Sēde notiek 2016. gada 13. decembrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 15 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Informācija par LZA TK 70 gadu jubilejas konferences norisi.
- K. Timmermaņa iesniegtie termini.
- Augiem kaitīgo organismu nosaukumi.
- Irānas kodollīguma terminu apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis U. Cerbulis, I. Virbule, I. Kazāka.
LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš, sākot sēdi, norāda, ka tā ir šā gada noslēdzošā sēde. Tās darba kārtībā ir seši punkti. Sēdes dalībnieki tiek aicināti izteikt iespējamos iebildumus par darba kārtību. Tādi neizskan, tāpēc M. Baltiņš aicina sākt pirmā darba kārtības punkta izskatīšanu.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
M. Baltiņš: atgādinu, ka iepriekšējā TK sēde notika septembrī un tā bija 6. sēde šajā gadā jeb 1130. sēde kopš TK dibināšanas. Tajā apspriedām TK jubilejas konferences sagatavošanu, izglītības veidu nosaukumu atveidi, Profesiju klasifikatora aktualizēšanu un sociālā kapitāla terminus. Līdz šim būtiski papildinājumi nav saņemti.
A. Vucāne: no O. Buša un K. Timmermaņa saņemti iebildumi par terminu dalītās mācības (distributed learning). Par šo terminu nav pilnīgas vienprātības, tāpēc tas, iespējams, būtu nākotnē jāskata vēlreiz.
2. Informācija par LZA TK 70 gadu jubilejas konferences norisi.
M. Baltiņš: vēlos pateikt paldies visiem, kas referēja un kas publicēja rakstus. Žēl vienīgi, ka A. Stalažs tikai referēja un neiesniedza publikāciju, jo tas ir vērtīgs materiāls, ko daudzi varētu izmantot. Tāpat mums iznāca īsrakstu krājums. Saņēmām uzslavu par terminu īsraksts, kā arī par to, ka krājums iznāca konferences notikšanas brīdī, nevis vēlāk, kad tas jau būtu zaudējis aktualitāti.
Tas, protams, neatceļ plānu izveidot fundamentālāku TK vēstures apskatu, tostarp par apakškomisijām. Ir iestrādes par biļeteniem, vārdnīcām, bet vēl nepieciešams sistemātisks darbs. Paldies Pommera kungam, kas konferencē pastāstīja par Spēkratu terminoloģijas apakškomisiju. Tas ir labs paraugs. Vēl vajadzētu ziņas par pārējām apakškomisijām, jo pagaidām detalizēts pārskats ir tikai par divām – K. Timmermaņa Enerģētikas terminoloģijas apakškomisiju un J. G. Pommera vadīto Spēkratu terminoloģijas apakškomisiju.
3. K. Timmermaņa iesniegtie termini.
M. Baltiņš: K. Timmermanis ir lūdzis izskatīt trīs būtiskus terminus – verifikācija (verificēšana), testēšana un inspekcija. Jānoskaidro, vai šie termini ir gana precīzi tiem jēdzieniem, kurus vēlamies atveidot. Lūgšu par tiem sīkāk pastāstīt pašam K. Timmermanim.
K. Timmermanis: «Latvijas standartam» ir vairākas komitejas, un 51. tehniskā komiteja nodarbojas ar elektroenerģētika – tur tiek un tika adaptēti starptautiskie standarti. Šajā sakarā no viņiem augusta sākumā saņēmu vēstuli par šiem terminiem. Aizsūtīju šos terminus uz TK, jo par tiem ir jāvienojas. Tie attiecas praktiski uz visām nozarēm, tikai katrā vietā bieži lieto savādāk. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka testēšanu nevajag, jo latviski ir mērīšana. Par inspekciju (inspection) vēl ir jautājums inspekcija vai inspecēšana. Tāpēc aicinu komisiju izvērtēt šos terminus. Ja visiem šķiet, ka tie ir labi, varam pieņemt. Saprotu, ka komisijas locekļiem ir izsūtīta informācija par šiem terminiem.
M. Baltiņš: diemžēl tehnisku iemeslu dēļ šo informāciju nebija iespējams pārsūtīt pārējiem, jo daļa e-pasta vēstuļu gājušas zudībā.
K. Timmermanis: tad šis jautājums ir jāatliek. Kad visiem būs teksts, tad arī runāsim. Jautājums gan tika iesniegts jau augustā. Cilvēki strādā ar šiem iesniegtajiem terminiem, bet mēs spriežam tikai pēc pusgada.
