LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 18.
Pieņemts 28.01.2003.; prot. Nr. 1/1033.
Lēmuma pamats: Juridiskās terminoloģijas apakškomisijā saņemtais termina maiņas priekšlikums.
«Latviešu valodas vārdnīcā» (R.: Avots, 1987/1998; turpmāk — LVV) vārda brīvība skaidrota kā ‘tiesība atklāti paust savus uzskatus’. Vārda brīvība kā valstiski svarīga norma ietverta Latvijas Republikas Satversmē, kur nodaļā «Cilvēka pamattiesības» 100. pantā precizēti izskaidrota šī termina jēga: «Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus».
Kā liecina Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. panta pirmā daļa, kur arī ir runa par tiesībām brīvi paust savus uzskatus, šis jēdziens angļu valodā izteikts ar terminu freedom of expression.
Līdz ar to LZA Terminoloģijas komisija (TK) atzīst, ka angļu valodas terminam freedom of expression, kas jēdzieniski saistīts ar nozīmi ‘tiesības brīvi (atklāti) paust savus uzskatus’, latviešu valodā atbilst šajā nozīmē jau tradicionāli lietotais termins vārda brīvība, nevis burtiskais tulkojums no angļu valodas «izteiksmes brīvība».
Savukārt angļu termins freedom of speech, kas līdz šim tika dots kā vārda brīvības tulkojums angļu–latviešu un latviešu–angļu vārdnīcās, kā arī «Juridisko terminu vārdnīcā» (R., 1993), turpmāk nav uzskatāms par termina vārda brīvība ekvivalentu angļu valodā, ja tas nav sinonīms terminam freedom of expression. Ja terminu freedom of speech attiecina uz runu runāšanu, par tā ekvivalentu latviešu valodā LZA TK atzīst terminu runas brīvība.
Pamatojums
Latviešu valodā vārdam vārds ir dažādas nozīmes, arī tāda, kas nav saistīta ar vārdu kā valodas vienību, piem., dot vārdu nozīmē ‘dot iespēju publiski paust savus uzskatus, attieksmi’; teikt savu vārdu — ‘dot ieguldījumu (kādā jomā) jebkurā veidā’; iegūt vārdu — ‘kļūt slavenam’; vārda brīvība — ‘tiesības brīvi paust savus uzskatus’ (bet savus uzskatus, attieksmi var paust gan vārdos, gan rīcībā, gan darbos u. tml.).
Termins vārda brīvība juridiskā izpratnē lietots jau sen, tas dots arī 1942. gada «Juridiskās terminoloģijas vārdnīcā», tas lietots pašreiz spēkā esošos Latvijas tiesību aktos un starptautisko tiesību aktu tulkojumos. Termina vārda brīvība jēdzieniskā nozīme, kas skaidrota LR Satversmes 100. pantā, balstās uz šīs vārdkopas pamatnozīmi vispārlietojamā valodā (tā skaidrota LVV, par ko sk. iepriekš). Šī pamatnozīme nav ierobežota ar uzskatu paušanu katrā ziņā tikai vārdos (jo tad būtu rakstīts, ka ir «tiesības savus uzskatus brīvi paust vārdos»): ja teikts, ka ir «tiesības brīvi paust savus uzskatus», tas jāsaprot — vispār, jebkurā veidā.
Kā liecina angļu–latviešu un latviešu–angļu vārdnīcas, kā arī latviešu– angļu–latviešu «Juridisko terminu vārdnīca» (R., 1993), līdz šim kā vārda brīvības atbilsme angļu valodā dots vārdu savienojums freedom of speech. Tā kā speech jēdzieniski nepārprotami saistās ar ‘runu’ (speech — runāšana; runa; runas veids; valoda), pārejai uz terminu «freedom of expression» angļu valodā var būt savs pamatojums, bet tas nenozīmē, ka līdz ar to jāmaina termins arī latviešu valodā.
Lai izteiktu jēdzienu ‘tiesības brīvi (atklāti) paust savus uzskatus’, kas ietverts angļu valodas terminā freedom of expression, latviešu valodā nevar izmantot šī angļu termina burtisko tulkojumu «izteiksmes brīvība», jo vārds izteiksme ir ‘domu formulējuma veids, stils’ (piem., dzejiska izteiksme, sarkastiska izteiksme), bet tiesību jomā runa ir par pašu domu, uzskatu paušanas faktu.
Katrā valodā vārdiem ir atšķirīgs nozīmju diapazons un lietojuma tradīcija, tāpēc burtiskā sekošana citas valodas paraugam var radīt jēdzieniskus pārpratumus.
Termins vārda brīvība latviešu valodā tautas lietojumā ir frazeoloģiski nostiprinājies un izsaka stabilu jēdzienu, kas ir plašāks par vārdu burtisko nozīmi. Termina maiņa radītu liekas neskaidrības un izpratnes nekonsekvenci.
LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte
