Pēc Latvijas Kinoloģijas federācijas lūguma LZA Terminoloģijas komisijā ir izskatīti un vienotai lietošanai latviešu valodā apstiprināti Starptautiskajā Kinoloģijas federācijā (FCI) pieņemtās suņu šķirņu nomenklatūras latviskie nosaukumi.
Atbilstoši LZA TK kompetencei pirms apstiprināšanas saraksta latviskajā daļā izdarīti nepieciešamie labojumi pēc LZA TK jau agrāk pieņemtiem šķirņu nomenklatūras veidošanas principiem, ievērojot konkrētā materiāla – suņu šķirņu nosaukumu – lietošanas praksi un labojumus papildus saskaņojot ar mūsdienu bioloģijas speciālistiem.
Nosaukumos iekļauto īpašvārdu atveide saskaņota ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas vadītāju profesoru Ojāru Bušu.
Galvenie principi, kas ievēroti, izdarot labojumus:
- Saskaņā ar valodas prakses tradīcijām latviešu valodā suņu šķirņu nosaukumi rakstāmi ar mazo sākumburtu;
- Īpašības vārdu, ja tas pazīmes (lieluma, krāsas, apspalvojuma u. c.) apzīmēšanai izmantots kā šķirnes nosaukuma sastāvdaļa, raksta ar noteikto galotni, bet vispārīgai raksturošanai – ar nenoteikto galotni, piem., Austrijas īsspalvainais pinčers, bet vispārīgai raksturošanai (arī nomenklatūras sarakstos) – īsspalvains, brūns, melns, liels u. tml.;
- Tāpat kā vispār terminoloģijā, arī suņu šķirņu nosaukumos sinonīmi nav vēlami, izņemot dažus gadījumus, piem., kad blakus aizguvumam lietots vai ieteikts latvisks variants vai blakus nosaukuma lokāmajai formai min arī praksē lietotu nelokāmo formu; savukārt, ja nelokāmā forma plaši izplatīta, to patur bez sinonīmiem;
- Pieskaņojoties pamatvārdam (nomenklatūras vārdam) suns, arī suņu šķirņu nosaukumi parasti dodami vīriešu dzimtē;
- Pēc LZA TK terminologu ierosinājuma saliktā vairākvārdu šķirņu nosaukumā vārdkopa ar suns pārveidota par salikteni, tādējādi padarot skaidrāku vārdu savstarpējo saistību saliktajā šķirnes nosaukumā; sal., piem., beļģu aitu suns → beļģu aitusuns (t. i., nevis «beļģu aitu», bet «beļģu suns»); ārpus šķirņu nosaukumiem vispārīgā nozīmē joprojām lietojamas arī vārdkopas aitu suņi, vilku suņi, ganu suņi u. tml.
Izvēloties apstiprināmo formu, tika mēģināts atrast pieņemamu līdzsvaru starp lietojuma tradīciju un sistēmisko pieeju, starp citvalodas vārdu aizgūšanas un citvalodu īpašvārdu atveides principiem vai pat izteiksmes latviskošanu, kā arī starp valsts vai tautas nosaukuma izmantošanu šķirnes nosaukumā.
LZA TK darbības laikā un arī Latvijā vispār suņu šķirņu nosaukumi sistēmiski tiek skatīti pirmo reizi. Publiskojot šo sarakstu, LZA TK un arī bioloģijas speciālisti cer sagaidīt no interesentiem derīgus ieteikumus gan par konkrēto nomenklatūras sarakstu, gan par minētajiem šķirņu nosaukumu izvēles principiem.
Suņu šķirņu nosaukumu saraksta gatavošanā V. Skujiņas vadībā piedalījās I. Kalniņa, L. Piete, A. Ščucka, E. Skrūzmane, kā arī LZA TK plēnuma locekļi E. Vimba, A. Lauzis u. c., izmantojot e-pasta sakarus un konsultācijas ar IZM speciālisti B. Beinaroviču. Galvenā konsultante suņu šķirņu nosaukuma izvēlē – LKF Ciltslietu komisijas vadītāja B. Rumba.
Savus priekšlikumus lūdzam adresēt V. Skujiņai pa e-pastu vaska@lza.lv .
Pielikumā – saraksts. (Saraksta alfabētisko variantu ar jaunākajiem labojumiem sk. lēmumā «Par suņu šķirņu nosaukumiem»)
Starptautiskās Kinoloģijas federācijas
FCI (Federation Cinological International)
SUŅU ŠĶIRŅU NOMENKLATŪRA
I GRUPA – AITUSUŅI UN GANUSUŅI (izņemot Šveices ganusuņus)
1. apakšgrupa – aitusuņi
Austrālija
kelpijs – (Kelpie)
Beļģija
beļģu aitusuns (Chien de berger belge):
- grūnendāls (Groenendaler)
- lakenuā (Laekenois)
- malinuā (Malinois)
- tervīrens (Tervueren)
shiperke (Schipperke)
- 3–5 kg
- 5–9 kg
Čehoslovākija (Slovākija)
Čehoslovākijas vilkusuns (Československy Vlčak)
Horvātija
Horvātijas aitusuns (Hrvatski Ovčar)
Vācija
vācu aitusuns (Deutscher Schäferhund)
Spānija
Maljorkas aitusuns (Perro de Pastor Mallorquín, Ca de Bestiar)
- īsspalvains (pelo corto)
- garspalvains (pelo largo)
Katalonijas aitusuns (Perro de pastor Catalan, Gos d’Atura Catala)
- garspalvains (pelo largo)
- gludspalvains (pelo liso)
Francija
boserons (Berger de Beauce, Beauceron)
- melns ar lāsumiem
- marmorkrāsas
briārs (Berger de Brie, Briard)
- melni zilpelēks, tumši zilpelēks (noir ardoise)
- ruds, pelēks (fauve, gris)
Pikardijas aitusuns (Berger de Picardie)
Pireneju garspalvainais aitusuns (Berger des Pyrénées à poil long)
Pireneju gludspalvaina purna aitusuns (Berger des Pyrénées à face rase)
Lielbritānija
bārdainais kollijs (Bearded Collie)
borderkollijs (Border Collie)
garspalvainais kollijs (Collie Rough)
gludspalvainais kollijs (Collie Smooth)
bobteils, senangļu aitusuns (Old English Sheepdog, Bobtail)
šeltijs (Shetland Sheepdog)
Velsas kardigānkorgijs (Welsh Corgi Cardigan)
Velsas pembrokkorgijs (Welsh Corgi Pembroke)
Itālija
Bergāmo aitusuns (Cane da pastore Bargamasco)
Maremmas–Abruco aitusuns (Cane de pastore Maremmano- Abruzzese)
Ungārija
komondors (Komondor)
kuvass (Kuvasz)
mudi, mudijs (Mudi)
puli, pulijs (Puli)
- balts
- melns, pelēks, palss (black, grey, fawn)
pumi, pumijs (Pumi)
Nīderlande
Holandes aitusuns (Hollandse Herdershond)
- īsspalvains (kortharige)
- garspalvains (langharige)
- asspalvains (ruwharige)
Sārlosa vilkusuns (Saarlooswolfhond)
shapendūss (Schapendoes)
Polija
Polijas zemienes aitusuns (Polski Owczarek Nizinny)
Polijas Podhales aitusuns (Polski Owczarek Podhalanski)
Portugāle
Portugāles aitusuns (Cão da Serra de Aires)
Slovākija
slovāku čuvačs, slovāku aitusuns (Slovensky Čuvač)
Krievija
Dienvidkrievijas aitusuns (южнopycckaя oвчapka)
2. apakšgrupa – ganusuņi
Austrālija
Austrālijas ganusuns (Australian Cattle Dog)
Beļģija
Ardēnu buvjē (Bouvier des Ardennes)
Beļģija/Francija
Flandrijas buvjē (Bouvier des Flandres)
II GRUPA – PINČERI UN ŠNAUCERI, MOLOSI, ŠVEICES GANUSUŅI UN CITAS ŠĶIRNES
1. apakšgrupa – pinčeri un šnauceri
1.1. Pinčeri
Vācija
dobermanis (Dobermann)
- melns ar lāsumiem (schwarz mit rostrotern Brand)
- brūns ar lāsumiem (braun mit rostrotern Brand)
pinčers (Pinscher)
pundurpinčers (Zwergpinscher)
afenpinčers (Affenpinscher)
Austrija
Austrijas īsspalvainais pinčers (Österreichischer kurzhaariger Pinscher)
1.2. Šnauceri
Vācija
milzu šnaucers, rīzenšnaucers (Riesenschnauzer)
- pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)
- melns (schwarz)
vidējais šnaucers (Schnauzer)
- pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)
- melns (schwarz)
miniatūrais šnaucers (Zwergschnauzer)
- pipari ar sāli, piparsāls (pfeffersalz)
