiholoģijas kontekstā tiešām vajadzīga rīcība.
A. Lauzis: rīcība ir psiholoģisks jēdziens, tā ir saistīta ar motivāciju.
M. Baltiņš: bet vai tā rīcība šeit atbildīs angļu conduct?
A. Šmite: būs teikums, kad vajadzēs visus trīs.
L. Kauķe: angļu valodā korporatīvajā jomā ir code of conduct, ko parasti tulko kā rīcības kodekss.
J. Baldunčiks: arī militārpersonas darbību apzīmē ar conduct, ko mēs tulkotu kā rīcība.
M. Baltiņš: tad paliekam pie visiem trim.
L. Kauķe: bet kurš būs pirmais? Neliekam kaut kādā secībā?
A. Lauzis: neitrālākais ir izturēšanās. Bet rīcību ar izturēšanos aizstāt nevar.
M. Baltiņš: vai pirmā tomēr nebūs uzvedība?
A. Šmite: izturēšanās, rīcība, uzvedība.
M. Baltiņš: ja skatāmies tālāk, tad šis conduct disorder drīzāk ir uzvedības traucējumi.
A. Lauzis: ja skolēnam liek uzvedības pazeminājumu, tad to neliek par izturēšanos, bet par lielākām lietām, kas saistītas ar normatīviem. Šajā kontekstā izturēšanās ir plašāka.
M. Baltiņš: ņemot vērā, ka tas ir diezgan ekstrēms jautājums, kas jau saistās ar klīnisku diagnozi vai vērtējumu, domāju, ka uzvedība būs svarīgāka.
E. Cauna: SSK10 (slimību) klasifikācijas F91 nodaļā, kurā ir conduct, latviski tas tulkots kā uzvedība. Arī Google meklētājā frāze uzvedības traucējumi lietota ļoti bieži.
M. Baltiņš: manuprāt, to ieteica I. Eglītis, kas sākotnēji rediģēja šo nodaļu. Vai mums ir iemesls mainīt uzvedību ar izturēšanos? Lai paliek uzvedības traucējumi, nevajag variantus. E. Cauna piekrīt, ka tas ir stabils vārdkopas termins.
Ja par conduct disorder confined to the family context, tad tas vispār nav termins. Tas ir aprakstošs, lai gan atrodams klasifikācijā. Tas nav kā atsevišķa diagnoze, bet atrodams aprakstā. Tie vispār vairāk ir diagnožu apzīmējumi, ne termini. Klasifikācijās vispār daudz sastopami šādi neterminu apzīmējumi.
convergent thinking
Raisās diskusijas par to, vai atbilsmē konverģenta/-ā domāšana pirmais vārds būtu jālieto ar noteikto vai nenoteikto galotni. A. Lauzis uzsver, ka pamats ir nenoteiktā galotne. M. Baltiņš piekrīt, ka šeit tā ir pamatproblēma. Piemēram, R. Grīsle uzskatīja, ka visur, kur iespējama nenoteiktā galotne, tā tur arī jāraksta. A. Lauzis tam pilnīgi piekrīt.
TK locekļi piekrīt, ka konverģenta domāšana ir atbilstošs variants.
K. Timmermanis vēlas noskaidrot, vai nav latviska vārda, ar ko aizstāt konverģenta?
J. G. Pommers: matemātikā konverģence taču tiek lietota.
M. Baltiņš: ne tikai matemātikā, arī bioloģijā konverģence tiek daudz lietota.
easy temperament
M. Baltiņš jautā, vai vieglais temperaments šķiet piemērota atbilsme.
A. Lauzis: šeit ir dalījums: vieglais un smagais temperaments
A. Šmite: viegli panesams temperaments.
M. Baltiņš: man nav īsti priekšlikumu. Neliekas labs termins, bet neredzu arī citu iespēju. Ja ir tāda koncepcija un jēdziens, tad jāatstāj. Pārējie tam piekrīt.
egoism un egotism
M. Baltiņš jautā, vai šeit ir jādiskutē, jo tie ir svešvārdi, kuri abi eksistē un ko jau apmēram 1937. gadā Z. Mauriņa savās esejās apcerēja kā divus šķirtus jēdzienus. Līdz ar to nav vērts iedziļināties niansēs.
