Viensējuma «Latviešu valodas vārdnīcā» želeja skaidrota divās nozīmēs:
1) ‘saldais ēdiens — ar želatīnu gatavots augļu sulu u. c. receklis’;
2) ‘recekļaina masa, ko iegūst, ilgi vārot gaļas, kaulu produktus’.
Savukārt astoņsējumu «Latviešu literārās valodas vārdnīcā» vārdam želeja pievienota vēl trešā nozīme: ‘viela pārejā no šķidrā uz cieto agregātstāvokli’, un dots piemērs matu želeja. Šeit dots arī teikums par ārstnieciskajiem polimēriem, kurus izmanto želejas masas veidā. Organismā tos ievada kausētā, izšķīdinātā veidā, bet cilvēka ķermeņa temperatūrā tie sacietē.
Želeja kā kulinārijā lietojams termins skaidrots arī «Svešvārdu vārdnīcā».
Vārds gels ne viensējuma, ne daudzsējumu skaidrojošajā vārdnīcā nav dots, bet «Svešvārdu vārdnīcā» tas skaidrots kā ‘viendabīgs koloidāls receklis vai želeja ar dažām cieta ķermeņa īpašībām’.
LZA TK, apspriežot terminu želeja un gels latviešu valodā, savā 10.09.2002. sēdē atzina, ka termins želeja lietojams ne tikai kulinārijā, bet arī citās nozarēs, lai nosauktu noteiktas konsistences vielu, kas ir pārejā no šķidrā agregātstāvokļa uz cieto, tātad: ne tikai augļu želeja, karpas želeja, vistas želeja, bet arī matu želeja, dušas želeja, roku želeja u. c.
Savukārt gels, kā liecina skaidrojums, piem., I. Putilovas «Koloīdķīmijas praktikumā» (1972), tiek lietots koloīdķīmijas terminoloģijā. Koloīdķīmija pēta tādu sistēmu īpašības, kuru daļiņas ir relatīvi lielas. Šādas sistēmas ir arī recekļveida (strukturētās) sistēmas — geli vai recekļi, kas radušies no koloīdiem šķīdumiem — soliem (no latīņu solūtiō ‘šķīdums’).
Angļu valodā vārdu gel lieto abās nozīmēs un Oksfordas vārdnīcā vispārīgā nozīmē vārds gel skaidrots kā ‘puscieta koloidāla sistēma, kas sastāv no šķidrumā izkliedētām cietvielas daļiņām’.