- melns (schwarz)
- melns ar sudrabainiem lāsumiem (schwarz-silber)
- balts (weiss)
1.3. Holandes gludspalvainais suns
Nīderlande
Holandes gludspalvainais suns (Hollandse Smoushond)
1.4. Melnais terjers
Krievija
melnais terjers (черный терьер)
2. apakšgrupa – molosi
2.1. Dogveidīgie
Argentīna
Argentīnas dogs (Dogo Argentino)
Brazīlija
Brazīlijas fila (Fila Brasileiro)
Ķīna (FCI)
šarpejs (Shar Pei)
Dānija
Broholmas dogs, broholmers (Broholmer)
Vācija
bokseris (Deutscher Boxer)
- ruds (gelb)
- svītrains (gestromt)
vācu dogs (Deutsche Dogge)
- dzeltens (gelb)
- svītrains (gestromt)
- melns (schwarz)
- marmorkrāsas (gefleckt)
- zilpelēks (blau)
rotveilers (Rottweiler)
Spānija
Maljorkas buldogs (Perro de Presa Mallorquin, Ca de Bou)
Francija
Bordo dogs (Dogue de Bordeaux)
Lielbritānija
angļu buldogs (Bulldog)
bulmastifs (Bullmastiff)
mastifs (Mastiff)
Itālija
Neapoles mastifs (Mastino Napoletano)
Japāna
tosa (Tosa)
2.2. Kalnusuņi
Anatolija (FCI)
Anatolijas aitusuns (Coban Köpeği)
Kanāda (FCI)
ņūfaundlendietis (Newfoundland)
- melns (black)
- brūns (brown)
- balts ar melniem plankumiem (white with black markings)
Vācija
hofavarts (Hovawart)
leonbergers (Leonberger)
Vācija/Šveice
lendsīrs (Landseer)
Spānija
spāņu mastifs (Mastin Espanõl)
Pireneju mastifs (Mastin de los Pirineos)
Francija
Pireneju kalnusuns (Chien de Montagne des Pyrénées)
Maķedonija/Dienvidslāvija
Šarplaninas aitusuns (Šarplaninac)
Maroka
aidijs, Atlasa aitusuns (Aidi)
Portugāle
Eštrelas kalnusuns (Cão da Serra da Estrela)
- gludspalvains (pelo lizo)
- garspalvains (pelo comprido)
Kaštru Laboreiru suns (Cão de Castro Laboreiro)
Alentežu rafeiro (mastifs) (Rafeiro do Alentejo)
Šveice
sanbernārs (St. Bernardshund)
- īsspalvains (kurzhaarig)
- garspalvains (langhaarig)
Slovēnija
Karsta aitusuns (Kraski Ovčar)
Krievija
Kaukāza aitusuns (кавказская овчарка)
Vidusāzijas aitusuns (среднеазиатская овчарка)
Tibeta (FCI)
Tibetas mastifs (Do-Khyi)
3. apakšgrupa – Šveices ganusuņi
Šveice
Apencelles ganusuns (Appenzeller Sennenhund)
Bernes ganusuns (Berner Sennenhund)
Entlebūhas ganusuns (Entlebucher Sennenhund)
lielais Šveices ganusuns (Grosser Scweizer Sennenhund)
4. apakšgrupa – citas šķirnes
Japāna
lielais japāņu suns (Great Japanese Dog)
III GRUPA – TERJERI
1. apakšgrupa – lielie un vidējie terjeri
Vācija
vācu medību terjers (Deutscher Jagdterrier)
Lielbritānija
erdelterjers (Airedale Terrier)
bedlingtonterjers (Bedlington Terrier)
borderterjers (Border Terrier)
gludspalvainais foksterjers (Fox Terrier-Smooth)
asspalvainais foksterjers (Fox Terrier-Wire)
Leiklendas terjers (Lakeland Terrier)
Mančestras terjers (Manchester Terrier)
Velsas terjers (Welsh Terrier)
Īrija
īru Glenofīmālas terjers (Irish Glen of lmaal Terrier)
īru terjers (Irish Terrier)
Kerijas zilais terjers (Kerry Blue Terrier)
mīkstspalvainais kvieškrāsas terjers (Irish Soft Coated Wheaten Terrier)
2. apakšgrupa – mazie terjeri
Austrālija
Austrālijas terjers (Australian Terrier)
Lielbritānija
kērnterjers, Kērnas terjers (Cairn Terrier)
Dendija Dinmonta terjers (Dandie Dinmont Terrier)
Norfolkas terjers (Norfolk Terrier)
Noričas terjers (Norwich Terrier)
skotu terjers (Scottish Terrier)
Sīliemas terjers (Sealyham Terrier)
skaiterjers, Skajas terjers (Skye Terrier)
Vesthailendas baltais terjers (West Highland White Terrier)