TK paliek pie tā, ka ir divi šķirti termini: egoisms un egotisms.
feeding disorder
A. Lauzis norāda, ka piedāvātais variants barošanas procesa traucējums nav saprotams. Situācija ir tāda, ka bērns neēd.
M. Baltiņš paskaidro, ka, pirmkārt, medicīnā pieņemts runāt par traucējumiem daudzskaitlī, nav jēdziena traucējums, un tas ies cauri visai vārdnīcai.
K. Timmermanis jautā, vai nepieciešams vārds process.
M. Baltiņš: runa ir par zīdaiņiem un mazbērniem. Tīri ētiski būtu jāsaka ēdināšana, jo baro lopus, bet ēdina cilvēkus.
A. Lauzis: variants ēdināšanas traucējumi neder, jo tad sanāk, ka mammai pašai ir kādi traucējumi. Ja vēl būtu ēšanas traucējumi, bet tad atkal nav skaidrs, kas tie par traucējumiem, vai bērns nevar norīt vai kas cits.
M. Baltiņš: ja mazam bērnam mēģina dot piebarojumu, tātad viņš tiek ēdināts. Runa ir par zīdaiņu ēdināšanu.
A. Lauzis: katrai lietai latviešu valodā ir divas puses – aktīvā un pasīvā. Traucējumi ir pašam bērnam, nevis ēdinātājam.
M. Baltiņš: jā, bet ēdinātājs ir tas, kurš šos traucējumus identificē. Pie psihologa bērns nonāk tāpēc, ka vecāki identificē: viņu ir grūti ēdināt.
K. Timmermanis: varbūt tad ēšanas traucējumi?
A. Lauzis: vienkārši neēšana. Mums ir lokana morfoloģiskā sistēma. Kāpēc mums rakstīt kā angļiem, kuriem grūti bez tā iztikt?
M. Baltiņš: SSK šis modelis ir plaši izmantots, bet bez traucējumiem tomēr šoreiz neiztikt. Tā nav neēšana vien, jo kaut ko jau bērns ēd, viņam pat pietiek, bet šoks ir vecākiem.
A. Lauzis: bet bērns nepietiekami pieņemas svarā, neēd dažus produktus, atsakās no cietākām formām, bet nav tā, ka vispār neēd. Vēl varētu teikt nepaēšana.
M. Baltiņš: ne obligāti, jo bērna sāta centrs ir apmierināts, viņam pietiek.
A. Lauzis: ēšana nenozīmē tikai sāta centra apmierināšanu, vēl jau svarīgi, vai pārtika nodrošina bērnam pietiekamu fizisko attīstību. Variants ēdināšanas traucējumi ir pārāk robusts, jāatrod kas cits.
E. Cauna: varbūt barošana? Jo ar krūti taču baro, nevis ēdina.
A. Lauzis: ar krūti zīda. Māte barotāja ir no krievu valodas.
L. Kauķe: vai tad nav termins krūtsbarošana vienā vārdā?
M. Baltiņš: salikteņos vārdu barošana var lietot, bet vienu pašu gan ne.
J. Baldunčiks: ir skaidrs, ka autoru ieteikums barošanas procesa traucējumi neder.
E. Cauna: vajadzētu saprast, ka ir eating disorder un feeding disorder, kas nav viens un tas pats, jo eating disorder attiecas uz vecāku cilvēku.
M. Baltiņš: tieši tā. Uz tādu, kas pats ir spējīgs ēst un vērtēt. Tāpēc arī jānošķir ēdināšana no ēšanas. Ēšanas traucējumi (eating disorder) ir bulīmija un anoreksija. Šis pretnostatījums ir diezgan būtisks.
TK locekļi vienojas šo terminu pārdomāt.
fellatio
M. Baltiņš: šeit jautājums ir par to, vai ir felācija ar vienu «l» vai fellācija ar diviem. Domāju, ka nekāda lielā diskusija nav, skaidrs, ka pietiktu ar vienu «l». Arī ilūzija un apelācija ir ar vienu «l». E. Cauna norāda, ka 1999. gada Svešvārdu vārdnīcā felācija ar vienu «l». Pārējie TK locekļi tam piekrīt.
hindsight bias
A. Lauzis: tas nozīmē situāciju, kurā nevarēja paredzēt iznākumu, bet pēc tam apgalvo, ka varēja darīt tā un tā, un tad būtu citādi. Mans ieteikums bija retrospektīvi aizspriedumi. Retrospektīvi ir labs vārds, bet tad jāizdomā otrs. Neder ne aizspriedumi, ne maldi, jo tie ir pārāk vispārīgi. Situāciju nevarēja paredzēt, bet vēlāk tiek apgalvots pretējais, ka varēja paredzēt gan.
