Sēde notiek 2017. gada 7. februārī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 12 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne
Darba kārtībā:
- Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
- Pārbaudīšanas procedūru termini.
- Irānas kodollīguma terminu apspriešana.
- Dažādi.
Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis K. Timmermanis, A. Lauzis, U. Cerbulis.
1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
LZA TK priekšsēdētājs M. Baltiņš aicina sākt sēdi ar pirmo darba kārtības punktu un paziņo, ka vienīgie iebildumi saistībā ar iepriekšējās sēdes protokolu saņemti no A. Stalaža. Tomēr jānorāda, ka būtu lietderīgi uzrakstīt nelielu ievadu A. Stalaža iesniegtajam sarakstam. Tas apliecinātu, ka sarakstā pausts saskaņots, nevis vienpersonisks viedoklis.
A. Stalažs: man tikko bija pārrunas ar Māru Vikmani no LU, kura teica, ka mums jācīnās un jāaizstāv savs viedoklis, bet vakar man darbavietā bija saruna ar direktoru. Pirmkārt, vēršu uzmanību uz to, ka pagājušā gada TK protokolā rakstīts: piedalīšos TK darbā neklātienē, jo dzīvoju Dobelē, un tas nekad nav ticis apstrīdēts. Tāpat ar iekļaušanu apakškomisijas darbā es automātiski kļuvu par tās priekšsēdētāju. Otrkārt, K. Timmermanis neko par mani nenoskaidroja un apšaubīja manu kompetenci, bet es tomēr organismu jomā esmu viens no labākajiem ekspertiem. Man nav jāatskaitās par savu eksperta darbu. Bija iesniegti četri saraksti – viens, kas saskaņots ar Dabas aizsardzības pārvaldi, otrs – ar Dabas muzeji, trešajā es veicu ekspertīzi pēc Augu aizsardzības dienesta pieprasījuma, un ceturtajā sarakstā bija problemātiskie termini.
Problēmas ir milzīgas, esmu par to apkopojis informāciju. TK neņem vērā to, ka organismu nosaukumi nepieder valodai, organismu zinātniskos nosaukumu lietošanu un rakstību nosaka vairāki starptautiskie bioloģiskās nomenklatūras kodeksi (kopumā pieci kodeksi). TK ir atpalikusi laikā no 20–50 gadiem. Es piedāvāju problemātisko terminu grupu, jo tiešām ir problēmas, un problēmas ir valodā. TK ir centrs, kas vēl var kaut ko darīt. Attiecībā uz organismu nosaukumiem AkadTerm minēti septiņi avoti, savukārt manā datubāzē ir 4618 avotu. Ja Augu aizsardzības dienests nesaņems atbildes no TK, tad lietos terminus pa savam.
M. Baltiņš aicina A. Stalažu pievērsties konkrēti iepriekšējās sēdes protokolam un norāda, ka TK nāk A. Stalažam pretī, aicinot uzrakstīt īsu ievadu un norādīt cilvēkus, ar kuriem notikusi konsultēšanās, lai varētu uzskatīt, ka A. Stalaža piedāvātie termini ir akceptēti.
A. Stalažs: kā viens eksperts var prasīt no otra recenzijas? Otrreiz es sarakstu vairs nesniegšu.
E. Cauna: man pagājušoreiz likās, ka K. Timmermanis iestājās ne pret A. Stalaža kompetenci, jo A. Stalažam ir pieredze un attiecīga izglītība, kā arī ieguldīts liels darbs daudzu gadu garumā, bet iebilda pret pašu procedūru – pret to, ka TK apstiprināšanai tiek virzīts viena cilvēka sagatavots materiāls. Mums visā komisijā un apakškomisijās terminoloģija ir kolektīvs darbs. Piemēram, mums Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijā ir sēžu protokoli, mēs protokolējam, kas ieradies, kāds ir sēdes iznākums u. tml. Tā kā TK apstiprinātie termini tiek publiskoti laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», tie ir lietojami oficiālajā saziņā, tāpēc atbildība ir liela.