L. Kauķe: vai jums ir savi ieteikumi?
K. Timmermanis: par testēšanu jau pieminēju, ka mums ir mērīšana.
I. Ilziņa: testēšana ir plašs termins
A. Stalažs: laboratorijās ir testēšana, lai kaut ko noteiktu.
M. Baltiņš: testēšana var nebūt tieši mērīšana. Jābūt skaidrībai par jēdzienu, kas šim terminam ir apakšā. Varbūt šiem terminiem jāpiesaista arī kalibrēšana.
A. Lauzis: tad vienā sarakstā varam likt visus pārbaudīšanas terminus, arī validēšanu.
K. Timmermanis: cik saprotu, mums ir Standartizācijas terminu apakškomisija vai grupa, tad šai grupai, izmantojot šo ierosinājumu, vajadzētu to paplašināt un padarboties šajā virzienā, jo tie nav specifiski elektriskie termini.
A. Lauzis: testēšanu lieto divās nozīmēs. Viena ir vispārīga nozīme, to var redzēt ES dokumentos, kur testēšana attiecas uz visiem pārbaudīšanas gadījumiem. Otra nozīme ir ļoti konkrēta, kur diez vai var iztikt bez testēšanas.
M. Baltiņš: ja runājam par inspekciju, tad medicīnā inspekcija pamatā ir apskate, lai nošķirtu slimnieku izmeklēšanā to, ko redz, nepieliekot rokas. Jādomā, vai šī ir analoģija un vai to vajag.
Z. Broka: arī šajā gadījumā ir domāts, ka paskaties un paklausies, ar cilvēka maņām.
A. Lauzis: visos gadījumos nevar vispārināt. Apskate latviski ir daudznozīmīga.
M. Baltiņš: tieši uz to es mudināju – sašaurināt šo jautājumu uz tehniskajām nozarēm. Ja pārnesam uz medicīnu vai bioloģiju, vispārinājums būs pārāk liels.
J. Baldunčiks: vārdu testēt vispār vajag ierobežot ar definīciju. Pēdējā laikā gan vērojams neliels uzlabojums. Autoveikalos tagad parādījies vārds izmēģināt, pirms tam 100 m pabraukāšanos pa pagalmu sauca par testēšanu.
M. Baltiņš: žargonismus jau neizskaudīsim.
J. G. Pommers: tehnikā bieži runā par izmēģināšanu, kur angļiem ir testing.
J. Baldunčiks: par not tested on animals taču nerakstīsim, ka nav testēts, izmantojot dzīvniekus.
A. Lauzis: ES terminoloģijā tā arī lieto.
K. Timmermanis: ja jautājums ir tik plašs jautājums, tad jāatrod grupa, kas ar to nodarbotos. Un terminiem jāpievieno definīcijas. Ja liekam klāt vēl citus terminus, tad jāredz atšķirīgās pazīmes.
TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu un pāriet pie nākamā darba kārtības punkta.
4. Augiem kaitīgo organismu nosaukumi.
M. Baltiņš: TK ir saņemts saraksts apstiprināšanai ar organismu nosaukumiem. Lūgsim A. Stalažam pašam paskaidrot sīkāk.
A. Stalažs: saraksts ir tapis pēc Augu aizsardzības dienesta vēstules, kura man tika pārsūtīta. Sarakstā ir nosaukumi, kas saskaņoti ar Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldi un Latvijas Dabas muzeju. Vēl ir arī kaitīgie organismi, par kuriem apkopoju informāciju. Šeit pamatā ir organismi, kas ir normatīvajos un administratīvajos aktos. Te ir ievēroti principi: pirmkārt, pamatprincips ir censties nemainīt nosaukumus, tāpēc vispirms pārbauda vēsturiskos nosaukumos. Pēc priekšlikuma jaunam organisma nosaukumam saņemšanas, šis nosaukums ir jāpārbauda, kas arī tika veikts. TK vai konkrēti speciālisti nevar teikt, ka jaunais nosaukums vienkārši nepatīk, jo pirmtiesības uz nosaukumu, ja tas atbilst terminoloģijas tradīcijām, piekrīt tam, kas šo nosaukumu pirmais ieteicis. Tāpēc, sastādot sarakstu, pārbaudīta atbilstība terminoloģijas tradīcijām. Ja ir divi varianti, priekšroka ir latviskākam nosaukumam. (piemēram, ja par bitēm parazitējošām ērcēm var izvēlēties postošā vai destruktīvā, tad izvēlēta latviskākā versija postošā .