E. Cauna: šeit daudz parādās tulkojošas vārdnīcas elementi, kas ir ne termini, bet vairāk tulkojošas frāzes. Krieviski tas tiek tulkots kā slieksme uz aizkavētiem notikumiem.
A. Amoliņš: šeit vajadzētu bias trešo nozīmi, ko nepieņēmām.
E. Cauna: te izpaužas cilvēku tendence uztvert notikumus daudz paredzamākus, nekā tie ir patiesībā. To varētu tulkot aprakstoši, ja vien tas nav bieži lietots kā termins, grūti pateikt tā lomu terminu sistēmā.
M. Baltiņš: tur ir ideja, ka vienalga kas notiek, vienmēr parādās kāds, kas saka: es jau teicu, ka tā būs. Īpaši krīzē vai tamlīdzīgā situācijā.
J. Baldunčiks: retrospektīvs maldatskats.
K. Timmermanis: retrospektīva pseidoprognoze. J. G. Pommers aizrāda, ka prognoze attiecas uz kaut ko uz priekšu, kaut ko prognozējamu.
M. Baltiņš, A. Šmite secina, ka tas jātulko ar frāzi skaidrojoši. Pārējie TK locekļi tam piekrīt.
iatrogenic
J. Baldunčiks norāda, ka jatrogēnisks jau atrodams vārdnīcās
M. Baltiņš papildina, ka lietoti tiek abi varianti. Medicīnā daudz biežāk iegājies jatrogēns.
A. Lauzis paskaidro, ka tas ir krievu valodas ietekmē – krievu valodas piedēklis «nn». Tagad angļu valodas ietekmē atkal parādās galotnes, kas ir ļoti vajadzīgas, jo tad neveidojas homonīja starp lietvārdu un īpašības vārdu. Ērti, ka viens ir lietvārds, bet otrs ir īpašības vārds.
L. Kauķe: bet ir androgēns, neviens nesaka androgēnisks.
M. Baltiņš: varētu jau arī teikt, bet te ir jautājums, ka vārdiem ar «gēns», parasti arī lieto homogēns, autogēns, retāk sakām homogēnisks.
A. Lauzis: ģenētikā tas ir stingri regulēts. Nav īpašības vārdu ar gēns, viss ir gēnisks, jo tur uzskatāmāk bija redzams, kas tas gēns ir. Iesaku lietot sistēmiski – viens ir lietvārds, otrs ir īpašības vārds.
M. Baltiņš: lietvārda faktiski nav.
A. Lauzis: tagad nav, bet nevar prognozēt, vai neradīsies.
M. Baltiņš: vai ja uzstiepjam garāku formu, tad nebūs kā ar kuļammašīnu, kas ir teorētiski pareiza, bet neviens šo formu nelieto? Kur ir gēns un gēnisks, tur nošķīrums ir reāls, bet citos gadījumos dominē valodas ekonomija. Forma jatrogēns jau ir ieviesusies sen, par jatrogēnām slimībām medicīnā runā ļoti ilgi.
A. Lauzis: K. Rudzīša vārdnīcā ļoti daudz piemēru ar «isk», kas vēlāk tika nostrupināti. Tagad angļu valodas ietekmē savulaik nostrupinātie vārdi atkal kļūst garāki. Piemēram, ksenofobisks, nevis ksenofobs, turklāt ērti jo ksenofobs attiecas uz cilvēku. Tomēr sistēmiski un ilgtspējīgi būtu labi nošķirt īpašības vārdus no lietvārdiem.
M. Baltiņš: faktiski nevienā valodā nevaru iedomāties jatrogēnu kā lietvārdu.
A. Lauzis: teorētiski nevar paredzēt, bet tas var rasties.
J. Baldunčiks: arī angļu valodā principā ir iespējams gan īsais, gan garais.
L. Kauķe, M. Baltiņš ierosina palikt pie īsā varianta, jo tas ir iegājies.
E. Cauna: vēl var atzīmēt vārdšķiru, norādot, ka tas ir īpašības vārds, nevis lietvārds. M. Baltiņš tam piekrīt.
A. Lauzis: tas jau vien, ka jānorāda vārdšķira, liecina, ka īsti labi jau nu nav.
E. Cauna: ja skatās AkadTerm, tur ar genic ir 59 termini. No 12, kurus izskatīju, tikai vienu atradu ar garo formu.
A. Lauzis: tie nāk no krievu генный.
M. Baltiņš: nav svarīgi, no kurienes nāk, galvenais, ka nav pārprotams.
A. Lauzis: nedraudzīga sistēma ir tāda, kad savējie sapratīs, bet pārējie – uztvers tekstā.
E. Cauna: tomēr piemēri liecina, ka vairākumā gadījumā izvēle ir bijusi par labu īsajai formai.
A. Lauzis: izvēle ir automātiska, jo skatās no krievu valodas.
E. Cauna: šie visi piemēri ir no angļu valodas.
M. Baltiņš: kur skaidrs nošķīrums, kā motors un motorisks, tur nav problēmas. Šeit tāda nošķīruma nav. Pārējie TK locekļi tam piekrīt.
self-fulfilling prophecy
A. Lauzis ieteicis variantu pašpiepildīgs paredzējums, ko pārējie TK locekļi atzīst par pieņemamu.
3. Dažādi
start-up
M. Baltiņš: viens no jautājumiem, kurus pēdējā laikā esam saņēmuši elektroniski ir par start-up. Vai labāk lietot formu stārtaps vai startaps? Tie gan ir bezjēdzīgi ierosinājumi. Doma ir tāda, ka tas ir nesen dibināts uzņēmums.
L. Kauķe aizrāda, ka par to runāts jau iepriekš un nonākts pie varianta sākumuzņēmums. E. Cauna precizē, ka par šo jautājumu bijušas plašas diskusijas, bet lēmums netika pieņemts.
M. Baltiņš: varianti bija dažādi, piemēram, jaunuzņēmums, iesācējuzņēmums. Par to ir jāvienojas, jo stārtaps ir pilnīgi nejēdzīgs variants.
M. Dunska: neaizmirstiet, ka tas nav tikai uzņēmums. To saprot plašāk, mēs to lietojam arī kā uzņēmējdarbības uzsākšana, jo tas nav tikai uzņēmums.
E. Cauna: skaidrs, ka vajadzīgs arī procesa vārds.
J. Baldunčiks: reālajā lietojumā šo terminu lieto abās nozīmēs – gan kā uzsākšana, gan kā jauns uzņēmums.
M. Baltiņš: tad paliek abi varianti: uzņēmējdarbības uzsākšana un jaunuzņēmums.
E. Cauna: man sākumuzņēmums labāk patīk. Daudziem nodibinātajiem uzņēmumiem ir tāds papildaspekts, ka tiem ir lieli plāni. Balstoties uz plāniem, piesaista investīcijas. Vai plāni piepildīsies, tas ir cits jautājums. Tāpēc labāk varbūt būtu variants sākumuzņēmums, jo tas nozīmē, ka šis uzņēmums mēģina visu izdarīt, modelē mazākā apjomā. Kad ir panākumi, tad tas izvēršas par īstu uzņēmumu. Vai vārdam jaunuzņēmums nav mazliet nievājoša pieskaņa?
M. Baltiņš: jaunuzņēmumam nav, iesācējuzņēmumam gan.
J. Baldunčiks: turklāt bija arī jaunsaimniecība.
M. Baltiņš ierosina balsot. TK locekļu vairākums nobalso par variantu jaunuzņēmums, kā otru nozīmi atstājot uzņēmējdarbības uzsākšanu, kas raksturo procesu.
Ekonometrijas termini: endogenous variable, exogenous variable, proxy variable, power-law distribution
M. Baltiņš: ja runājam par pirmajiem trim, tad variable statistikā būtu mainīgais, cik atceros.
K. Timmermanis: kāpēc endogenous variable un exogenous variable nevarētu būt iekšmainīgais un ārmainīgais?
A. Lauzis: te gan runa par izcelsmi. Viens atrodas sistēmā, otrs – ārpus.
M. Baltiņš: iekšējais un ārējais mainīgais.
A. Lauzis: svarīgi, kādi faktori to izraisa – ārējie vai iekšējie.
E. Cauna: krievi ļoti cenšas teikt iekšsistēmiskais un ārsistēmiskais.
M. Baltiņš: ļoti kroplīgi izklausās.
E. Cauna: te domāts sistēmas aspekts, vai to iekļaut terminā, jāskatās.
M. Baltiņš: un kas būtu ar proxy variable? Kāds mainīgais te būtu?
A. Lauzis: tas ir tad, kad īsto mainīgo nevar dabūt rokā, tāpēc paņem to, kas var reprezentēt šo mainīgo. Ierosinu variantu aizstājmainīgais.