A. Stalaža iebildums, ka šim sarakstam nevar prasīt vērtējumu, ir pretrunā ar zinātnisko publicēšanas praksi, jo jebkuram rakstam ir zinātniskais recenzents (peer review), un tas palīdz uzlabot publikāciju kvalitāti. Es sarakstā atradu gan terminogrāfiskas, gan gramatiskas kļūdas. A. Stalaža iesniegtais materiāls ir vērtīgs, TK to grib virzīt tālāk, jo tas ir svarīgs latviešu valodai, bet šeit vajadzētu panākt viens otram pretī. Kas attiecas uz apakškomisiju vadītājiem, baidos, ka tas nav noteikts.
A. Stalažs: kad kādu uzņem apakškomisijā, šis cilvēks automātiski kļūst par tās vadītāju. Manu uzņemšanu toreiz neviens neapstrīdēja, kā liecina protokols. Ja uzskatāt, ka neesmu komisijā, tad kāpēc vispār tādus protokolus kādam sūta.
M. Baltiņš: neviens neapgalvoja, ka neesat komisijā, bet galvenais jautājums tagad ir, ko darām pēc pēdējā protokola.
E. Cauna: mums ir iekšējais dokuments «Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts», pēc kura vadīties attiecībā uz apakškomisiju vadītāju apstiprināšanu.
A. Stalažs: tas nav juridiski spēkā, ja ir pretrunā MK noteikumiem, un mums ir MK noteikumi, kas regulē TK darbu.
M. Baltiņš aicina šo diskusiju beigt un norāda, ka galvenā prasība ir tāda, lai sarakstu izskatītu vēl kāds cits.
A. Stalažs: K. Timmermanis mani aizvainoja, tāpēc es atsaucu iesniegto. Ja tiek apšaubītas manas profesionālās zināšanas, man te nav ko darīt. TK negrib atzīt, ka krājumi ir novecojuši un valda pretrunas.
M. Baltiņš: pretrunas ir daudzās nozarēs, un konkrētā nozare nav unikāla. A. Stalažs: tāpēc arī vēlos to sakārtot.
E. Cauna: A. Stalaža iesniegtais materiāls ir vērtīgs, un mēs labprāt uzklausīsim konstruktīvus priekšlikumus.
A. Stalažs: ierosinu apstiprināt visus nosaukumus no jauna, vecajos saliekot norādes uz jaunajiem. Nebūtu pieļaujams, ka TK apstiprina veco terminoloģiju. M. Baltiņš: tas ir izdarāms, bet materiāls noteikti ir jāpārlasa vēl kādām. Ja atradīsies kļūdas, tās tiks labotas.
A. Stalažs: A. Lauža kungs šajā ziņā ir vislabākais. Piekrītu, ka trīsreiz pārlasot, gala rezultāts ir labāks, bet ir runa par procedūras lietām.
M. Baltiņš: vai pēc E. Caunas ieteikuma varam vienoties, ka pēc pārlasīšanas mēs nākamreiz varētu apstiprināt sarakstu?
E. Cauna: iepriekšējā sēdē A. Lauzis teica: ja uzrakstīsit principus, tad viņš pārskatīs sarakstu un uzrakstīs atzinumu. Vai tas būtu kompromiss?
A. Stalažs: ja varam sakārtot nosaukumus, kā nākas, tad tas var būt kompromiss.
M. Baltiņš: mēs gribam tos sakārtot, bet pirmais solis ir jāsper pareizs. Kad iestrādāsim sistēmu, tad šis process aizies.
A. Stalažs: cilvēki no malas uzskata, ka TK ir eksperti. Piekrītu, ka sarakstu izskata A. Lauzis kā valodnieks, bet ir aizvainojoši, ja man kā TK loceklim prasa recenzentu, jo citiem neprasa. J. G. Pommers aizrāda, ka recenzents tiek prasīts jebkuram. Arī E. Cauna tam piekrīt, norādot, ka jau vairākas reizes saraksti ir apstiprināti tieši pēc šādas pašas procedūras.
M. Baltiņš: mums bija teoloģijas terminu saraksts, juridisko terminu saraksts, primātu sugu saraksts, paleoantropoloģijas saraksts, tiem visiem bija vienādas prasības. Ja A. Stalažs piekrīt E. Caunas piedāvātajam kompromisam, varam virzīties tālāk.