Lasot M. Baltiņa rakstu par TK vēsturi, redzu, ka mums ir daudz juridisku problēmu. TK savulaik pieņēma Augu aizsardzības terminu krājumu (publicēts 1960. gadā). Nepaskatījos, cik terminu atbilst augu aizsardzībai, bet vairums slimību nosaukumu tur ir uzdoti kā konkrētu ierosinātāju (organismu) nosaukumi. Taču tie ir vismaz 60 gadus veci termini. Pēc tam ir bijuši vairāki TK lēmumi, kur apstiprināti jauni organismu nosaukumi arī kaitīgajiem organismiem, bet tie lielākoties nav pieejami publiski. Minētā krājuma augu aizsardzībā ir pieejams elektroniskais formāts datubāzē AKADTERM. Juridiski būtu jābūt tā, ka jauns lēmums atceļ veco lēmumu konkrētajā daļā. Bet tagad sanāk, ka TK atzīst šo 1960. gada krājumu. Līdz ar to sanāk pretruna — TK atceļ jaunākos lēmumus un apstiprina iepriekšējo krājumu.
Šodien apstiprināšanai iesniegtajā sarakstā ir termini, kas TK apstiprināti vēlāk (pēc 1960. gada, attiecībā uz kaitīgajiem organismiem). Lai nebūtu problēmu ar nosaukumu sistēmu, darba tabulā rakstīju, kas "nav grozāms". Ģinšu epiteti sugu nosaukumos nav pieļaujami kā vārdkoptermini. Piemēram, terminoloģiski pareizi ir lapblusiņa (kas atbilst izkoptām tradīcijām, piemēram, Latvijas Padomju Enciklopēdijā un citi jaunāki izdevumi), bet senākos lēmumos, ieskaitot 1960. gada terminu krājumu, ir lapu blusiņa. Pretstatā lapu uts (tagad laputs), bruņu uts (tagad bruņuts), vēl joprojām daudzi vēlas dalīt ģints epitetu lapblusiņa, to atveidojot vārdkopas veidā. Tāpat, jau sen ir apstiprināts, ka augu sabiedrību nosaukumi, kā jāņogulāji, nevar veidot kaitēkļu nosaukumos sugas epitetu, kas jāveido no attiecīgo augu nosaukuma — jāņogu.
Tāpēc, runājot par organismu nosaukumiem, domājot, kā situāciju risināt TK, — vai veidot tematiskos un/vai problemātiskos sarakstus, vai arī organismu nosaukumus skatīt ne pēc tematikas, izvēlēts variants — veidot jaunus sarakstus apstiprināšanai no jauna TK, lai juridiski varētu novērst agrāko lēmumu pretrunas, terminu sarakstus pielīdzinot kopējām tradīcijām. Tāpēc, jau šodien TK apstiprināšanai iesniegtajā sarakstā, ir sugas, kam nosaukumi iedoti un apstiprināti TK, vai speciālā literatūrā publicēti agrāk. Ir sugas, kam nosaukumi ir jauni, tajā skaitā organismu taksoni, kuriem nosaukumi nedaudz precizēti.
Problēmas organismu nosaukumu jomā ir tādas, ka vairums terminu TK apstiprināti pirms ļoti daudziem gadiem, bet pa šo laiku ir mainījusies organismu sistemātika un kopējā klasifikācija, daudziem organismiem mainīti vai precizēti to taksonu nosaukumi, kas vecajos TK lēmumos ir neprecīzi vai novecojuši. Šis ir galvenais iemesls, kādēļ TK būtu jāpārskata organismu nosaukumi, kā arī, jāņem vērā tradīcijas, kas paralēli ieviestas, piemēram, Latvijas Padomju Enciklopēdijā un enciklopēdijā Latvijas Daba daudzu grupu gadījumā latviskie nosaukumi izstrādāti tikai līdz ģints līmenim, neskarot sugas. Šobrīd liela problēma ir augu slimību nosaukumi, kur valda liels juceklis. Sazinoties ar B. Bankinu (LLU), nolemts 2017. gadā organizēt darba grupas šīs jomas terminu sakārtošanā, ko varētu uzsākt janvārī.