K. Timmermanis: kāpēc nevar būt starpmainīgais?
A. Lauzis: tas ir nesaprotami, it kā kaut kas būtu starp diviem stāvokļiem.
M. Baltiņš: šeit tas ir tāds mainīgais, kam tieku klāt, ko varu nomērīt. Caur to varu spriest par kaut ko citu. Un kas būtu ar power-law distribution?
A. Lauzis: ja mazliet neprecīzi raksta, tad var teikt eksponenciālais. Divi lielumi, viens iet soli pa solim, otrs – pieaug lielākā ātrumā, tas ir eksponenciāls.
A. Cauna: lielākā ātrumā nekā lineāri.
K. Timmermanis: atkal gribas salikteni, varbūt pakāpjmainīgais.
E. Cauna: tas nav mainīgais. Tad varbūt eksponenciāls sadalījums.
A. Lauzis: angļiem šis bija pakāpīgais sadalījums ar eksponenciālo komponentu. Viennozīmīgu atbilstību starp abiem tomēr neatradu.
M. Baltiņš: pagaidām atstājam eksponenciāls, jo nav skaidrs, vai tā starpība ir tik liela.
A. Lauzis: tomēr iesaku vēl paskatīties, jo neatradu pierādījumu, ka angļi tos lietotu kā sinonīmus.
securitisation
M. Baltiņš: vai varam to atveidot kā drošībiskošana?
A. Lauzis: ar ību atvasinājumus neveido, labāk drošīgošana.
E. Cauna: varbūt tad labāk drošībošana, no vārda drošība? K. Timmermanis tam piekrīt.
M. Baltiņš precizē, ka tas ir process, lai nodrošinātu drošību.
TK locekļi apstiprina terminu drošībošana.
transfer student
M. Baltiņš: ierosinu atbilsmi pārvedu students kā pārvedu vekselis. Tas ir students, kam ir akadēmiskas tiesības pāriet no vienas augstskolas uz citu.
L. Kauķe jautā, vai to nevar salikt vienā vārdā. K. Timmermanis ierosina pārvedstudents.
M. Baltiņš uzskata, ka tomēr nepieciešami divi vārdi, prasās vekseļa modelis.
soft matter un soft matter physics
M. Baltiņš: kā būtu pretstats cietvielu fizikai?
E. Cauna: tur pretstats nav tik izteikts. Piemēram, par ūdeni mēs neteiktu, ka tā ir mīkstviela. Tā vienkārši ir cita fāze. Krievi lieto kondensētas vielas stāvoklis attiecībā uz soft matter. Latviski noteikti jāsazinās ar mācībspēkiem. To nevar tā vienkārši izlemt.
M. Baltiņš, J. Baldunčiks uzskata, ka tā ir necietvielas. Tomēr TK locekļi vienojas, ka šim jautājuma nepieciešama papildu izpēte.
Akadēmiskā grāda saīsinājums
M. Baltiņš: skaidrs, ka pēdējais jautājums par akadēmiskā grāda saīsinājumu nav īsti komisijas kompetencē. Vienai daļai no šiem nosaukumiem vispār nevajadzētu pierakstīt latīnismus, kur tie nav nepieciešami. Jau ar doktora grāda apzīmējumiem ir šaušalīgas lietas notikušas.
Par nolikumu (darba kārtības 2. punktu) neko daudz šobrīd nevaru pateikt. Lai tas virzītos uz priekšu, rīt tiekos ar laikraksta «Latvijas Vēstnesis» pārstāvjiem, lai izdomātu, kā apiet jautājumu par terminu publicēšanu laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», kas norādīts gan Valsts valodas likumā, gan TK nolikumā.
Sēde beidzas plkst. 16.01.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš.
Protokoliste A. Vucāne.