2. Pārbaudīšanas procedūru termini
M. Baltiņš: šodien pie mums ir ieradies LVS STK-10 pārstāvis Mikus Zelmenis, kurš uzrakstījis vēstuli par ISO standartiem. Tātad šajā punktā mums ir K. Timmermaņa iesniegtie elektroenerģētikas termini, A. Lauža sagatavotais apkopojums un M. Zelmeņa vēstule par validāciju un verifikāciju. Lūgšu sīkāk izteikties M. Zelmenim.
M. Zelmenis: izskaidrošu kopējo situāciju. Runa ir par standartiem – ISO u. tml. Sākot no 20. gs. 90. gadiem vēsturiski likti termini validēšana un verifikācija. Tagad tos mēģina likt visās vietās, un ir sadursmes pat starp standartiem. Vienā vietā ir domāta rūpīga pārbaude un datu analīze, bet otrā vietā standartos angliski šie vārdi tiek lietoti viscaur, piemēram, projekta apstiprināšanai. Tāpēc bija aicinājums saprast, kad šos terminus atstāt ir pamatoti un kad no tiem varētu izvairīties, jo angliski citu variantu nav, šie ir populāri vārdi.
Z. Broka: runājot par K. Timmermaņa iesniegtajiem terminiem (verification, inspection, testing), tie ir no standartiem elektrotehnikas jomā. Standartos izmantoti pamattermini, kas nosauc procedūras, un tad izklāstīts, kā katra tiek veikta. Standartu izstrādātājiem bija jautājums, vai šos terminus pārcelt burtiski vai kā citādi. Kontekstā ar A. Lauža rakstīto tās ir noteiktas procedūras, kas reglamentētas sīkāk.
M. Baltiņš: problēma ir tā, ka elektrotehnikā šie termini tiek lietota skaidrā sistēmā, bet M. Zelmeņa minētajos standartos terminoloģiskās slodzes faktiski nav vai tā ir tikai daļā standartu, kas attiecas uz precīzām pārbaudēm.
M. Zelmenis: pārtikas nekaitīguma standartā aprakstīts vesels process, kā tieši notiek verifikācija, bet, ja runa ir par uzņēmuma darba organizēšanu, diez vai tur tas process ir tik sarežģīts.
M. Baltiņš: mums būtu jāvienojas, ko darām neterminoloģijas daļā, kas zināmā mērā ir ārpus kompetences. A. Lauzis ir izveidojis fundamentālu materiālu, grupējot angļu terminus pēc pazīmēm. Pirmajā grupā ir tikai specifiskas pārbaudes procedūras – audit, check, inspection, testing u. c. Otrajā grupā ir termini, kas apzīmē gan pašu pārbaudīšanu, gan daudzos gadījumos nozīmē to, ka ir dots pozitīvs pārbaudes slēdziens – approval, attestation, verification validation. Šaurākā nozīmē varētu teikt, ka verifikācija ir atzīt kaut ko par labu esam. Validācija zināmā mērā ir tas pats – nevis vispār kaut ko kontrolēt, bet ar pozitīvu iznākumu. Trešajā grupā ietilpst termini, kuros pārbaudei ir izmēģinājuma raksturs – probation, trial. Otrajā vēstulē A. Lauzis rakstīja, ka izvērš otro grupu, piedāvājot arī terminu validēšanas procedūra, bet es nezinu, vai tas palīdz.
Elektrotehnikā dažos gadījumos kā verification atbilsme ieteikts variants atbilstības pārbaude. Vai tas nozīmē, ka atbilde var būt tikai jā vai nē?
Z. Broka: principā, jā. Pirms pieņem ekspluatācijā vai ekspluatācijas gaitā.
M. Baltiņš: tātad vai nu atbilst vai neatbilst. Varbūt šeit vajag sašaurināt un paralēli verifikācijai likt terminu atbilstības pārbaude?
M. Zelmenis: viens būs pārbaude atbilstoši sākotnējām prasībām, otrs – pārbaude, vai kaut kas ir lietošanai derīgs. Standartos verification domāts kā atbilstība sākotnējām prasībām, bet validation – ka atbilst lietošanai. J. Borzovs tam piekrīt. Z. Broka norāda, ka elektrotehnikā ir initial verification un periodic verification.
M. Zelmenis: problēma ir tā, ka šos vārdus sāk likt automātiski, ieraugot angļu vārdus. Standartos nav termina approval, jo tas ir mutisks apstiprinājums. Tiklīdz kāds parakstās, uzreiz ir verification. Vai tiešām ar to domāta pārbaude tik lielā pakāpē un jāpatur angļu vārds?