Saskaņojot terminus, ievērots princips, ka līdz konkrētam datumam ir termiņš, kad var iesniegt priekšlikumus, pēc tam nosaukumi tiek sagatavoti apstiprināšanai TK. Šis ir pirmais saraksts, bet ir doma turpināt ar problemātiskajiem variantiem. Šis ir visiem izsūtītais saraksta gala variants, kur iekļauti nosaukumi, kas atzīti par gataviem apstiprināšanai. Ja nav iebildumu, tad saraksts būtu jāapstiprina. Paralēli ir saņemts saraksts ar atsevišķiem putnu nosaukumiem, kas atstāti tālākai pārbaudei, jo jāsalīdzina ar tradīcijām šajā organismu grupā.
K. Timmermanis: šeit man priekšā ir apjomīgs saraksts. Vai tā ir lielāka darba daļa?
A. Stalažs: sarakstā apkopoti nosaukumi no dažādām problemātiskām grupām, kā arī ieinteresētajām iestādēm. Piemēram, no Latvijas Dabas muzeja.
K. Timmermanis: TK nav spējīga to izskatīt. Prakse ir tāda, ka citiem kolēģiem ir vai nu vārdnīca vai krājums. Laikam vispirms šeit vajadzēja virsrakstu un ievadu, citādi nevar neko saprast. Tāpat sākumā vajag norādīt, kur tas ir apspriests profesionāli. Kā dara pēc mūsu nolikuma? Vispirms šādu sarakstu dod diviem profesionāliem recenzentiem. Tad parādās recenzijas, ir diskutabli termini. Un tad diskutablos terminus varam izdiskutēt šeit. Tāpēc es teiktu, ka vispirms sarakstam vajag ievadu, tad vajag kompetentas recenzijas, un tikai pēc tam skatām apšaubāmos terminus.
A. Stalažs: attiecībā uz recenzijām varu teikt: ja noņemam nost botāniku, tad mums nav kompetentu speciālistu. Jāmācās no iepriekšējām kļūdā. Citādi sanāk, ka ikreiz, kad nosaukumus izskata, kādam kaut kas tāpat vien nepatīk. Tāpēc būtu jāvadās pēc principa: ja nosaukums ir publicēts, tas vairs nav apspriežams. Ja ģints nosaukums ir lapblusiņa, tad tas nav apspriežams. Ja ir vecais termins, kas atbilst terminoloģijas tradīcijām, tad nav ko mainīt.
K. Timmermanis: runa ir par stratēģisko daļu. Te nav skaidrs, kas ko skatījis.
M. Baltiņš: A. Stalažs to jau skaidri paskaidroja. Negarantēju, ka pēc šā saraksta apstiprināšanas nebūs diskusiju, bet tad apkopotajam materiālam būs vismaz kaut kāds atbalsts. Tad var teikt, ka šo vairs negrozīsim. Ideālā gadījumā, protams, būtu jādara, kā teicāt. Tāpēc es lūgtu A. Stalažam uzrakstīt nelielu ievadu vienas lappuses garumā. Mēs šo ievadu dzirdējām, bet citiem tāda paskaidrojuma nebūs.
A. Stalažs: šomēnes būs jau 16 gadi, kopš strādāju šajā terminoloģijas jomā. Kopš sāku reģistrēt terminus, tagad man ir jau trešā datubāzes. Pagājušā gada decembrī sāku veidot jaunu datubāzi, lai uzlabotu salīdzināšanas iespējas. Jo vairāk apkopoju publikāciju datus, jo vairāk redzu problēmas. Redzu, ka mēs pārejam uz nelatviskiem nosaukumiem. Esam zaudējuši skalbi, jo tagad ir īriss, tāpat vizbuļa vietā dominē anemone. TK ieviesa dažādu traktējumu apsēm, tagad tās ir papeles, kas ir vācu izcelsmes vārds, kaut paralēli citāts traktējums un dažās publikācijās vēl tagad apses ir apses. Tā mēs tos nosaukumus zaudējam. Tāpat populāros dārzkopības žurnālos regulāri parādās jauni latviskie nosaukumi augiem, kam savi nosaukumi bijuši agrāk — visbiežāk, zaudējot latviskos ģinšu epitetus, ko aizvietot latviskoti zinātniskie nosaukumi.
