17. oktobrī Latvijas Zinātņu akadēmijā notika pilnsapulce, kas bija veltīta Latvijas ilgtspējīgai attīstībai. Ievadreferātā par Latvijā sasniegto un iespējamo šajā jomā runāja akadēmiķis Māris Kļaviņš, par ilgtspējīgas attīstības prioritātēm Latvijā — akadēmiķis Pēteris Cimdiņš. LZA korespondētājloceklis Tālis Tīsenkopfs savu referātu bija nosaucis «Par cerībām un glābiņu: zinātne un ilgtspējīga attīstība». Dr. biol. Indulis Emsis runāja par ilgtspējīgas attīstības nostādņu maiņu, bet Dr. biol. Ilze Kirstuka iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības indikatoriem.
Plašāk par šo LZA sēdi stāstīsim nākamajā «Zinātnes Vēstneša» numurā, bet pagaidām aprobežosimies ar to, ka par šādas pilnsapulces tematu LZA Senāts vienojās jau š. g. 7. maija sēdē pēc tam, kad bija noklausījies akadēmiķa Māra Kļaviņa informāciju par Nacionālās līdzsvarotas attīstības programmas sagatavošanu. Toreiz tika diskutēts arī par to, kā būtu pareizāk teikt — līdzsvarota attīstība vai ilgtspējīga attīstība. Pats M. Kļaviņš atbalstīja terminu līdzsvarota attīstība, jo praksē bieži lietotais termins ilgtspējīga attīstība tiek nodeldēts un attālinās no sākotnējā satura.
Jautāju LZA korespondētājloceklei profesorei Aijai Mellumai, kāda, viņasprāt, ir atšķirība starp šiem diviem terminiem.
«Pamatā abi termini nozīmē vienu un to pašu, bet ar dažādu laika perspektīvu. Par līdzsvarotu attīstību runājam šodienas kontekstā. Būtībā tas ir līdzsvars starp politiķiem un dabaszinātniekiem – kādi lēmumi, direktīvas, normatīvie akti tiek pieņemti. Ilgtspēja ir paradigma, kas visu laiku jāpatur prātā, tā ir ģenerālā līnija, mērķis uz kuru jātiecas, bet kurš, kā prakse rāda, tāpat kā apvārsnis tuvojoties attālinās un ir neaizsniedzams… 1985. gadā pieņēma HELCOM konvenciju par Baltijas jūras tīrību… Nekas taču nav mainījies...
Tuvākais piemērs prof. A. Mellumas pieminētajām attiecībām starp politiķiem un dabaszinātniekiem, kas mūsu valstī vēl nebūt nav līdzsvarotas attīstības līmenī, ir nesen Johannesburgā notikusī vispasaules vides aizsardzības konference, uz kuru aizbrauca tikai politiķi, mājās atstājot dabaszinātnieku akadēmiķi M. Kļaviņu, lai gan, pavasarī plānojot šo pilnsapulci, tā lielā mērā tika orientēta uz Johannesburgā dzirdēto. Varbūt tādēļ tā tagad nosaukta tieši «Latvijas ilgtspējīga attīstība».
Pārpublicēts no laikraksta «Zinātnes Vēstnesis», 17 (246), 2002. gada 21. oktobris