J. G. Pommers: jāņem vērā, ka angļi atšķirībā no latviešiem tik stingri nepieturas pie noteiktas terminoloģijas. Viņi labi viens otru saprot, runājot vienkāršiem vārdiem vai lietojot dažādus variantus. Mums atkal vajag visu precīzi nodalīt.
M. Baltiņš: tad varam skaidrot šos vārdus divējādi. Vienā gadījumā būs domāta atbilstības pārbaude, bet otrā – pārbaude vispārējā nozīmē. Vienu mēs atstājam kā svešvārdu, bet vispārīgā nozīmē liekam vārdu pārbaude. M. Zelmeņa norādītā problēma ir tā, ka verification šķietami visur lietots terminoloģiskā nozīmē, visur gribam likt vienu ekvivalentu, bet tas padara tekstu grūti lasāmu un arī pārprotamu.
M. Zelmenis: standarts ir jālasa daudziem, ne tikai profesionāļiem. Lai lasītu latviski tulkoto standartu, jāņem vārdnīca, jo viss ļoti gudri sarakstīts.
E. Cauna: mēs IT nozarē dzelžaini lietojam terminus validācija un verifikācija un neaizstājam tos ne ar ko citu. Katram ir sava definīcija. Verifikācija ir pārbaude, kas pārbauda atbilstību speciālām prasībām, bet validation ir procesa novērtēšana. Nevajag visu padarīt izplūdušu, tās ir divas atšķirīgas procedūras. Standartu līmenī šos svešvārdus tomēr vajadzētu atstāt. Protams, ir arī gadījumi, kad, piemēram, vienkārši veicam paroles pārbaudi, tad varam to novienkāršot. Bet tehniskajā tulkošanā un standartos šāda svaidīšanās būtu diezgan riskanta.
J. Borzovs: ja kvalitātes standarti ir augstāki un attiecas uz visām nozarēm, tad verifikācija un validācija ir vispārīgāka. Konkrētajos gadījumos ir dažādas metodes, kā var verificēt – inspection, desk checking u. c. Verifikācija un validācija ir augstāka ranga termini, lai tie tādi arī paliek. Nozaru specifiskajos standartos katrā nozarē jāpaskaidro, kā notiek verifikācija un validācija. Nepastāv tāda verifikācija un validācija vispār. Tās veic ar specifiskām metodēm, vismaz mūsu nozarē.
M. Zelmenis: ir arī vispārīgais standarts, ko attiecina, piemēram, uz avīžu kiosku.
M. Baltiņš: man tomēr patīk doma, ka neaizejam pilnīgi anglicismu pavadā. Vajadzētu tomēr pateikt, ka vispārīgos standartos atbilsme ir pārbaude, jo tur diez vai būs abi divi termini ar atsevišķu nozīmi. Specifiskākos standartos uzreiz ir skaidrs, ar ko viens termins atšķiras no otra.
M. Zelmenis: turklāt standartā ir atsevišķa nodaļa, kurā paskaidrots, kas un kā darāms.
E. Cauna: tad jāskatās pēc vietas, kurā šos terminus lieto. Piemēram, lasu MK «Noteikumus par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem», un tur minēta verificēšana. Ja tur būtu rakstīts par ūdens mērītāju pārbaudi, es teiktu, ka tas ne pēc kā neizklausās. Šeit ir svarīgi pareizi novilkt robežu. Ir vietas, kur var runāt saprotamāk, bet ļoti jāuzmanās.
M. Zelmenis: tur, kur ir runa par mērlīdzekļiem, protams, ir verificēšana, bet parastā projekta vadīšanas procesā, diez vai būs šādas darbības. Tur nav zinātnisko metožu, nav stingras kārtības. Šajos gadījumos prasās zināma gradācija.
M. Baltiņš: izskanēja priekšlikums, ka verifikācijai kā sinonīmu varētu apstiprināt atbilstības pārbaudi.
J. Borzovs: es gan teiktu, ka atbilstības pārbaudei ir cits uzsvars, tas vairāk saistās ar conformity. Tie visi ir ISO 9000 grupas augšējie jēdzieni.