J. Baldunčiks: tā mēs atgriežamies 19. gs., kad katrā apvidū bija savs nosaukums. Tagad atkal notiek decentralizācija.
A. Stalažs: tāpēc jāsāk kaut kas darīt. Jau uzsākts darbs pie nākamā saraksta apstiprināšanai TK, balstoties uz . 10 gadu laikā apkopoto informāciju par atsevišķiem kokaugu taksoniem, no kā atdalīti tradīcijām atbilstošie un problemātiskie termini. Problemātiskie paliek izskatīšanai nākotnē. Runājot par tematiskajiem izdevumiem, atbilstoši K. Timmermaņa piemēru par vārdnīcām (kas nekādā gadījumā neattiecas uz šodien izskatāmo sarakstu), plānots atsevišķi pabeigt kaitēkļu nosaukumu tematisko krājumu (līdz nākamā gada beigām). Par problemātiskajiem nosaukumiem — nākotnē TK liels darbs vēl paliek attiecībā uz eksotiskiem dzīvniekiem, atsevišķām putnu grupām, bet tur man trūkst datu, kā arī uz dekoratīvajiem augiem, kas šobrīd nozīmīgi dārzkopībā. Šajos gadījumos organismu latvisko nosaukumu lietojumā ir lielas problēmas.
M. Baltiņš: man ir pāris konkrētu jautājumu. Vai defises saliktenis piemērā nakteņu-ķirbju virālā lapu čokurošanās ir veiksmīgs?
A. Stalažs: defises salikteņi ir normāla lieta. Biežāk tas gan ir kaitēkļu un slimību gadījumos, piemēram, ķiršu-madaru laputs, retāk augu slimību nosaukumos Problēma ikdienā ir tā, ka defisi aizstāj ar intervālzīmi vai domuzīmi, saliekot abās pusēs atstarpi. Bet kopumā defise atbilst senām tradīcijām.
M. Baltiņš: vai doma ir tāda, ka abi ir svarīgi saimniekorganismi, kur ir šī slimība?
A. Stalažs: jā, abi ir galvenie organismi, tie šajā gadījumā ir dzimtu nosaukumi.
M. Baltiņš: 6. sarakstā Stewart’s disease latviskais nosaukums ir kukurūzas bakteriālā vīte. Vai Stjuarta slimība izslēgta apzināti? Tātad vairāmies no personvārdiem?
A. Stalažs: Jā, bieži cenšas izvairīties no cilvēku uzvārdiem, kas īpaši ir atsevišķu organismu grupās, bet ne visās. Ir, piemēram, Pīrsa slimība, kas ir jāatstāj, jo šis slimības nosaukums ir publicēts Ministru Kabineta noteikumos, ko var uzskatīt par ieviestu tradīciju. Ir cita problēma — dažreiz rodas vēlme sugu nosaukumos personvārdus vai ģeogrāfisko vietu nosaukumus rakstīt ar mazo burtu. Piemēram, nosaukumā Veimuta priede pirmo vārdu noteikti nevar rakstīt ar mazo burtu, jo tas ir personvārds. Ja organisma nosaukums ir dots pēc vietas vai cilvēka, dominējošais princips ir šo vārdu rakstīt ar lielo burtu, tāpēc nevar piekrist V. Skujiņas publicētajām piezīmēm par pretējo. Bet tas attiecas tikai uz sugas epitetu.
A. Lauzis: ir termins Volta loks, savukārt volts ar mazo burtu ir mērvienība. Ja tas ir apzīmētājs, tad nevar rakstīt ar mazo burtu.
J. Baldunčiks: daļu eponīmisko apzīmējumu tauta vai speciālisti ir tā pārveidojuši, ka neliela daļa vairs nav uztverama kā kaut kāda Vilsona ierīce, bet, piemēram, vilsoniņš.
A. Stalažs: ja tas ir ģints nosaukums, tad var būt arī vašingtonijas, bet, ja tas ir sugas epitets, tad ir Veimuta priede.
Paliek vēl viens aktuāls jautājums, bez šodien sarakstā iekļautajiem eksotiskajiem organismiem, — ko darīsim ar Latvijā aktuālām slimībām? Nākamgad janvārī LLU plānotas darba grupa, kurā sāksim izskatīt Latvijai aktuālās lietas.
