Lietvārdu garants un galvotājs nozīmes izriet no darbības vārdu garantēt un galvot nozīmēm.
Kā liecina skaidrojošās vārdnīcas, garantēt nozīmē ‘nodrošināt ar garantiju’, ‘dot garantiju’, bet garantija ir ‘likumā vai līgumā noteikta saistība uzņemties atbildību, ja kas netiek veikts vai tiek veikts nepareizi’ (otra nozīme ‘nodrošinājums’ juridiskā kontekstā nav aktuāla).
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā dots šāds termina garantija skaidrojums: garantija — ‘ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja apliecinājums, ka prece vai pakalpojums saglabās pienācīgu kvalitāti, drošumu un lietošanas īpašības noteiktu laiku un ka ražotājs, pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs uzņemas papildu saistības..’ Praksē šīs papildu saistības parasti nozīmē atbildību par preces vai pakalpojumu kvalitātes, drošuma vai lietošanas īpašību dēļ radītajiem zaudējumiem (sal.: garantijas talons, garantijas remonts). Protams, garantijai jābūt rakstveidā.
Garants ir latviešu valodā mazāk lietots vārds. Daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā to skaidro kā iestādi vai personu, ‘kas uzņemas garantiju’.
Vārds galvot plašākajā nozīmē ir ‘apsolīt, apgalvot, ka kas notiks, īstenosies’. Šī nozīme ir tuva vārda garantija nozīmei. Taču juridiskajā kontekstā raksturīgāka otra nozīme — ‘uzņemties saistības, solīt, apliecināt, ka kāds [trešā persona — V. Sk.] pildīs noteiktas prasības’, un tieši šī nozīme ir arī termina galvojums pamatā Civillikumā («Saistību tiesību pastiprināšanas» nodaļā): ‘ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda’. Persona, kurai ir šāds pienākums, Civillikumā saukta par galvinieku. Ir svarīgi, lai galvojums būtu rakstiskā formā.
Tādējādi atšķirībā no garantijas galvojums parasti saistīts ar trešo personu, par kuru tiek galvots.
