Apstiprinātas LZA Terminoloģijas komisijas 18.12.2000. sēdē; prot. Nr. 3/1018
Viena no valsts valodas funkcijām valstī — nodrošināt dažādās tautsaimniecības nozares un jebkuru citu cilvēkdarbības jomu ar speciālo jēdzienu vārdisko izteiksmi — terminiem. Latviešu valodas leksiskā sistēma ir pietiekami bagāta, lai pilnībā veiktu šo terminoloģisko funkciju, kā tas arī vērojams ikdienas praksē.
Terminoloģijas darbu Latvijā jau kopš 1919. gada organizē un veic īpaša Valdības izveidota komisija, kas sākumā darbojās Izglītības ministrijas pārziņā, bet kopš 1946. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas pārziņā.
LZA Terminoloģijas komisijas (turpmāk — LZA TK) darbības juridiskais pamats ir Valsts valodas likums, kas ir stājies spēkā ar 2000. gada 1. septembri, un LR Ministru kabineta 28.11.2000. pieņemtie noteikumi Nr. 405 «Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas nolikums», kas stājušies spēkā ar 02.12.2000. Lai LZA TK sekmīgi veiktu šajos normatīvajos aktos tai uzticēto vienotu un saskaņotu latviešu valodas terminu izstrādi, šajā darbā visām LZA TK struktūrvienībām (nozaru terminoloģijas apakškomisijām un sekcijām) savas nozares terminu sistēmas izstrādē jābūt kopīgai vadlīnijai un kopējiem darba pamatprincipiem, kas pēc vajadzības tālāk precizējami un pielāgojami katras nozares specifikai.
Latviešu valodas terminoloģijas izstrādes vadlīnija
Latviešu valodas terminoloģijas izstrāde tiek veikta saskaņā ar pasaules terminzinātnes teorētiskajām atziņām un uz tām balstītiem un praksē nostiprinātiem latviešu terminoloģijas izstrādes teorētiskajiem principiem, jauno terminu veidošanā galvenokārt izmantojot latviešu valodas leksiku un vārddarināšanas iespējas un ņemot vērā latviešu valodas normas, nozaru specifiku un tradīcijas, kā arī Latvijas starptautiskās sadarbības vajadzības.
Latviešu valodas nozaru terminoloģijas izstrādes vadlīnija ir veidot aptverošu, nozares jēdzienu sistēmai atbilstošu terminu sistēmu latviešu valodā, savstarpēji saskaņojot terminus gan pašas nozares, gan saskarnozaru un starpnozaru ietvaros, kā arī harmonizējot latviešu terminoloģiju starpvalodiskā aspektā Latvijas starptautiskās sadarbības vajadzībām.
Latviešu valodas terminoloģijas izstrādes principi
Latviešu valodas terminoloģijas izstrāde balstās uz pasaules terminzinātnē atzītiem teorētiskajiem principiem, kādus savā ilggadējā darbā ievērojusi LZA TK, kuras pieredze apkopota īpašā teorētiskā pētījumā (V. Skujiņa. Latviešu terminoloģijas izstrādes principi. R., «Zinātne», 1993).
Terminoloģijas darba pamatā ir vienota izpratne par terminu: termins ir nevis kāda īpaša (substanciāla) vienība, bet gan vārds (vai vārdkopa) īpašā funkcijā (funkcionāla vienība). Katram terminam ir divas pamatfunkcijas: nosaukt (nominatīvā funkcija) un iezīmēt, t. i., ar minimāliem valodas līdzekļiem ieskicēt, definēt (definitīvā funkcija), attiecīgās nozares jēdzienu iespējami precīzi, reizē norādot uz šī jēdziena vietu attiecīgās nozares jēdzienu sistēmā. Tādējādi termins kā funkcionāla vienība ir cieši saistīts ar specifiskajiem nozares jēdzieniem un tā būtību nosaka lietošanas sfēra un funkcionālā nozīme.
Terminoloģijas izstrādes principu pamatā ir termina kā valodas vienības un termina kā speciāla, ar noteiktu nozari saistīta jēdziena izteicēja divējādā būtība. Terminam kā valodas leksikas vienībai ir jāatbilst valodas normām, vārddarināšanas likumībām, pašu valodas vārdu un aizgūto terminu samēra prasībām u. c. Savukārt, lai termins sekmīgi veiktu tam paredzēto specifisko funkciju, tā izvēlē vai izveidē jāievēro noteiktas specifiskās prasības, no kurām galvenās ir:
• sistēmiskums;
• nozīmes precizitāte un formas īsums;
• viennozīmīgums;
• mononīmiskums, t. i., sinonīmijas nevēlamība.
Termina divējādā būtība ir pamatā tam, ka nozares terminu sistēmu veido nozares speciālisti sadarbībā ar valodas speciālistu.
Bez tam termina izvēli ietekmē dažādi loģiski, gnozeoloģiski, sociāli, psiholoģiski, vēsturiski u.c. faktori. Tas nosaka terminoloģijas izstrādes principu daudzaspektalitāti, kur būtiska loma ir ne tikai valodas iekšējiem, bet arī starpvalodiskiem un ārpusvalodiskiem kritērijiem.
Nozares terminoloģijas izstrādes gaita
Nozares terminoloģijas izstrādē izšķirami vairāki posmi.
I posms — nozares terminu apkopošana, ko veic nozares speciālisti.
Šajā posmā ir svarīgi apzināties nozares terminoloģijas robežas un terminu atlases kritērijus un avotus.
Pašreizējā attīstības posmā darbību secība varētu būt šāda:
1) apzināt likumos, MK nolikumos un citos normatīvos dokumentos lietotos terminus, kā arī iepriekšējā terminoloģijas attīstības posmā izstrādātos nozares terminus latviešu valodā (pirmām kārtām — kas apstiprināti LZA TK);
2) apzināt starptautiskos terminu un definīciju standartus;
3) izmantot citvalodu terminu vārdnīcas;
4) izmantot skaidrojošās latviešu valodas vārdnīcas (galvenokārt kā palīglīdzekli — terminu nozīmes precizēšanai, jēdzienu norobežošanai).
II posms — nozares terminu sistēmas izstrāde, ko veic nozares speciālisti sadarbībā ar valodas speciālistu un saskaņā ar jau minētajiem teorētiskajiem principiem, kā arī atbilstoši izvirzītajai vadlīnijai.
III posms — nozares terminu apstiprināšana.
Terminu saraksta apstiprināšanai nepieciešams LZA TK sēdes lēmums vai LZA TK vadības apstiprināts pilnvarota eksperta atzinums.
Apstiprināmi termini, kas iekļaujas latviešu valodas terminu un termindarināšanas modeļu sistēmā (nav pretrunā ar to), ievērojot nozaru specifiku un starptautiskās terminu harmonizācijas vajadzības.
LZA TK apstiprinātie termini publicējami atsevišķā brošūrā vai vārdnīcā un nododami organizācijai RITI, lai tos iekļautu kopējā terminu datu bāzē. LZA TK lēmumi un svarīgākie plašākai lietošanai paredzētie apstiprinātie termini publicējami arī «Latvijas Vēstnesī» un centrālā laikrakstā.
Organizatoriski terminoloģijas darbu nosaka LZA TK nolikums.
Ņemot vērā LZA TK ilggadējo pieredzi un jau lielā mērā starpnozariski saskaņoto un ar saskarvalodām harmonizēto latviešu valodas terminu sistēmu, uzsākot terminu apkopošanu nozarē, kurā šim darbam vēl nav iestrādes, ir nepieciešams saistīties ar LZA TK.