Attiecībā uz iepriekšējā sēdē skatīto par baktēriju nosaukumu jāņem vērā: cilvēki ir jāinformē par to, ka tuvojas konkrētā baktērija. Tā ir normāla prakse. Pieliek latīnisko un latvisko nosaukumu. Piemēram, olīvkokiem Itālijā bija problēma. Mums tās, protams, būs plūmes, ķirši. Netuvojas Pīrsa slimība, bet tuvojas organisms. Šie nosaukumi nepieciešami informatīviem materiāliem. Līdz ģints līmenim nosaukumi ir, tālāk – nav. Tāpēc TK ir laicīgi nosaukumi jāievieš.
M. Baltiņš: atgriezīsimies pie šīs sēdes jautājuma. Es tomēr aicinātu komisijas locekļus atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, šis nav labākais veids, kā nonācām līdz rezultātam, bet ar to būs jārēķinās daudzos gadījumos, kur apakškomisijas ir nelielas. Galvenais, lai tas būtu saskaņots speciālistu vidū un kāds noziņotu pie mums. Būtiski, lai radām pozitīvo precedentu. Beidzot mums ir nevis tikai viens termins, bet plašs materiāls. Turklāt šie ir aktuāli termini. J. Baldunčiks tam piekrīt.
E. Cauna: es tomēr atgriežos pie procedūras, ko minēja K. Timmermanis. Tātad šeit ir tapis vērā ņemams ekspertu veidots saraksts. Gribētu tomēr redzēt pavadrakstu, kuras daļas nāk no kurām organizācijām. Tad vēl vajadzētu vērtējumu no cilvēkiem, kas darbojas šajā jomā, vai tulkotājiem, kas veido normatīvos aktus.
A. Stalažs: par recenziju nepieciešamību šodien ir teikuši jau divi cilvēki. Taču vai Latvijā ir tādi speciālisti, kas varētu dot recenzijas. Par augiem — man bijušas sarunas ar V. Šulcu no LU Bioloģijas institūta, taču no stabilitātes viedokļa es viņam nepiekrītu attiecībā uz agrāk lietotu nosaukumu maiņu tā, lai tagadējais variants atbilstu tulkojumam no zinātniskā nosaukuma sugas epiteta. No LU Botāniskā dārza recenzijā manam raksta savulaik rakstīja, kāpēc jāsaka jānīši, jo mēs lietojam un lietosim erigerones. Bet, ja jānīši ir pat normatīvajos aktos, tad tā arī vajag lietot, un šis nosaukums ir latvisks. Ja cilvēki necenšas izkopt terminoloģiju, vai tos var uzskatīt par tādiem, kas var dot recenziju? Mēs esam zaudējuši Daugavas vizbuļu nosaukumu tikai tāpēc, ka vajag atveidot pēc latīniskā nosaukuma tulkojuma, kas ir meža. Taču nacionāli nozīmīgākais nosaukums Daugavas vizbulis ir tāpēc, ka Latvijā augi izplatīti Daugavas ielejā. Līdzīgi ir ar balto un sarkano āboliņu, kas ir tautas nosaukumi un saglabājami neatkarīgi no atbilstības zinātniskā nosaukuma tulkojumam.
J. G. Pommers: nevaru tomēr jums piekrist. Ir taču kāds, kas izmanto šos terminus. Vai ir skolas, augstskolas, kur māca augu aizsardzību? Tie, kas lieto šos terminus, arī var būt recenzenti.
A. Stalažs: māca terminus, kas ir arhaiski, jo tradicionāli pārņemti no avota uz avotu. Augu aizsardzību māca kopumā, bet ne terminoloģiju. Ar LLU speciālistiem es sazinos.
M. Baltiņš: diemžēl daudzi cilvēki, kas docē attiecīgos kursus, ir terminoloģiski vienaldzīgi. J. Baldunčiks tam piekrīt.
M. Baltiņš: A. Stalažs jau pateica, ka šajā plašumā nav tādu cilvēku, kas varētu sakārtot terminoloģisko sistēmu. Ja iesim pēc principa, tad nonāksim pie tā, ka šis saraksts iestrēgst. Turklāt patīk-nepatīk līmenī. Tas nav arguments. Šajā sarakstā skaidri jaušams konservatīvisma princips – terminu maina tad, ja tas tiešām ir aplams.