M. Baltiņš: saprotu E. Caunas bažas par robežu, bet nebūtu labi pateikt, ka terminoloģiskā nozīmē šie divi vārdi ir atveidojami tikai ar svešvārdu. Nav pārliecības, ka svešvārds ir nepieciešams vispārējā rakstura standartos un dokumentos, kur netiek norādītas konkrētas metodes un procedūras. Es aicinātu M. Zelmeni atsūtīt savu skatījumu par to, kur šī robeža ir redzama.
E. Cauna: tas varētu būt kā metodiskais materiāls. Ja tiks dots signāls, ka var stingri nelietot terminu verificēšana, tad jābūt skaidrībai, kur to var darīt un kur nevar. Labi būtu izveidot tabulu ar piemēriem, un tad arī parādītos principi. Pēc tam varētu iesaistīt A. Lauzi, un mēs redzētu, vai viss ir skaidrs.
Z. Broka: kā ar šķīrumu starp procesu un rezultātu?
L. Kauķe: verifikācija principā ir gan process, gan rezultāts. Tāds veidojums kā verificējums nav dzirdēts.
M. Baltiņš: ja ir vajadzība, tad var darināt, bet nedomāju, ka tas būtu nepieciešams šajā gadījumā.
TK vienojas sagaidīt M. Zelmeņa sagatavoto materiālu ar piemēriem, lai redzētu principus, un tad skatīt šo jautājumu tālāk.
3. Irānas kodollīguma terminu apspriešana.
multipoint initiation system
M. Baltiņš norāda, ka terminu tabulā piedāvātas atbilsmes daudzpunktu sprādziena detonatoru sistēma un vairākkārtīga detonētājsistēma. Vispirms jānoskaidro, vai tā ir vairākkārtīga vai daudzpunktu sistēma.
L. Kauķe: ko nozīmē daudzpunktu – vai to, ka tā ir vairākās vietās vienlaicīgi? Jo tad vairākkārtīgi nav precīzi.
M. Baltiņš: šeit domātas vairākas vietas, tātad pareizi būtu daudzpunktu detonētājsistēma. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu daudzpunktu detonētājsistēma.
payload un non-weapon paylod
M. Baltiņš: ar šo terminu saprot kravnesību, ko lidaparāts var pacelt.
E. Cauna: tad tā ir derīgā krava. Doma ir tāda, ka tā ir daļa, ko var ielikt lidmašīnā vai raķetē papildus pašas raķetes svaram. Latvijas padomju enciklopēdijā ir derīgā krava, krieviski полезный груз.
L. Kauķe: derīgā krava ir pārprotams termins.
M. Baltiņš: tad var teikt kravnesība, jo tā pasaka lidaparāta spēju kaut ko pacelt.
J. G. Pommers: citā sarakstā, kur arī runa ir par militāro nozari, payload ir lietderīgā slodze. Kravnesība nav payload, jo kravnesība ir normatīvs lielums, un to parasti neapzīmē ar payload.
L. Kauķe: kravnesība ir īpašība, spēja pacelt. Tā nevar būt ne militāra, ne nemilitāra. Militāra kravnesība neskan, vajag kaut ko starpā.
J. G. Pommers: nemilitārā lietderīgā slodze.
E. Cauna: Eurovoc vārdnīcā kravnesība ir carrying capacity. Tur tā ir šķirta no derīgās kravas, tas nav tik vienkārši.
J. G. Pommers: vai nevaram uzaicināt šīs nozares pārstāvi?
M. Baltiņš: nelaime ir tā, ka šis saraksts nav nozares saraksts. Visi šie termini ir saistībā ar Irānas kodollīgumu, un tur ir dažādas nozares – gan martencietināts tērauds, gan detonatori, gan daudz kas cits, jo šie ierobežojumi attiecas uz daudzām jomām.
J. Borzovs: tātad runa ir par starpvalstu līguma latviskojumu. Vai no šā latviskojuma kvalitātes kaut kas ir būtiski atkarīgs?
M. Baltiņš: radot līdzīgus dokumentus, ES lietos terminus, kas ir regulā, un tie kalpos par precedentu turpmākiem dokumentiem. Ir labi, ja mēs varam piedāvāt mazāk nepareizu terminu, pat tad, ja tas nav ideāls. Vai ir iebildumi pret variantu kravnesība? Jo slodze liekas maldinoša.