Japāna
Japānas terjers (Nihon Teria)
Čehija
čehu terjers (Česky Terier)
3. apakšgrupa – bulterjera tipa suņi
Lielbritānija
angļu bulterjers (English Bull Terrier)
standartlieluma (normal size)
miniatūrs (miniature)
Stafordšīras bulterjers (Staffordshire Bull Terrier)
ASV
amerikāņu Stafordšīras terjers (American Staffordshire Terrier)
4. apakšgrupa – pundurterjeri
Austrālija
Austrālijas zīdspalvainais terjers (Australian Silky Terrier)
Lielbritānija
angļu toiterjers (English Toy Terrier)
Jorkšīras terjers (Yorkshire Terrier)
IV GRUPA – TAKŠI
Vācija
taksis (Dachshund)
taksis (standartlieluma) (Normalgrösse)
- īsspalvains (kurzhaar)
- garspalvains (langhaar)
- asspalvains (rauhhaar)
miniatūrais taksis (Zwerg)
- īsspalvains (kurzhaar)
- garspalvains (langhaar)
- asspalvains (rauhhaar)
trušutaksis (Kaninchen)
- īsspalvains (kurzhaar)
- garspalvains (langhaar)
- asspalvains (rauhhaar)
V GRUPA – ŠPICI UN PIRMATNĪGIE SUŅI
1. apakšgrupa – ziemeļu kamanu suņi
Grenlande (Dānija)
Grenlandes suns (Grønlandshund)
Krievija (Ziemeļu valstu savienība)
samojedu suns (самоедская собака)
ASV
Aļaskas malamuts (Alaskan Malamute)
Sibīrijas haskijs (Siberian Husky)
2. apakšgrupa – ziemeļu medību suņi
Norvēģija
norvēģu pelēkais aļņusuns (Norsk Elghund Grä)
norvēģu melnais aļņusuns (Norsk Elghund Sort)
lundehunds, norvēģu alkusuns (Norsk Lundehund)
Krievija
Rietumkrievijas laika (pyccko-eвpoпeйckaя овчарка)
N.B.! Ar apzīmētāju Rietumkrievijas aizstāts iepriekš lietotais «krievu-Eiropas».
Austrumsibīrijas laika (восточно-сибирская лайка)
Rietumsibīrijas laika (западно-сибирская лайка)
Zviedrija
zviedru aļņusuns (Jämthund)
Norbotenas špics (Norrbottenspets)
Somija
Karēlijas lāčusuns (Karjalankarhukoira)
somu špics (Suomenpystykorva)
3. apakšgrupa – ziemeļu sargsuņi un ganusuņi
Islande (Skandināvija)
Islandes ganusuns (Islandsk Fårehond)
Norvēģija
norvēģu buhunds (Norsk Buhund)
Zviedrija
zviedru Lapzemes suns (Svensk Lapphund)
rietumgotu špics (Västgötaspets)
Somija
somu Lapzemes suns (Suomenlapinkoira)
Lapzemes ganusuns (Lapinporokoira)
4. apakšgrupa – Eiropas špici
Vācija
vācu špics (Deutscher Spitz)
vilku špics (Wolfspitz, Keeshond)
lielais špics (Grosspitz)
- balts (weiss)
- brūns, melns (braun, schwarz)
vidējais špics (Mittelspitz)
- balts (weiss)
- brūns, melns (braun, schwarz)
- oranžs, pelēki dūmakains un citas krāsas (orange, graugewolkt und andersfarbig)
mazais špics (Kleinspitz)
- balts (weiss)
- brūns, melns (braun, schwarz)
- oranžs, pelēki dūmakains un citas krāsas (orange, graugewolkt und andersfarbig)
punduršpics (Zwergspitz, Pomeranian)
Itālija
itāļu špics (Volpino Italiano)
5. apakšgrupa – Āzijas špici un radniecīgās šķirnes
Ķīna (Lielbritānija)
čaučau, čau-čau (Chow Chow)
Vācija
eirāzietis (Eurasier)
Japāna
akita (Akita)
hokaidietis (Hokkaïdo)
kajs (Kai)
kisju (Kishu)
japāņu špics (Nihon Supittsu)
šiba (Shiba)
šikoku (Shikoku)
6. apakšgrupa – pirmatnīgie suņi
Izraēla
Kanaanas suns (Canaan Dog)
Malta (Lielbritānija)
faraonu suns (Pharaoh Hound)
Meksika
meksikāņu kailais suns (Xoloitzquintle)
- standartlieluma (standard)
- vidējs (intermediata)
- miniatūrs (miniatura)
Peru
peruāņu kailais suns (Perro sin pelo del Peru)
liels (grande)
vidējs (medio)
mazs (pequeño)
Centrālāfrikas reģions (Lielbritānija)
Kongo suns, basendži (Basenji)
7. apakšgrupa – pirmatnīgie medību suņi