Otrkārt, mūžīgs strīds ir starp sistemātiskās botānikas, zooloģijas pārstāvjiem un farmaceitiem, mežkopjiem, lauksaimniecības speciālistiem, kuri lieto tradicionālāku terminoloģiju. No vienas puses, piekrītu izteiktajiem iebildumiem, no otras puses, neredzu veidu, kā panākt recenziju, neatliekot sarakstu uz daudziem gadiem.
J. G. Pommers: var taču atrast cilvēkus, kas varētu izteikt savas kvalitatīvās domas.
A. Stalažs: bija projekts, kura laikā tapa gliemju nosaukumi, un paralēli bija arī kaitēkļi. V. Spuņģis tad atsaucās uz TK apstiprināto grāmatu, kas izdota 1960. gadā, lai gan maurērču nosaukumus vēlāk pilnveidoja, galvenokārt A. Rupais. Kā sākumā teicu, citi TK lēmumi nav publiski pieejami plašākai sabiedrībai. Ja LU profesors reiz pasaka, ka konkrētus nosaukumus nevar lietot, jo jālieto ir TK apstiprinātais, tad ko tur lai piebilst? TK ir jāsakārto šis lauks. Skatot valsts iestāžu dokumentus, brīžiem nevar saprast, no kurienes ir ņemti tradīcijām neatbilstoši nosaukumi. TK ir 1960. gada grāmata, kas ievietota AkadTerm, ir ar drukas kļūdām. Ir dažas sugas, kuru atbilstību mūsdienas klasifikācijai nespēju atšifrēt pat es, bet TK ir pateikusi, ka tas ir apstiprinātais saraksts, kaut vēlāk dažās grupās ir jaunāki lēmumi, kas nav AkadTerm. Vai tiešām TK ekspertam vajag recenzentu? Jo tad jāapšauba visu apakškomisiju darbs.
M. Baltiņš: būtiskais jautājums saistīts ar to, vai varam lietu izkustināt no sastrēgumpunkta? Diemžēl neesam publiskojuši lēmumus un šķirkļu sarakstus. Plaši parādās tas, ka atsaucamies uz vecu, nepārbaudītu informāciju un reizēm neveiksmīgiem ieteikumiem, kas ir biļetenos. Ja nespersim soli tālāk, tad iecementēsim šo neskaidrību. Protams, varam šo lēmumu atlikt, tas neko nemainīs. Tomēr ierosinu principāli atbalstīt, pretējā gadījumā netiksim uz priekšu.
K. Timmermanis: palieku pie tā, ka šo materiālu var laist apgrozībā kā A. Stalaža personīgo viedokli. Protams, papildinot sākumdaļu. Ja sakāt, ka viss 60. gados pieņemtais nekam neder un jāmet laukā, tad latvju dainas arī jāmet ārā. Saprotu, ka terminoloģijā ir slikts stāvoklis, esat paveicis lielu darbu. Bet, ja komisija vēl pagaidām pastāv, tad jāciena sevi. Mums ir savs nolikums un kārtība, jāturas rāmjos. Tas, ka sakāt, ka esat vienīgais korifejs Latvijā, ir absurdi. Jāveido darba grupa ar kompetentiem kolēģiem. Normālā kārtībā jautājumam ir jānāk no apakškomisijas. Jūsu kaismīgā runa ir viss, kas jums ir. Ja materiāls iet kā jūsu individuālā izstrāde, es varu pateikt, ka paveicāt lielu darbu, bet neredzu, ka to varētu iekļaut sistēmā.
A. Stalažs: ja tiek uzskatīts, ka tie ir tikai ieteikumi, tad nesaprotu, kāpēc man te jānāk un jākonsultē. Ja es varu publicēt visu, ko man pašam vajag, bet te ir saraksts ar organismiem, kas neskar mani tieši, un mans darbs tad kļūst par izniekotu laiku.
A. Lauzis: eksperti nebūtu vajadzīgi, bet būtu jānovērtē izmantotā metodika. Ja atzīstam šo metodiku, tad varam sarakstu pieņemt. Pēc tam var būt labojumi un ieteikumi. Ja formāli vajag recenzijas, tad tas šo darbu nogremdētu.
M. Baltiņš: aicinu A. Stalažu tomēr apsvērt iespēju izstrādāt ievaddaļu, paskaidrojot arī metodiku, lai varētu šo jautājumu virzīt tālāk.
5. Irānas kodollīguma terminu apspriešana.
M. Baltiņš: laika trūkuma dēļ ierosinu uzreiz pāriet pie 6. darba kārtības punkta.
6. Dažādi.
6.1. Termina greenwash atbilsme latviešu valodā
J. Baldunčiks: greenwash ir ar terminoloģisku raksturu, bet tas nav termins.
M. Baltiņš: tas varētu kļūt par terminu.
A. Amoliņš: vai smadzeņu skalošana ir termins?
M. Baltiņš: politoloģijā noteikti. Arī šim terminam ir sava vieta. Piemēram, naudas atmazgāšanas vietā ielikām nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija tikai tāpēc, ka metaforisks termins it kā nav labs. Bet vai tas bija veiksmīgs risinājums? Es tomēr teiktu, ka šis ir termins. Sociālajās zinībās tas ir kā fenomens, ka ar psiholoģisku argumentu palīdzību tiek ietekmēta cilvēku uzvedība. U. Cerbulis savā e-pasta vēstulē ieteica zaļmuldēšana.
A. Amoliņš: te ir arī valodas reģistra jautājums.
E. Cauna: zaļmaldināšana ir neitrālāks termins, zaļmuldēšana ir ar negatīvu pieskaņu. Pamatdarbība šeit ir dezinformācijas izplatīšana, lai maldinātu patērētājus.
A. Lauzis: zaļmaldināšana ir pārāk plakans, te būtu jābūt metaforai.
J. Baldunčiks: ja metafora ir pārkopēta no citas valodas, tad nekas labs tas nav.
A. Lauzis: maldināšana ir vispārīgs termins, aiz kura var būt piecas sešas metaforas. Palieku pie tā, ka šis variants ir pārāk plakans, zaļmuldēšana ir labāka.
L. Kauķe: vai metafora zaļš latviešu valodā tiek uztverta tāpat kā angļu valodā? Latviski mums ir dzīvot zaļi.
J. Baldunčiks: studenti jau sen dzīvo zaļi tikai zaļajā nozīmē.
K. Timmermanis: varbūt zaļmelošana?
M. Baltiņš: melošana ir skaidri apzināta ļaunprātīga darbība, bet maldināšana atkal ir pārāk plakani, piekrītu A. Lauzim.
A. Lauzis: Greenpeace jau savas aktivitātes arī pamato ar muļķībām.
A. Amoliņš: tā ir zaļā dezinformācija.
M. Baltiņš: metafora tomēr būtu jāsaglabā.
J. Baldunčiks: tas nenozīmē, ka noteiktos kontekstos nevarētu lietot zaļo dezinformāciju.
A. Lauzis: tā ir dezinformācija ar zaļās dezinformācijas līdzekļiem. Te ir zaļdezinformācija.
TK pagaidām nolemj apstiprināt terminu zaļmaldināšana.
6.2. Termina QR code atbilsme latviešu valodā
M. Baltiņš: esam saņēmuši vēstuli no V. Vītoliņa, kurā ierosināts to saukt par kvadrātkodu.
A. Lauzis: kvadrāti gan parasti ir lieli, tad labāk rūtiņkods.
E. Cauna: QR code angliski ir saīsināts no Quick Response Code, ierosinājums kvadrātkods šķiet atbilstošs.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un nolemj apstiprināt terminu kvadrātkods.
6.3. Mākslas materiālu nosaukumi
M. Baltiņš: kā pareizi būtu saukt mākslas materiālus, kuri angliski ir fluid un resistive?
J. Baldunčiks: rezistīvs noteikti izklausās drausmīgi.
K. Timmermanis: par fluīdiem mums kaut kad senāk bija atsevišķa sēde.
M. Baltiņš: tie bija agregātstāvokļi.
A. Lauzis: pirmos varētu saukt par plūdīgiem. J. Baldunčiks tam piekrīt.
M. Baltiņš: un otri? Cieti?
A. Lauzis: jā, tad būtu plūdīgi un cieti.
Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām nolemj apstiprināt terminus plūdīgi un cieti materiāli.
6.4. Termini flipped learning un flipped classroom
M. Baltiņš: šeit piedāvātas atbilsmes apgrieztā vai apvērstā mācīšanās. Apgrieztā diez vai, apvērstā vēl varētu. J. Baldunčiks, A. Amoliņš un K. Timmermanis tam piekrīt.
Arī pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām nolemj apstiprināt terminu apvērstā mācīšanās.
M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.
Sēde beidzas plkst. 15.48.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne
