Šoreiz vārds — vienai no LZA TK darbīgākajām un sabiedriski visvairāk atvērtajām apakškomisijām — Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas (IT&T) terminoloģijas apakškomisijai, ko vada Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta (RITI) direktors Dr. habil. sc. comp. Juris Borzovs. Sākumā apakškomisija tematiski aptvēra šaurāku loku un tās nosaukums bija Informācijas tehnoloģijas terminoloģijas apakškomisija (ITTA). Informācijas tehnoloģijas un telesakaru ciešā saskare gan praktiskajā un teorētiskajā līmenī, gan terminoloģijas ziņā noteica abu šo virzienu iekļaušanu vienotā struktūrā.
Ieskatam — trīs jautājumu loki, kas būtiski iezīmē IT&T terminoloģijas apakškomisijas tēla aprises.
10 principi jeb darba vadlīnijas
IT&T terminoloģijas apakškomisijas darbā aktīvi izmanto moderno datortehnoloģiju un virtuālos sakarus, piesaista plašu speciālistu un citu interesentu loku. Ciešākai saiknei ar sabiedrību tiek rīkotas atklātas konferences ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvju piedalīšanos.
Terminu izvēles pamatā — nozares terminoloģijas izstrādes 10 principi, kas izkristalizējušies praktiskajā apakškomisijas darbā un veidoti, pielāgojot vispārīgos latviešu valodas terminoloģijas izstrādes principus IT&T nozares specifikai.
1. Latviešu valodai raksturīgs fonētiskais alfabēts, t. i., «kā runā, tā raksta» un otrādi. Tāpēc valodā labi iekļaujas aizguvumi no šajā ziņā līdzīgās latīņu valodas un citu valodu darinājumi ar latīnisku izcelsmi, piemēram, verifikācija, implementācija, programmatūra, kā arī, dažkārt, transliterēti aizguvumi no citām valodām, ko konkrētajā gadījumā «kā runā, tā raksta», piemēram, angliskie serveris, ploteris, ports.
2. Pieļaujama citvalodu terminu pārcelšana latviešu valodā arī «pēc izrunas», t. i., transkribējot. Tomēr šādā gadījumā īpaša vērība pievēršama valodas labskaņai un jāmēģina piedāvāt (vismaz kā sinonīmu) latviskas izcelsmes terminu. Tā radušies, piemēram, saskarne — interfeiss, dzinis — draiveris, datne — fails.
3. Atšķirīgiem terminiem izcelsmes valodā būtu jāatbilst atšķirīgiem terminiem latviešu valodā. Tāpēc, piemēram, angliskajiem security, reliability, safety kā atbilstoši doti drošība, uzticamība un nebīstamība, nevis mēģināts «lāpīties» ar vienas saknes droš- atvasinājumiem.
4. Latviskā termina «atpakaļtulkojumam» jādod nepārprotami tas pats izcelsmes valodas termins. To panākt var, vai nu «sapārojot» ikdienas leksikas pamatnozīmes vārdu (piemēram, mouse — pele), vai arī veidojot latviešu jaunvārdu (piemēram, menu — izvēlne, prompt — uzvedne).
5. Jaundarināmo terminu nedrīkst piedāvāt atrauti no apkārtnes, no tam tuviem un analoģiskiem terminiem, kā arī no jau lietotiem terminiem. Jāpārliecinās, vai vārds «labi strādā», t. i., vai tas ir lokāms un ērti lietojams vārdu savienojumos, vai no tā saknes veidojams lietvārds, darbības vārds, īpašības vārds u. tml. Piemēram, latviskais skaitļotājs atkāpās no latīniskām vārddaļām veidotā dators priekšā arī tāpēc, ka no latviskā neērti veidot atvasinājumus (teiksim, darbības vārda datorizēt veidošana nerada grūtības, bet kā to pašu atvasināt no skaitļotājs?).
6. Praksē jau plaši lietotus terminus bez pietiekama pamatojuma mainīt nevajadzētu. Piemēram, lai arī ne vienam vien patīk skanneris (no angļu scanner), tomēr jau sen tiek lietots skeneris (kas aizgūstot atveidots pēc oriģinālizrunas atbilstoši vispārīgajam aizgūšanas principam). Nav vēlams skaneris arī tādēļ, ka tā tiktu radīta vēl viena nozīme darbības vārdam skanēt.
7. Latviskas izcelsmes vārdiem dodama priekšroka.
8. Terminiem, kas ir vai būs ikdienas leksikas sastāvdaļa, jāpievērš īpaša vērība. Tiem jābūt īsiem (Miķelis Svilans no Otavas pat saka –, ja nevar izveidot 2 — 3 zilbīgu latviskas cilmes terminu, tad tas arī nav jādara), trāpīgiem un labskanīgiem. Šauri profesionāliem terminiem prasības nav tik stingras.
9. Latviešu valoda tiek uzskatīta par skanīgu valodu, t. i., tajā patskaņi un līdzskaņi ir pietiekamā līdzsvarā. Šo līdzsvaru nevajag izjaukt, piesārņojot valodu ar neraksturīgiem skaņu sakopojumiem (piemēram, skaņu sakopojums pjū vārdā kompjūters).
10. Neviena no iepriekšminētajām vadlīnijām nav absolutizējama.
«Un tā — šie «baušļi» ir mūsējie. Kādam citam tie var būt pavisam citi. Tādā atšķirībā nav nekā slikta, tikai tā ir skaidri jāapzinās.» (J. Borzovs.)