Spānija
Kanāriju dzinējsuns (Podenco Canario)
Ibisas dzinējsuns (Podenco Ibicenco)
- asspalvains (pelo de alambre)
- īsspalvains (pelo corto)
Itālija
Etnas čirneko (Cirneco dell'Etna)
Portugāle
Portugāles dzinējsuns (Podengo Portuguès)
- asspalvains (pelo cerdoso)
- liels (grande)
- vidējs (medio)
- miniatūrs (pequeno)
- gludspalvains (pelo liso)
- liels (grande)
- vidējs (medio)
- miniatūrs (pequeno)
VI GRUPA – DZINĒJSUŅI, ASINSPĒDU DZINĒJSUŅI UN RADNIECĪGĀS ŠĶIRNES
1. apakšgrupa – dzinējsuņi
1.1. Liela auguma dzinējsuņi
Beļģija
bladhaunds, Svētā Huberta dzinējsuns (Chien de Saint-Hubert)
Francija
Īsspalvainie (Races à poil ras) liela auguma dzinējsuņi
Puatjē dzinējsuns (Poitevin)
billijs, bijī (Billy)
franču trīskrāsainais dzinējsuns (Français trico lore)
franču melnplankumainais dzinējsuns (Français blanc et noir)
franču rudplankumainais dzinējsuns (Français blanc et orange)
angļu–franču lielais trīskrāsainais dzinējsuns (Grand anglo-français tricolore)
angļu–franču lielais melnplankumainais dzinējsuns (Grand anglo-français blanc et noir)
angļu–franču lielais rudplankumainais dzinējsuns (Grand anglo-français blanc et orange)
Gaskoņas lielais zilpelēkais dzinējsuns (Grand bleu de Gascogne)
Gaskoņas Sentonžas lielais dzinējsuns (Grand gascon saintongeois)
Garspalvainie (Race à poil long) liela auguma dzinējsuņi
Vandejas lielais grifons (Grand griffon vendeen)
Lielbritānija
angļu lapsu dzinējsuns, angļu lapsusuns (Foxhound (English))
ūdrusuns (Otterhound)
ASV
amerikāņu lapsu dzinējsuns, amerikāņu lapsusuns (American Foxhound)
melnlāsumainais jenotu dzinējsuns (Black and Tan Coonhound)
1.2. Vidēja auguma dzinējsuņi
Spānija
spāņu dzinējsuns (Sabueso Español)
Francija
Īsspalvainie (Races à poil ras) vidēja auguma dzinējsuņi
angļu–franču mazais dzinējsuns (Anglo-français de petite vénerie)
Arjēžas dzinējsuns (Ariégois)
zaķu dzinējsuns (Beagle Harrier)
Artuā dzinējsuns (Chien d'Artois)
porcelāna dzinējsuns (Porcelaine)
Gaskoņas mazais zilpelēkais dzinējsuns (Petit bleu de Gascogne)
Gaskoņas Sentonžas mazais dzinējsuns (Petit gascon saintogneois)
Garspalvainie (Races à poil long) vidēja auguma dzinējsuņi
Vandejas vidējais grifons (Briquet griffon vendéen)
Gaskoņas zilpelēkais grifons (Griffon bleu de Gascogne)
Bretaņas dzeltenais grifons (Griffon fauve de Bretagne)
Nivernē grifons (Griffon nivernais)
Lielbritānija
zaķu dzinējsuns, herjers (Harrier)
Grieķija
grieķu dzinējsuns (Hellinikos Ichnilatis)
Itālija
itāļu dzinējsuns (Segugio Italiano)
- īsspalvains (a pelo raso)
- asspalvains (a pelo forte)
Dienvidslāvija
Balkānu dzinējsuns (Balkanski Gonič)
Bosnijas asspalvainais dzinējsuns (Bosanski Oštrodlaki Gonič-Barak)
Istras īsspalvainais dzinējsuns (Istarski Kratkodlaki Gonič)
Istras asspalvainais dzinējsuns (Istarski Oštrodlaki Gonič)
Dienvidslāvijas trīskrāsainais dzinējsuns (Jugoslavenski Trobojni Gonič)
Posavinas dzinējsuns (Posavski Gonič)
Ungārija
Transilvānijas dzinējsuns (Erdélyi Kopó)
Norvēģija
dunkers (Dunker)
Haldenes dzinējsuns (Haldenstøver)
Hīgenes dzinējsuns (Hygenhund)
Austrija
Austrijas gludspalvainais dzinējsuns (Österreichische glatthaarige Bracke)
Štīrijas asspalvainais augstkalnu dzinējsuns (Steirische rauhharige Hochgebirgsbracke)
Tiroles dzinējsuns (Tiroler Bracke)
Polija
poļu dzinējsuns (Ogar polski)
Šveice
Šveices dzinējsuņi (Schweizerische Laufhunde)
- Bernes dzinējsuns (Berner Laufhund)
- Juras dzinējsuns (Bruno du Jura)
- Šveices dzinējsuns (Schwyzer Laufhund)
Slovākija
slovāku dzinējsuns (Slovenský Kopov)
Slovēnija
Planinas dzinējsuns (Planinsky Gonič)
Somija
somu dzinējsuns (Suomenajokoira)
Zviedrija
Hamiltona dzinējsuns (Hamilton Stövare)
Šillera dzinējsuns (Schiller Stövare)
Smolandes dzinējsuns (Smålandsstövare)
1.3. Maza auguma dzinējsuņi
Vācija
vācu dzinējsuns (Deutsche Bracke)
Vestfālenes takšveidīgais dzinējsuns (Westfälische Dachsbracke)
Francija
Normandijas Artuā basets (Basset artésien normand)
Gaskoņas zilpelēkais basets (Basset bleu de Gascogne)
Artuā basets (Basset d’Artois)
Bretaņas dzeltenais basets (Basset fauve de Bretagne)
Vandejas lielais asspalvainais basets (Grand Basset griffon vendéen)
Vandejas mazais asspalvainais basets (Petit Basset griffon vendéen)
Lielbritānija
basets, basethaunds (Basset Hound)
dzinējsuns, bīgls (Beagle)
Šveice
Šveices mazie dzinējsuņi (Schweizerische Niederlaufhunde)
Bernes mazais dzinējsuns (Berner Niederlaufhund)
- gludspalvains (glatthaar)
- asspalvains (rauhhaar)
Juras mazais dzinējsuns (Petit courant du Jura)
Lucernas mazais dzinējsuns (Luzerner Niederlaufhund)
Šveices mazais dzinējsuns (Schwyzer Niederlaufhund)
Zviedrija
drēvers, zviedru takšveidīgais dzinējsuns (Drever)
2. apakšgrupa – asinspēdu dzinējsuņi
Vācija
Bavārijas asinspēdu dzinējsuns (Bayrischer Gebirgsschweisshund)
Hannoveres asinspēdu dzinējsuns (Hannoverscher Schweisshund)
Austrija
Alpu takšveidīgais dzinējsuns (Alpländische Dachsbracke)
3. apakšgrupa – radniecīgās šķirnes
Dalmācija, Horvātija (FCI)
dalmācietis (Dalmatinac)
Dienvidāfrika (FCI)
Rodēzijas ridžbeks (Rhodesian Ridgeback)
VII GRUPA – PUTNUSUŅI
1. apakšgrupa – kontinenta putnusuņi
1.1. Īsspalvainie putnusuņi
Dānija
senais dāņu putnusuns (Gammel Dansk Hønsehund)
Vācija
vācu īsspalvainais putnusuns (Deutscher kurzhaariger Vorstehhund)
vācu asspalvainais putnusuns (Deutscher drahthaariger Vorstehhund, Drahthaar)
pūdeļpointers (Pudelpointer)
vācu adatspalvainais putnusuns (Deutscher stichelhaariger, Vorstehhund, Stichelhaar)
Veimāras putnusuns (Weimaraner)
- īsspalvains (kurzhaarig)
- garspalvains (langhaarig)
Spānija
Burgosas putnusuns (Perdiguero de Burgos)
Francija
Arjēžas putnusuns (Brague de 1'Ariége)
Overņas putnusuns (Brague d'Auvergne)
Burbonē putnusuns (Braque du Bourbonnais)
Dipuī putnusuns (Braque Dupuy)
Gaskoņas tipa franču putnusuns (Braque français, type Gascogne)
Pireneju tipa franču putnusuns (Braque français, type Pyrénées)
Senžermēnas putnusuns (Brague Saint-Garmain)
Itālija
itāļu putnusuns, itāļu braks (Bracco Italiano)
- balti oranžs (bianco-arancio)
- salni ruds (roano-marrone)
Ungārija
ungāru asspalvainais putnusuns (Drotzörü Magyar Vizsla)
ungāru īsspalvainais putnusuns (Rovidszörü Magyar Vizsla)
Portugāle
portugāļu putnusuns (Perdigueiro Portugués)
Slovākija
slovāku asspalvainais putnusuns (Slovensky Hrubosrstý Stavač)
1.2. Spanieli
Vācija
Minsterlandes mazais putnusuns (Kleiner Münsterländer Vorstehhund)
Minsterlandes lielais putnusuns (Grosser Münsterländer Vorstehhund)
vācu garspalvainais putnusuns (Deutscher langhaariger Vorstehhund)
Francija
Pikardijas zilpelēkais spaniels (Epagneul bleu de Picardie)
Bretaņas spaniels (Epagneul breton)
- balti oranžs (blanc et orange)
- citas krāsas
franču spaniels (Epagneul français)
Pikardijas spaniels (Epagneul picard)
Ponodmēras spaniels (Epagneul de Pond-Audemer)
Nīderlande
Drentes irbjusuns (Drentsche Patrijshond)
frīzu putnusuns (Stabyhoun)
1.3. Grifoni
Francija
franču asspalvainais grifons, Korthalsa grifons (Griffon d'arrêt á poil dur, Korthals)
Bulē grifons (Griffon á poil laineux, Griffon Boulet)
Itālija
itāļu spinone (Spinone Italiano)
- balti oranžs (bianco-arancio)
- salni ruds (roano-marrone)
Čehija
čehu fouseks, čehu asspalvainais grifons (Český Fousek)
2. apakšgrupa – britu un īru putnusuņi
2.1. Pointeri
Lielbritānija
pointers (English Pointer)
2.2. Seteri
Lielbritānija
angļu seters (English Setter)
skotu seters (Gordon Setter)
Īrija
īru sarkanbaltais seters (Irish Red and White Setter)
īru sarkanais seters (Irish Red Setter)
VIII GRUPA – RETRĪVERI, PĪĻUSUŅI, ŪDENSSUŅI
1. apakšgrupa – retrīveri
Kanāda
Jaunskotijas pīļu retrīvers (Nova Scotia Duck Tolling Retriever)
Lielbritānija
sprogainais retrīvers (Curly-Coated Retriever)
gludspalvainais retrīvers (Flat-Coated Retriever)
Labradoras retrīvers, labradors (Labrador Retriever)
zeltainais retrīvers (Golden Retriever)
ASV
Česapīka līča retrīvers (Chesapeake Bay Retriever)
2. apakšgrupa – pīļusuņi
Vācija
vācu paipalu suns (Deutscher Wachtelhund)
Lielbritānija
klamberspaniels (Clumber Spaniel)
angļu kokerspaniels (English Cocker Spaniel)
- ruds (red)
- melns (black)
- citas krāsas (other colours)
lauku spaniels (Field Spaniel)
Saseksas spaniels (Sussex Spaniel)
angļu springerspaniels (English Springer Spaniel)
Velsas springerspaniels (Welsh Springer Spaniel)
Nīderlande
Holandes pīļusuns (Kooikerhondje)
ASV
amerikāņu kokerspaniels (American Cocker)
- melns (black)
- visas viendabīgās krāsas, izņemot melno (any solid color other than black)
- plankumains (particolor)
3. apakšgrupa – ūdenssuņi
Francija
barbets, barbē (Barbet)
Īrija
īru ūdensspaniels (Irish Water Spaniel)
Nīderlande
frīzu ūdenssuns (Wetterhoun)
Portugāle
Portugāles ūdenssuns (Cão de Agua)
- sprogains (pelo encaracolado)
- viļņains (pelo ondulado)
ASV
amerikāņu ūdensspaniels (American Water Spaniel)
Spānija
spāņu ūdenssuns (Perro de aqua Español)
Itālija
lagoto, Romanjas ūdenssuns (Lagotto romagnolo)
IX GRUPA – DEKORATĪVIE SUŅI (SUŅI KOMPANJONI UN KLĒPJSUNĪŠI)
1. apakšgrupa – bišoni un radniecīgās šķirnes
1.1. Bišoni
Vidusjūras baseina centrālā daļa (Itālija)
Maltas sunītis (Maltese)
Vidusjūras baseina rietumdaļa (FCI)
Havanas bišons (Bichon Havanais)
Beļģija/Francija
frizē bišons (Bichon á poil frisé)
Itālija
Boloņas sunītis (Bolognese)
1.2. Tulearas kotons
Madagaskara
Tulearas kotons (Coton de Tulear)
1.3. Lauvassunītis
Francija
lauvassunītis (Petit chien lion)
2. apakšgrupa – pūdeļi
Francija
pūdelis (Caniche)
lielais pūdelis (Caniche grand):
- balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)
- sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)
mazais pūdelis (Caniche moyen):
- balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)
- sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)
pundurpūdelis (Caniche nain)
- balts, brūns, melns (blanc, marron, noir)
- sudrabains, aprikožu krāsā (gris, abricot)
miniatūrais pūdelis, toipūdelis (Caniche miniature, toy)
3. apakšgrupa – beļģu sunīši
3.1. Grifoni (Griffons)
Beļģija
beļģu grifons (Griffon belge)
Briseles grifons (Griffon bruxellois)
3.2. Brabantes grifons
Beļģija
Brabantes grifons (Petit brabançon)
4. apakšgrupa – kailie suņi
Ķīna (Lielbritānija)
Ķīnas cekulainais suns (Chinese Crested Dog)
- kails (hairless)
- pūkains (Powder puff with veil coat)
5. apakšgrupa – Tibetas suņi
Tibeta (Lielbritānija)
Lhasas apso (Lhasa Apso)
šicū (Shih Tzu)
Tibetas spaniels (Tibetan Spaniel)
Tibetas terjers (Tibetan Terrier)
6. apakšgrupa – čivavas
Meksika
čivava (Chihuahua) (218)
- īsspalvains (pelo corto)
- garspalvains (pelo largo)
7. apakšgrupa – angļu pundurspanieli
Lielbritānija
kavaliera karaļa Čārlza spaniels (Cavalier King Charles Spaniel)
- melns ar lāsumiem (black and tan)
- sarkans (ruby)
- Blenimas (Blenheim)
- trīskrāsains (tricolour)
karaļa Čārlza spaniels (King Charles Spaniel)
- melni lāsumains (black and tan)
- sarkans (ruby)
- Blenimas (Blenheim)
- prinča Čārlza, trīskrāsains (Prince Charles, tricolour)
8. apakšgrupa – japāņu hins un pekinietis
Ķīna (Lielbritānija)
pekinietis (Pekingese)
Japāna
japāņu hins (Chin)
9. apakšgrupa – kontinenta pundurspanieli
Francija/Beļģija
kontinenta pundurspanieli (Epagneul nain continental)
papilons (Papillon)
- 1,5–2,5 kg
- 2,5–4,5 kg
falēns (Phalène)
- 1,5–2,5 kg
- 2,5–4,5 kg
10. apakšgrupa – kromforlenders
Vācija
kromforlenders (Kromfohrländer)
11. apakšgrupa – mazie dogveidīgie suņi
Francija
franču buldogs (Bouledogue français)
- svītrains (bringé)
- balts ar svītrainiem plankumiem (blanc at bringé, caille)
Lielbritānija
mopsis (Pug)
- dzeltens ar melnu masku (fawn with black mask)
- melns (black)
ASV
Bostonas terjers (Boston Terrier)
X GRUPA – KURTI, VĒJASUŅI
1. apakšgrupa – garspalvainie kurti, garspalvainie vējasuņi
Afganistāna (Lielbritānija)
afgāņu kurts, afgāņu kurts, afgāņu vējasuns (Afghan Hound)
Vidējie Austrumi (Lielbritānija)
saluki, persiešu kurts, persiešu vējasuns (Saluki)
Krievija
krievu kurts, krievu vējasuns (борзая)
2. apakšgrupa – asspalvainie kurti, asspalvainie vējasuņi
Īrija
īru vilkusuns (Irish Wolfhound)
Lielbritānija
briežusuns (Deerhound)
3. apakšgrupa – īsspalvainie kurti, īsspalvainie vējasuņi
Spānija
spāņu kurts, spāņu vējasuns (Galgo Español)
Lielbritānija
angļu kurts, angļu vējasuns (Greyhound)
vipets (Whippet)
Itālija
levrete, itāļu kurts, itāļu vējasuns (Piccolo Levriero Italiano)
Ungārija
ungāru kurts, ungāru vējasuns (Magyar Agar)
Mali (Francija)
azavaks (kurts) (Azawakh)
Maroka
slugi, slugijs, arābu kurts, arābu vējasuns (Sloughi)
Polija
poļu kurts, poļu vējasuns (Chart Polski)
PROVIZORISKI ATZĪTĀS ŠĶIRNES
I GRUPA, 1. apakšgrupa – aitusuņi
USA
Austrālijas aitusuns (Australian Shepherd)
Šveice
baltais Šveices aitusuns (Weisser Schweizer Schaeferhund)
I GRUPA, 2. apakšgrupa – ganusuņi
Portugāle
Sanmigelas ganusuns (Cão Fila de São Miguel)
II GRUPA, 2. apakšgrupa – molosi
Itālija
itāļu korsosuns (Cane Corso)
Kanāriju dogs (Dogo Canario)
III GRUPA, 1. apakšgrupa – lielie un vidējie terjeri
Brazīlija
Brazīlijas terjers (Terrier Brazileiro)
III GRUPA, 2. apakšgrupa – mazie terjeri
Lielbritānija
Džeka Rasela terjers (Jack Russell Terrier)
V GRUPA, 5. apakšgrupa – Āzijas špici un radniecīgās šķirnes
Koreja
Korejas džindo suns (Korea Jindo Dog)
V GRUPA, 8. apakšgrupa – pirmatnīgie medību suņi ar spalvas joslu uz muguras
Taizeme (Japāna)
Taizemes ridžbeks (Thai Ridgeback Dog)
