Lēmums Nr. 49. Par suņu šķirņu nosaukumiem

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 49.

Pieņemts 06.12.2005.; prot. Nr. 9/1064

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija (TK) ir pārskatījusi un vienotai lietošanai apstiprina «TJ/11»publicēto suņu šķirņu nosaukumu sarakstu ar dažiem labojumiem vai precizējumiem, par ko sk. turpmāk sadaļā «Pa publicētā pēdām». Pilnu apstiprināto nosaukumu sarakstu sk. LZA TK mājaslapā www.termini.lza.lv.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre I. Pūtele

Komentāri

LZA Terminoloģijas komisijas 2005. gada 6. decembra sēdē pārskatīti iepriekš «Latvijas Vēstnesī» (27.07.2005.) un «Terminoloģijas Jaunumos» (11. nr.) publicētie suņu šķirņu nosaukumi. Pārskatīšanas pamatā — no Valsts valodas centra direktora A. Timuškas saņemtie ierosinājumi labot vai mainīt vairākus suņu šķirņu nosaukumus atbilstoši atšķirīgai pieejai dažu starptautisko šķirņu nosaukumu latviskās atveides principos.

Apspriežot priekšlikumus un saskaņojot tos ar kinologiem, tika pieņemti šādi labojumi:

1) atvasinājumos no vietvārdiem izmantota tautā jau lietotā izskaņa -ietis: broholmietis (nevis broholmers), kromforietis  (nevis kromforlenders), grūnendālietis (nevis grūnendāls);

2) saliktenī doti nosaukumi vilkušpics, miniatūršnaucers, miniatūrtaksis;

3) nosaukumiem afenpinčers un skotu seters pievienoti sinonīmi (attiecīgi) pērtiķpinčers un Gordona seters;

4) valsts nosaukumi Portugāles, Šveices aizstāti ar precizētiem vietu nosaukumiem: Airešas aitusuns, Švīcas dzinējsuns, Švīcas mazais dzinējsuns;

5) vietvārds Minsterlandes aizstāts ar Minsteres;

6) oriģinālizrunai tuvināti nosaukumi siba, sikoku, Kanaāna, Ivisa.

LZA TK arī atzina, ka pamatprincips par vietas, nevis tautas nosaukuma izmantošanu šķirnes nosaukumā nav maināms (sal.: Brazīlijas fila, Sibīrijas haskijs, Velsas terjers — tāpat kā Francijas rikšotāji, Latvijas brūnās govis, Velsas cūkas).

Novērstas pamanītās drukas kļūdas: jābūt Tuléar («TJ»/11 — 33. lpp.), Braque de l’Ariège («TJ»/11 — 35. lpp.).

Balsojot suņu šķirņu latvisko nosaukumu saraksts tika oficiāli apstiprināts vienotai lietošanai praksē. Apstiprināto nosaukumu sarakstu, kā arī galvenos principus, kas ievēroti saraksta veidošanā, sk. pielikumā.

1. pielikums

LZA Terminoloģijas komisijā ar lēmumu Nr. 49 atbilstoši LR Ministru kabineta 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 11. punktam oficiāli vienotai lietošanai apstiprinātie suņu šķirņu nosaukumi

2. pielikums

Galvenie principi, kas ievēroti šķirņu nosaukumu izvēlē

1. Saskaņā ar valodas prakses tradīcijām latviešu valodā suņu šķirņu nosaukumus raksta ar mazo sākumburtu (izņemot nosaukumos izmantotos īpašvārdus).
2. Īpašības vārdu, ja tas pazīmes (lieluma, krāsas, apspalvojuma u. c.) apzīmēšanai izmantots kā šķirnes nosaukuma sastāvdaļa, raksta ar noteikto galotni, piem., Austrijas īsspalvainais pinčers, bet vispārīgai raksturošanai (arī nomenklatūras sarakstos) — ar nenoteikto galotni, piem., īsspalvains, brūns, melns, liels.
3. Tāpat kā vispār terminoloģijā, arī suņu šķirņu nosaukumos sinonīmi nav vēlami, izņemot dažus gadījumus, piem., kad blakus aizguvumam lietots vai ieteikts latvisks variants vai blakus aizguvumam lokāmā formā min arī praksē lietotu nelokāmo formu; savukārt, ja nelokāmā forma plaši izplatīta, to patur bez sinonīmiem.
4. Citās valodās lietotā defissavienojuma vietā latviešu valodā priekšroku dod rakstībai vienā vārdā, piem., čaučau (bet variants «čau-čau» svītrots).
5. Atvasinājumos no vietvārdiem izmanto tradicionāli lietoto izskaņu -ietis, piem., broholmietis, grūnendālietis.
6. Pieskaņojoties pamatvārdam (nomenklatūras vārdam) suns, arī suņu šķirņu nosaukumus parasti dod vīriešu dzimtē.
7. Ja saliktais vairākvārdu šķirnes nosaukums veidots, apzīmējot pamatvārdu suns ar vairākiem lietvārdiem ģenitīvā, lai skaidrāk norādītu vārdu savstarpējo saistījumu saliktajā šķirnes nosaukumā, pamatvārdu suns kopā ar svarīgākās pazīmes raksturotāju ģenitīvā apvieno saliktenī, piem., beļģu aitu suns → beļģu aitusuns (t. i., nevis «beļģu aitu», bet «beļģu suns»); ārpus šķirņu nosaukumiem vispārīgā nozīmē joprojām lietojamas arī vārdkopas aitu suņi, vilku suņi, ganu suņi u. tml.