J. G. Pommers: payload tomēr uztver kā lietderīgo slodzi, nevis kravnesību. Tās atšķiras. Ar kravnesību raksturo automobili, piemēram, 3t kravnesība, bet lietderīgā slodze ir kaut kas cits.
L. Kauķe: es jau teicu, ka uzskatu: kravnesība nevar būt ne militāra, ne nemilitāra. Varbūt tad nemilitāras kravas nestspēja?
E. Cauna: nestspēja attiecas uz visu lidaparātu kopumā. Arī tām daļām, kas ir neatsverama sastāvdaļa.
M. Baltiņš: nestspēja attiektos uz visu, ko lidaparāts var pacelt.
E. Cauna: atkārtošos, ka vēsturiski lietots termins derīgā krava.
M. Baltiņš: tad jau labāk lietderīgā, nevis derīgā krava.
E. Cauna: vai priedēklis būtiski izmaina nozīmi? Tradicionālā vārdkopa tomēr ir derīgā krava.
L. Kauķe: ja varam padarīt terminu precīzāku, kāpēc to nedarīt?
E. Cauna: ja var nemainīt, tad labāk tomēr nemainām, jo terminoloģijai vajadzīga konservatīvā daļa.
M. Baltiņš: ja uzskatām, ka pamattermins ir derīgā krava, kas labi atspoguļo situāciju, tad varam to sadalīt kā militāru un nemilitāru.
TK vienojas pagaidām apstiprināt terminus derīgā krava un nemilitārā derīgā krava.
nuclear explosive device
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāta atbilsme kodolsprādzienierīce. Iespējams, tas nav pats labākais variants, bet nav arī īstu iebildumu. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu kodolsprādzienierīce.
photo-multiplier tube
M. Baltiņš: terminu tabulā doti varianti fotoelektronu pavairotāju lampa fotopavairošanas lampa. Ja vien nav neprecīzi, tad otrais variants ir labāks, jo īsāks.
Z. Broka: Latvijas Vikipēdijā ir fotoelektronpavairotājs.
E. Cauna: fotoni ir viena lieta, elektroni – cita.
M. Baltiņš: te vēl ir jautājums par to, vai pavairošanas vai pavairotāj.
J. G. Pommers: pavairotājlampa būtu drošāk.
TK pagaidām pieņem terminu fotoelektronpavairotājlampa.
pneumatic ram
Terminu tabulā piedāvāti divi varianti – pneimatiskais zveltnis un pneimatiskais āmurs.
J. G. Pommers: labāk ir zveltnis.
E. Cauna: zveltnis kā termins ir svešāks.
L. Kauķe: ir jau arī vārds veseris.
J. G. Pommers: terminoloģijā parasti ir āmurs.
E. Cauna: ir tāds termins vesera zveltnis, un ar zveltni domāta galviņa.
TK vienojas pagaidām pieņemt terminu pneimatiskais zveltnis.
power-transmission system
Z. Broka: elektroenerģētikā transmission ir pārvades sistēma. Šeit gan tas tā nav domāts, te drīzāk ir energoapgādes sistēma. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām pieņem terminu energoapgādes sistēma.
primary explosive
M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāti varianti primārās sprāgstvielas vai iniciētājsprāgstvielas. Tās ir tās sprāgstvielas, kas palaiž sprādzienu. Iniciētājsprāgstvielas liekas veiksmīgāks risinājums.
L. Kauķe: vai iniciēšanu nevar aizstāt ar palaišanu?
A. Stalažs: šeit domāta tieši procesa ierosināšana.
E. Cauna: man ir šaubas par to, vai ar iniciēšanu neaizvirzāmies par tālu. Šeit domāts, ka ir primārais un sekundārais sprādziens. Ko iegūstam, vienu vārdu aizstājot ar otru?
L. Kauķe: tad lai paliek primārās sprāgstvielas.
J. Borzovs: šeit ir runa par sprādzienu, kas iniciē, ierosina turpmāko. M. Baltiņš tam piekrīt. Arī pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām pieņem terminu inciētājsprāgstviela.
propulsion un propulsion system
Terminu tabulā piedāvāti varianti vilce, piedziņa un attiecīgi vilces vai piedziņas sistēma.
Z. Broka: elektrotehnikā runā par piedziņu
J. G. Pommers: jāsaprot, kas te īsti domāts, jo starp vilci un piedziņu ir atšķirība. Ja kaut ko velk, tad tā nav piedziņa, drīzāk te domāta vilce.
M. Baltiņš: varbūt šeit domāta pat dzinējsistēma. Vai lieto tādu terminu piedziņas sistēma?
J. G. Pommers: drīzāk vilces sistēma, ja liekam vilci. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām pieņem terminus vilce un vilces sistēma.
M. Baltiņš ierosina šoreiz beigt Irānas kodollīguma terminu izskatīšanu un pāriet pie pēdējā darba kārtības punkta.
4. Dažādi.
4.1. Termina presenteeism atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: Rīgas Stradiņa universitātes doktorante iesniegusi jautājumu par terminu presenteeism. Šad tad lieto terminu absenteisms, ar ko apzīmē to, ka strādājošie neatrodas savās darbavietās. Šeit ir pretēja parādība – kad cilvēki, kas ir slimi, atrodas savās darbavietās.
L. Kauķe: es ierosinu teikt slimstrāde.
M. Baltiņš: šeit gan jāņem vērā, ka tas ir terminu pāris. Ir absenteism un presenteeism. Ja latviski ir absenteisms, tad slimstrāde pretī neder.
L. Kauķe: tādu terminu kā prezenteisms neviens no malas nesapratīs, tad varbūt labāk mainīt tieši to pirmo – absenteismu.
M. Baltiņš: slimnestrāde neizklausās visai labi.
Z. Broka: doktorante norāda, ka absenteism latviski tulko kā neierašanās darbā.
M. Baltiņš: vēl var teikt atbūte vai atbūtne – ja cilvēks nav tur, kur tam ir jābūt.
L. Kauķis: bet tad neparādās, ka neierašanās iemesls ir slimība.
Z. Broka: norādītās definīcijas arī atšķiras. Citās nav noteikts, ka cilvēkam obligāti jābūt slimam, lai neierastos.
M. Baltiņš: ja skatāmies definīcijas, tad tikai vienā nav minēta slimība, tur teikts, ka cilvēks strādā bez reāla iemesla. Pārējās definīcijas ietver slimības esamību, kuras dēļ var neierasties darbība. Šeit būtiskākais jautājums ir slimība. Pieņemu, ka notikusi termina evolūcija – sākumā tas attiecināts uz jebkuru, bet pēc tam tikai uz tiem, kas ir ieradušies darbā slimi.
J. G. Pommers: slimstrāde ir labs variants.
E. Cauna: šajā gadījumā varam piedāvāt divus sinonīmus. TK vienojas pagaidām pieņemt terminu prezenteisms jeb slimstrāde.
4.2. Termina citizen science atbilsme latviešu valodā.
M. Baltiņš: A. Stalažs ir vērsis uzmanību uz terminu citizen science, kam būtu nepieciešama atbilsme latviešu valodā. Šajā saistībā A. Lauzis ir atsūtījis vairākus apskatītos variantus. Amatierzinātne liekas pieņemami, savukārt pūļzinātne vai pilsoņzinātne neizklausās labi.
A. Stalažs: tieši terminu amatierzinātne A. Lauzis ieteica kā pirmo variantu mūsu sarakstē.
M. Baltiņš: tas būtu arī analoģiski amatierteātrim. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu amatierzinātne.
M. Baltiņš: ir vēl viens jautājums, ko neesmu izsūtījis, bet kas šobrīd ir aktuāls. Torņkalnā LU veidojas akadēmiskais centrs. Kāds būtu labākais latviešu ekvivalents terminam campus?
J. Borzovs: mēs jau spriedām, ka tā varētu būt novietne.
M. Baltiņš: apspriesti tiek tādi varianti kā akadēmiskais centrs, studentu pilsētiņa, arī kampuss.
L. Kauķe: es tomēr ieteiktu izvairīties no vārda centrs, kas tagad tiek lietots, kur vajag un kur nevajag. Var teikt studentu pilsētiņa.
M. Baltiņš: ja studentu, tad sanāk, ka studenti tur dzīvo.
L. Kauķe: tad to var saukt par universitātes pilsētiņu. Pārējie TK locekļi tam piekrīt, tomēr secina, ka par šo jautājumu vēl būtu nepieciešamas diskusijas.
M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.
Sēde beidzas plkst. 15.51.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne
